Kaspars Melnis. Foto: Valsts kanceleja / Evija Trifanova/Flickr

“Apvienotā saraksta” (AS) deputāti iesnieguši grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, paredzot likvidēt Klimata un enerģētikas ministriju (KEM). Kā zināms, klimata un enerģētikas ministrs ir Kaspars Melnis (ZZS).

Deputāti uzskata, ka, pastāvot kritiskai nepieciešamībai rast papildu līdzekļus valsts aizsardzības spēju vairošanai, birokrātijas un administratīvā sloga samazināšanai, nepieciešama apņēmīga rīcība. Diemžēl šobrīd ir redzams pretējais – valdības neefektīva darbība un acīmredzama nevēlēšanās pieņemt atbilstošus lēmumus izdevumu samazināšanai, informē politiskais spēks.

AS deputāti uzskata, ka katra ministrijas darbības diena apliecina KEM nelietderīgo un brīžiem Latvijas tautsaimniecībai un iedzīvotājiem kaitīgo raksturu.

Plašsaziņas līdzekļos pēdējā laikā izskanējušie fakti par KEM haotisko rīcību elektroenerģijas jaudu balansēšanas jautājumā liecina vai nu par nekompetenci, vai, iespējams, izdabāšanu atsevišķu lobistu interesēm un ir kārtējais arguments, lai lemtu par ministrijas darbības izbeigšanu.

“Jo ilgāk KEM darbojas, jo sliktāk Latvijas ekonomikai un cilvēkiem. Pēdējais piemērs ir kliedzoši netaisnīgs, maksu par elektroenerģijas stabilizēšanu pārliekot uz patērētāju pleciem un palielinot jau tā lielos rēķinus. Piedāvājam likvidēt nevajadzīgu iestādi, izbeigt nejēdzīgu politiku un pamatīgi ietaupīt,” norāda frakcijas vadītājs Edgars Tavars.

AS deputāti uzskata, ka klimata un enerģētikas ministra amats ir jālikvidē, KEM kompetenci sadalot starp EM un VARAM. Tādējādi arī tiks optimizēta valsts pārvaldes struktūra un samazinātas administratīvās izmaksas, jo KEM darbinieki, ja tas būs nepieciešams, tiks pārcelti uz citām ministrijām, novēršot funkciju dublēšanos, kas šobrīd tieši sasaucas ar valsts politikas mērķiem par birokrātijas apkarošanu. AS deputāti rosina ministriju likvidēt līdz 2026.gada 1.janvārim, dodot pietiekami daudz laika reorganizācijas īstenošanai.

Frakcija aicina Saeimas kolēģus, īpaši tos, kas parakstījuši memorandu ar uzņēmēju organizācijām, atbalstīt šo priekšlikumu un sākt darbu pie plašas valsts pārvaldes reformas.

Līdzīgi viedokļi izskanējuši jau iepriekš

Arī starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” partneris Raitis Logins paudis uzskatu, ka dministratīvā aparāta un valsts budžeta izmaksu optimizēšanas kontekstā valdībai būtu jānāk ar priekšlikumu samazināt ministriju skaitu. Pirms trīs gadiem tika mākslīgi radīta Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), kuras funkcijas tika pārdalītas no Ekonomikas ministrijas un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, lai gan tās līdz tam tika ar tām veiksmīgi galā.

“Igaunijā ir mazākais iedzīvotāju skaits ar 11 ministrijām, bet Latvijā ir 14 ministriju – tikpat daudz ministriju kā Lietuvā, kur ir par miljonu vairāk iedzīvotāju. Turklāt Latvijā ir mazākais valsts budžets ar zemākajiem budžeta ieņēmumiem starp visām Baltijas valstīm – Latvijā budžeta ieņēmumi šogad plānoti 15,1 miljards eiro, kamēr Igaunijā – 17,7 miljardi eiro, Lietuvā – 17,98 miljardi eiro. Šie ir būtiski argumenti, lai izveidotu kompaktu valsts pārvaldi ar samazinātu ministriju skaitu.

Pirmais solis, kas būtu jāsper, jāatgriežas pie agrākā ministriju skaits, jo jebkura jauna ministrija rada papildu administratīvās izmaksas un birokrātiju. Ideāli būtu, ja spētu izvērtēt vēl kādu citu ministriju apvienošanu, pārdalot funkcijas, jo tādā veidā Latvija virzītos uz kompaktu un efektīvu valsts pārvaldi,” norāda Raitis Logins.

Uzņēmuma vērtējumā KEM ideoloģiski atbilst Ekonomikas ministrijas funkcijām. Ikviena iestāde nozīmē būtiskus papildus administratīvos resursus – ministrs ar biroju, valsts sekretārs un tā vietnieki ar darbiniekiem, ēkas apsaimniekošanas un uzturēšanas izmaksas, saimnieciskie izdevumi, grāmatvedība un lietvedība un daudzas citas izmaksu pozīcijas.

Diemžēl valsts pārvalde neseko atklātības politikai un nav publiski pieejama detalizēta informācija par ministriju tēriņiem, kas ietvertu atalgojumu un tehniskās izmaksas funkciju izpildei. Tiek norādīti kopējie iestādes budžeti ar finansējumu pedagogiem, ārstiem, funkciju finansējumu u.tml., kas traucē arī sabiedrībai gūt objektīvu izvērtējumu tēriņu lietderīgumam. KEM gadījumā premjera Kariņa valdība uzsvēra, ka jauna ministrija nepalielinās administratīvās budžeta izmaksas, bet šāds apgalvojums jau saknē nav patiess, norāda eksperts.

Pēc Finanšu ministrijas mājas lapā publicētās informācijas, 2023. un 2024.gadā ministrijā bija 54 amata vietas gadā, bet no šī gada plānots būtiski paplašināt ministriju, tostarp pārdalot departamentus un nodaļas no Ekonomikas ministrijas un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, sasniedzot jau deviņas reizes lielāku darbinieku skaitu – 439 amata vietas.

Tas vēlreiz apliecina, ka jāizvērtē, vai šobrīd nav jāatgriežas pie agrākā ministriju skaita un jāpievieno mākslīgi izveidotā Klimata un enerģētikas ministrija Ekonomikas ministrijai un VARAM. Iespējams, budžeta izmaksu samazināšanai jālemj par vēl citu ministriju apvienošanu, lai tādā veidā iegūtu papildu līdzekļus aizsardzībai un jēgpilni mazinātu birokrātisko valsts aparātu, teic Logins.

Melnis pats bijis pret KEM izveidi

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), kas tapusi reorganizējot Ekonomikas ministriju (EM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), darbu sākusi 2023.gada 1. janvārī. Funkcijas, kas saistītas ar enerģētikas politikas jomu, un klimata politikas jomu, nodotas KEM pārvaldībā.

KEM darbības nodrošināšanai no EM t nodotas divas enerģētikas politikas struktūrvienības – Enerģijas tirgus un infrastruktūras departaments un Ilgtspējīgas enerģētikas politikas departaments, kā arī VARAM Klimata pārmaiņu departaments, informē VARAM.

Jāpiebilst, ka Latvijas vadošās vides un dabas aizsardzības, kā arī dabas ekspertu organizācijas savulaik paudušas neizpratni un bažas par “Zaļo un zemnieku savienības” pārstāvja Kaspara Meļņa virzīšanu Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministra amatam.

“Meļņa iepriekšējā pieredze un publiski paustais viedoklis demonstrē izpratnes un zināšanu trūkumu par klimata, vides un dabas aizsardzības politiku, kandidāts arī klaji iestājies pret nozīmīgiem Zaļā kursa virzieniem, piemēram, dabas atjaunošanas regulu, kā arī iepriekš vispār bijis pret Klimata un enerģētikas ministrijas izveidi,” savulaik informēja Latvijas Dabas fonds.

“Latvijas Dabas fonds”, “Zaļā brīvība”, “Pasaules Dabas fonds”, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija atklātā vēstulē savulaik aicinājušas Eviku Siliņu pārskatīt šo ministra kandidatūru, kā arī kopumā iebildušas piedāvājumam ZZS vadīt Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministriju.

Kā norādīja organizācijas – no trim koalīcijas partneriem ZZS ir viszemākā izpratne un kompetence par vides, klimata un dabas aizsardzības jautājumiem. Par to liecina Zaļā barometra vides un vides politikas ekspertu veiktais partiju vērtējums pirms 14. Saeimas vēlēšanām (Zaļais barometrs, Saeimas vēlēšanas 2022).

Tāpat organizācijas uzsvēra, ka Kaspara Meļņa kļūšana par vadītāju ministrijā, kuras tiešais uzdevums ir īstenot Zaļo kursu, tai skaitā ieviest Dabas atjaunošanas likumu, ir kliedzošs un nebijis precedents, kas apdraud Latvijas vides, dabas un klimata situāciju, tai skaitā Latvijas iedzīvotāju iespējas pielāgoties klimata pārmaiņu sekām.

Lasiet arī:

«Palikuši neatbildēti miljardiem vērti jautājumi,» – politiķi aicina apturēt Rail Baltica projektēšanas darbus

Unikālās vibrācijas – ko dzimšanas dienas datums atklāj par tavu personību