Foto: Pixabay/Irina_kukuts
Attiecībā uz drošības situāciju mūsu reģionā kopumā Satversmes aizsardzības birojs (SAB) saglabā līdzšinējo redzējumu – šobrīd, kamēr Krievijas militārie resursi ir koncentrēti Ukrainā, tiešas Krievijas un NATO militāras konfrontācijas iespējamība ir zema.
Taču, ja karš Ukrainā tiktu “iesaldēts” un bruņotie spēki vairs neciestu nozīmīgus militāros zaudējumus aktīvā karadarbībā, Krievijas militārais apdraudējums NATO būtiski pieaugtu. Militāro spēku palielināšanas plānus NATO ziemeļaustrumu flanga, tostarp Baltijas, virzienā Krievija varētu īstenot apmēram piecu gadu periodā, norāda SAB.
Jau kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas Latvija ir saskārusies ar pakāpeniski pieaugošām Krievijas hibrīdajām aktivitātēm. To ietvaros tiek izmantoti dažādi instrumenti ar vienotu mērķi – ietekmēt Latviju, tās politiku un sabiedrību, izmantojot nemilitārus līdzekļus. Ņemot vērā Krievijas konfrontējošo ārpolitiku un pēdējo gadu hibrīdos un konvencionālos iebrukumus tās kaimiņvalstīs, svarīgi pievērst uzmanību tam, kā hibrīdā karadarbība var tikt izmantota, lai sagatavotos plašākai konvencionālai karadarbībai, informē Satversmes aizsardzības birojs.
Viena no biežāk sastopamajām Krievijas īstenotā hibrīdkara izpausmēm Latvijā un Baltijas valstu reģionā ir propaganda un dezinformācija un ar tās izplatīšanu saistītās informatīvās operācijas. Ar informatīvo operāciju palīdzību tiek mēģināts panākt mērķa auditorijas vērtību un uzskatu ietekmēšanu vai pat maiņu Krievijai vēlamā virzienā.
To apliecina Krievijas īstenotie pasākumi attiecībā pret Ukrainu. Pirms pilna mēroga iebrukuma bija vērojamas apjomīgas informatīvās kampaņas, kuru uzdevums bija ietekmēt Ukrainas sabiedrību, lai mazinātu tās gatavību pretoties un padarītu Krieviju pievilcīgāku. Līdz ar to Krievijas informatīvās kampaņas ir viens no indikatoriem, kas var liecināt par attiecību eskalāciju, tostarp galīgajā formā – gatavību pielietot militāru agresiju savu mērķu sasniegšanai.
Taču, vērtējot Krievijas informatīvās aktivitātes un to efektivitāti, ir jāņem vērā to intensitāte, vēstījumu saturs un vēlamās auditorijas. Tas palīdz rast atbildi uz plašāku jautājumu – vai šādas kampaņas var kalpot par priekšvēstnesi tālākai eskalācijai un pat militārai konfrontācijai. Jautājuma nozīmi pastiprina pašas Krievijas izpratne par hibrīdkaru – lai panāktu ietekmi pār mērķa valsts stratēģiskajiem uzstādījumiem, informatīvajām kampaņām var sekot militāru instrumentu pielietojums, skaidro SAB.
Indikatora parametri
Satversmes aizsardzības birojs (SAB) savas kompetences ietvaros pastāvīgi veic Krievijas īstenoto informatīvo ietekmes kampaņu un operāciju monitoringu un analīzi. Krievijas centieni attiecībā pret Latviju liecina par jau ilgākā laika posmā nostiprinātām tendencēm. Salīdzinot ar laika periodu pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022.gadā pret Latviju vērstā Krievijas propagandas un dezinformācijas agresivitāte un intensitāte ir palielinājusies.
Analizējot pret Latviju vērstās Krievijas ietekmes aktivitātes, birojs īpašu uzmanību pievērš izplatītās propagandas un dezinformācijas saturam un to agresivitātei. Vairums vēstījumu ir izteikti reaģējoši – Krievija reaģē uz Latvijas pieņemtajiem lēmumiem, paziņojumiem. Pēdējo trīs gadu laikā SAB nav novērojis jaunas tendences Krievijas izplatītajos vēstījumos, tā vietā tie kļūst par daļu no jau pastāvošas vēstījumu grupas. Tie lielākoties ietver apsūdzības vēstures pārrakstīšanā, rusofobijas un diskriminējošu pasākumu veicināšanā un izmantošanā, politiskā agresijā pret Krieviju, kā arī tuvredzīgu pakļaušanos Rietumvalstu diktētam politiskam kursam.
Atsevišķos gadījumos Krievijas informatīvās ietekmes aktivitātes ir arī proaktīvas. Tās lielākoties pieskaņojas Krievijai nozīmīgiem vēstures datumiem vai norisēm, Krievijai tiecoties priekšlaicīgi sagatavot informatīvo telpu.
Piemēram, ik gadu ir novērojama paaugstināta aktivitāte, tuvojoties 16.martam vai 9.maijam, Krievijai aktualizējot jautājumus par Otro pasaules karu un tā norisi, no tā izrietošus pārmetumus Latvijai un Rietumu pasaulei kopumā par vēstures pārrakstīšanu un apsūdzības fašisma un nacisma slavināšanā. Ņemot vērā šīs nedēļas nogalē gaidāmās pašvaldību vēlēšanas, SAB norāda, ka rūpīgi monitorē Krievijas darbības informatīvajā telpā arī šajā kontekstā.
Krievijas informatīvās aktivitātes nav statiskas – tām raksturīga spēja pielāgoties un izmantot dažādām auditorijām aktuālus tematus lielāka efekta sasniegšanai. Krievijas dezinformācijas intensitāte ir augsta, taču stabila, saglabājot ierasti augsto līmeni. Ik mēnesi pret Latviju tieši vai netieši tiek vērsti desmitiem publikāciju, Krievijas amatpersonu un Kremļa propagandistu paziņojumu. Piemēram, Krievijas valsts iestādes, īpaši Ārlietu ministrija, dažādos ziņojumos Latvijai velta arvien lielāku uzmanību, maldīgi izplatot vēstījumus par krievvalodīgās sabiedrības daļas apspiešanu un nacisma atdzimšanu.
Raugoties uz informatīvās ietekmes aktivitātēm kā potenciālu eskalācijas vai konfrontācijas priekšvēstnesi, jāatzīmē, ka šādās situācijās ir novērojams un sagaidāms būtisks intensitātes pieaugums. Tādā veidā Krievija mēģina izmantot informatīvo telpu, lai ietekmētu mērķauditoriju uzskatus, piemēram, gatavību un vēlmi stāties pretim Krievijai.
Dažādas auditorijas
Krievijas mērķis ir izmantot informatīvās ietekmes aktivitātes, lai iespaidotu auditorijas vērtību orientāciju, un šeit jānošķir dažādas auditorijas.
Daļa Krievijas attīstīto vēstījumu ir orientēti Krievijas iekšējai auditorijai. Tas Krievijai ļauj konstruēt ārējā ienaidnieka tēlu un apdraudējuma sajūtu, ietekmējot sabiedrisko domu. Būtiski norādīt, ka dominance informatīvajā telpā arī tiek izmantota, lai izolētu prezidentu Vladimiru Putinu no atbildības par valstī notiekošo, vienlaikus glorificējot viņa lomu Krievijas vēsturē un attīstībā, informē SAB.
Iekšējās auditorijas kontekstā ir vērts vērst uzmanību uz skaļākajiem propagandas ruporiem, piemēram, Vladimiru Solovjovu. Šāda veida raidījumos un publikācijās bieži izskan ne tikai agresīvas, bet arī dramatiskas tēzes par notiekošo, kas var raisīt bažas par Krievijas gatavību veikt kādas darbības, vienlaikus testējot Krievijas sabiedrības reakciju un atbalstu. Taču pret šādiem raidījumiem un tajos izskanošiem paziņojumiem ir jāizturas kritiski. Šie raidījumi seko komerciālai loģikai, respektīvi ažiotāžas izraisīšana ir pamatota ar nepieciešamību piesaistīt sev uzmanību, kas stimulē arvien dramatiskāku vēstījumu attīstīšanu. Papildus tiem ir arī politiska nozīmība – uz šādu ekstravagantu personību un paziņojumu fona Putins šķiet samērīgs un racionāls, kas palīdz attīstīt viņa publisko tēlu un tādā veidā vairot atbalstu viņa pozīcijai.
Vienlaikus liela daļa vēstījumu ir mērķēti arī uz auditorijām ārpus Krievijas. Šī auditorija savukārt iedalāma vairākās apakškategorijās, norāda SAB.
Viena no auditorijām ir ārvalstīs dzīvojošie tautieši un prokrieviski noskaņotās personas. Šī auditorija jau atbalsta Krievijas īstenoto politiku un tās viedokļu maiņa nav nepieciešama. Krievija nereti izmanto šīs auditorija pārstāvjus – dažādus prokrieviskos aktīvistus, – propagandas un dezinformācijas veidošanā un izplatīšanā.
Ilgtermiņā Krievija, gandrīz droši, cer uz to, ka tās informatīvās ietekmes aktivitātes sasniegs arī starptautisko sabiedrību. Tās mērķis – panākt, ka starptautiskā sabiedrība izdara spiedienu uz Latviju mainīt rīcībpolitiku attiecībā pret Krieviju.
Vēl viena atsevišķa mērķgrupa ir Latvijas sabiedrība. Lai gan šobrīd Krievija nespēj tiešā veidā būtiski ietekmēt sabiedrisko domu, tā cenšas to darīt dažādos slēptākos veidos, piemēram, uzsverot Latvijas ekonomiskās problēmas un cenšoties izcelt jebkādas citas nepilnībās, tādējādi diskreditējot un vājinot Latvijas valsti. Ņemot vērā Krievijas mērķus un motivāciju, ir nepieciešams kritiski izsvērt atbildi uz šādām darbībām, lai tām nepiešķirtu nepelnīti lielu uzmanību un nevairotu publicitāti, kas tādējādi polarizētu Latvijas sabiedrības viedokļus.
Jāmēra propagandas temperatūra, izvairoties pastiprināt tās vēstījumus
Līdz ar to, vērtējot Krievijas informatīvā spiediena ietekmi, SAB ņem vērā dažādus apsvērumus un to izmaiņas laika gaitā. Pret Krievijas īstenotajām aktivitātēm informatīvajā telpā ir jāizturas atbildīgi, jo tas ir viens no indikatoriem, kas var liecināt par Krievijas nodomiem eskalēt situāciju, ko arī apliecina Ukrainas piemērs. Tas pamato nepieciešamību izsekot Krievijas aktivitātes, lai laikus sagatavotos potenciālai rīcībai. Tajā pašā laikā nedrīkst pārspīlēt šādu aktivitāšu nozīmību, ietekmi un potenciālās sekas, jo tas var radīt nepamatotu satraukumu, kā arī faktiski pastiprināt Krievijas vēstījumus. Jāpiebilst, ka aktivitātes informatīvajā telpā ir viens no daudziem indikatoriem, kas liecina par nodomiem, tādēļ SAB monitorē arī citas Krievijas aktivitātes, lai laikus fiksētu izmaiņas draudu līmenī un varētu par to brīdināt.
Balstoties uz SAB veikto analīzi, jāuzsver, ka Krievijas aktivitāte attiecībā pret Baltijas valstīm, tostarp Latviju, aizvien ir krietni zemākā līmenī, nekā tas bija Ukrainas situācijā. Tā nepārprotami liecina par saasinātām attiecībām starp valstīm, taču neliecina par reālu gatavību vai nodomiem īstenot kādus militārus pasākumus, kas radītu apdraudējumu Latvijas drošībai īstermiņā. Gan intensitāte, gan pašu vēstījumu saturs, lai gan nerimstoši agresīvs, nav pielīdzināms tam, kāds tika vērsts pret Ukrainu. Arī turpmāk šāda veida Krievijas aktivitātēm tiks pievērsta pastiprināta uzmanība, vienlaikus izvērtējot reakcijas un atbildes soļu nepieciešamību.
Lasiet arī:
«Process būs ļoti sarežģīts!» – eksperts skaidro, kas notiks ar bojāto Krimas tiltu
airBaltic pārstāvji: Finansiālā bedre ir dziļa, bet ir jādomā, kā izrakties
Unikālās vibrācijas – ko dzimšanas dienas datums atklāj par tavu personību