Foto: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja/Flickr

Partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) priekšsēdētājs Ainārs Šlesers ir parakstījis vēstuli Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK), Ģenerālprokuratūrai un Valsts drošības dienestam, kurā apstrīd pašvaldību vēlēšanu rezultātus Rīgā un aicina tos atcelt.

Vēstulē CVK uzsvērts, ka Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) apkalpotā vēlēšanu sistēma vēlēšanu naktī pārstāja darboties, jo nebija pilnībā pabeigts tās izstrādes process. Turklāt tā joprojām neatbilst normatīvo aktu prasībām, jo vēlēšanu sistēmas nav tikušas pārbaudītas un akceptētas kā derīgas vēlēšanām. “Šāda atzīšana, kā atbilstošu normatīvo aktu prasībām, no drošības iestāžu – CERT.lv, Satversmes aizsardzības biroja, un pat ne no CVK, nozīmē nelikumīgu rīcību. Likums pēc būtības aizliedz organizēt vēlēšanas ar šādām nepārbaudītām un normatīvo aktu prasībām neatbilstošām informācijas sistēmām,” uzsvērts Šlesera parakstītajā vēstulē CVK.

Turklāt vēstulē teikts, ka novērotāji, kas vēlēšanu iecirkņos novēroja vēlēšanu rezultātu skaitīšanu, pēc LPV rīcībā esošas informācijas faktiski konstatēja, ka vēlēšanu rezultāti tika skaitīti pilnīgi neatbilstoši, neievērojot normatīvo aktu prasības, nedokumentējot skaitīšanas procesu, pilnīgi brīvā cilvēciskā pašinterpretācijā, par ko “Providus” vadošā pētniece Iveta Kažoka 2025.gada 10.jūnijā publiski paziņojusi, ka vēlēšanu rezultāti ir neuzticami, jo tika saskatīti pilnīgi neatbilstoši, neievērojot normatīvo aktu prasības (Latvijas Radio 1 2025.gada 10.jūija raidījuma “Krustpunktā”)

Proti, vēlēšanu iecirkņu komisijas saskaitīja balsis un rezultātus kā nu mācēja, pēc savas cilvēciskās interpretācijas, informē partija.

Vēstulē Ģenerālprokuratūrai un VDD tiek pausts: “Uzskatu, ka CVK un VDAA amatpersonu rīcība kopumā atbilst Krimināllikuma 90.panta [Kavēšana realizēt vēlēšanu tiesības, tiesības piedalīties likuma ierosināšanā, tautas nobalsošanas ierosināšanā, tautas nobalsošanā un Eiropas pilsoņu iniciatīvas atbalstīšanā] kvalificējošo pazīmju raksturam, jo tika kavēta balsu skaitīšana. VDAA amatpersonu darbībā skaidri saskatāmas vairāku Krimināllikuma normu pazīmes – 197. pants [Nolaidība]; 196. pants. [Pilnvaru ļaunprātīga izmantošana un pārsniegšana]; 272. pants. [Nepatiesu ziņu sniegšana valsts institūcijai] un kvalificējošās pazīmes norāda uz noziedzīga nodarījumu pazīmēm, kas noteiktas 89. pantā. [Kaitniecība].”

LPP aicina tiesībsargājošās institūcijas nepieļaut demokrātijas devalvāciju Latvijas valstī un darīt visu, lai šādi atsevišķu personu mēģinājumi graut partiju demokrātiju netiktu pieļauti un saņemtu pelnīto sodu. Papildus minētajam LPP lūdz izvērtēt CVK un VDAA rīcību vēlēšanu sistēmu veidošanā: “Vēlēšanu sistēmas ir kritiskā infrastruktūra, kuras iepirkumi notika lielā slepenībā un arī veidota tā tika lielā slepenībā, ar procesu neļaujot iepazīties pat daļai CVK locekļu. Ja 2018.gadā ir uzsākts kriminālprocess pret CVK iepriekšējās sistēmas iepirkumiem, tad 2025.gadā būtu vismaz jānoskaidro, vai vēlēšanu sistēmas, kas nedarbojas un iepirktas par desmit reiz lielāku naudu, nav sabotāža vai bezrūpība no valsts amatpersonu puses.”

Jaunā balsu skaitīšanas sistēma vēlēšanām nebija gatava

Šī gada pašvaldību vēlēšanām jaunā balsu skaitīšanas sistēma tomēr nebija gatava, un jāsecina, ka šāda situācija nav pieļaujama. To trešdien, 11.jūnijā, atzina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti, uzklausot visu iesaistīto institūciju ziņojumus par aizvadītajā sestdienā notikušo pašvaldību vēlēšanu nodrošināšanu.

“Šodien uzklausījām atbildīgās institūcijas, kāpēc aizvadītajās vēlēšanās tomēr nevarēja nodrošināt balsu skaitīšanu elektroniski, un lēmām, ka ir sīki un smalki jāizvērtē visi procesi. Ir jābūt skaidrībai par iemesliem, kas radīja tik būtisku kļūmi, un jāsaprot, kā to visu labot. Tādēļ no visiem iesaistītajiem drīzumā sagaidām priekšlikumus sistēmisko nepilnību novēršanai, lai nekas tāds nākotnē vairs neatkārtotos,” pauž Valsts pārvaldes komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Lai vēlēšanu organizēšanas procesā un norisē turpmāk nepieļautu līdzīgas nedienas, deputāti lēma uzdot Centrālajai vēlēšanu komisijai sadarbībā ar Valsts digitālas attīstības aģentūru regulāri – no šī gada septembra vienu reizi divos mēnešos – nākt uz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju un atskaitīties par gatavošanos Saeimas vēlēšanām.

Ziņojumā par gatavošanos nākamgad gaidāmajām Saeimas vēlēšanām jāietver pārskats par paveiktajiem darbiem, plānotajām aktivitātēm un identificētajiem riskiem vai problēmjautājumiem, kas var ietekmēt vēlēšanu norisi, informē Saeimas Preses dienests.

Savukārt, lai turpmāk nodrošinātu augstāku atbildības līmeni, kvalitāti un risku pārvaldību vēlēšanu organizēšanā, Valsts pārvaldes komisija aicina arī izvērtēt vēlēšanu procesa nodrošināšanā iesaistīto uzņēmumu atbildību, ar kuriem tika slēgti līgumi, tostarp par sniegto pakalpojumu kvalitāti, iespējamos līguma pārkāpumus vai neatbilstības.

Tāpat komisija aizvadīto pašvaldību vēlēšanu norisi aicina izvērtēt arī Valsts kancelejai. Vērtējumā jāiekļauj visa vēlēšanu organizēšanas procesa analīze no brīža, kad pieņemti lēmumi par institūciju pienākumiem un atbildību, identificējot, kur un kādā posmā radās traucējumi un kuras iesaistītās puses par to bija atbildīgas.

Pieprasa Bērziņas demisiju 

“Apvienotā saraksta” (AS) un Nacionālās apvienības (NA) deputāti pieprasa viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministres Ingas Bērziņas demisiju, norādot uz kritisku atbildības trūkumu 2025.gada pašvaldību vēlēšanu organizēšanā.

Abu partiju ieskatā, 2025.gada pašvaldību vēlēšanas ieies Latvijas Republikas vēsturē kā vienas no nesagatavotākajām un valsts iedzīvotāju uzticību valstī pastāvošajai vēlēšanu sistēmai graujošākās.

“Ministrei Bērziņai bija divi gadi laika, lai izdarītu to, ko viņai pienāktos darīt, proti, pārliecināties, ka šī mūsu demokrātijai un drošībai svarīgā sistēma strādā nevainojami. Tā vietā iestājas krīze, tiek plātītas rokas un meklēti malējie. Vārdi “viedā administrācija” ministrijas nosaukumā kļuvuši par izsmieklu,” uzskata AS valdes līdzpriekšsēdētājs Edvards Smiltēns.

Jau iepriekšējo balsošanas dienu laikā tika piefiksētas situācijas, kas prasīja nopietnu to analīzi, maksimāli ātru radušos problēmu novēršanu un rīcības plāna “B” operatīvu izstrādi gadījumam, ja jau radušās tehniskās problēmas turpināsies vai to apjoms palielināsies, tādējādi ietekmējot kopējo vēlēšanu procesa norisi. Tomēr vislielākās tehniskās problēmas radās vēlēšanu naktī tieši balsu skaitīšanas procesā, kad vēlēšanu iecirkņu komisijām, pēc balsošanas zīmju pārbaudes, sašķirošanas un saskaitīšanas vispār nebija iespējas veikt vēlēšanu zīmju skenēšanu. Tālākais process iezīmēja komunikācijas trūkumu starp vēlēšanu organizatoriem un vēlēšanu iecirkņu komisiju pārstāvjiem, nespēju saskaņoti risināt radušos problēmsituāciju un vienoti pārslēgt vēlēšanu iecirkņu darbu uz manuālo režīmu jau iepriekš sagatavotā kārtībā, izmantojot jau iepriekš sagatavotus tehniskos un informatīvos palīgmateriālus, uzsver partijā.

“Šīs vēlēšanas izgaismoja ne tikai valsts nespēju nodrošināt raitu balsu skaitīšanas procesu, bet arī satraucošu nolaidību valsts digitālajā drošībā. Ja kritiskas valsts IT sistēmas sabrūk vienā no demokrātijas pamatfunkcijām – vēlēšanu laikā -, tas ir valsts drošības jautājums. Mēs piedzīvojām vēlēšanu organizācijas sabrukumu – sākot no IT sistēmu traucējumiem līdz pilnīgam komunikācijas vakuumam starp atbildīgajām institūcijām. Atbildība par šo sistēmisko izgāšanos gulstas uz ministres pleciem, tādēļ ir jāuzņemas politiskā atbildība,” komentē Nacionālās apvienības valdes priekšsēdētāja Ilze Indriksone.

“Ir lietas ar kurām nedrīkst jokot, kur paviršībai un nolaidībai nav vietas. Ministrei Bērziņai ir jāuzņemas atbildība par haosu un nespēju. Iespējams, ka tā var kaut drusku labot triecienu sabiedrības uzticībai valsts spējām,” piebilst AS frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.

Situācija saistībā ar problēmām, kas radās šī gada pašvaldību vēlēšanu laikā ir negatīvi ietekmējusi valsts iedzīvotāju viedokli par valstī pastāvošās vēlēšanu sistēmas caurspīdīgumu un vēlēšanu godīgumu, kā arī radījusi šaubas par valsts pārvaldes profesionalitāti, tās spēju operatīvi atrisināt radušās problēmas pat saistībā ar vienas IT sistēmas tehniskajām nepilnībām, kā arī, plašākā skatījumā, šaubas par vēlēšanu procesa demokrātiskajām vērtībām.

AS un NA deputāti uzskatot, ka VARAM ministrei jāuzņemas pilna atbildība par kritiski slikto vēlēšanu procesa norisi un tā radītajām negatīvajām sekām, pieprasa Ingas Bērziņas nekavējošu demisiju.

Vēlēšanu ķibeles sāk šūpot Bērziņas krēslu

“Zaļo un Zemnieku savienības” (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti aicina Ministru prezidenti Eviku Siliņu nekavēties ar viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministres Ingas Bērziņas politiskās atbildības izvērtējumu saistībā ar pašvaldību vēlēšanu sistēmas darbības traucējumiem.

Valsts digitālās attīstības aģentūra ir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas padotībā, un ministrei ir jāuzņemas politiska atbildība par aģentūras kompetenci vēlēšanu sistēmas izstrādē un darbības nodrošināšanā, uzsver ZZS valdes priekšsēdētāja vietnieks Uldis Augulis.

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa jau iepriekš paudusi viedokli, ka saistībā ar nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, ir jāvērtē ne tikai Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadības, bet arī viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministres atbildība. ZZS valde un frakcija pilnībā pievienojas šim viedoklim un aicina premjerministri rīkoties.

ZZS deputāti arī rosinājuši atsaukt no amata CVK priekšsēdētāju Kristīni Saulīti priekšsēdētāju Kristīni Saulīti. ZZS uzskata, ka, izstrādājot vēlēšanu sistēmu, bija rūpīgi jāpārliecinās, ka tā būs darbotiesspējīga un nodrošinās pašvaldību vēlēšanu norisi bez aizķeršanās.

Ievērojot to, ka vēlēšanu sistēmai nebija nepieciešamās veiktspējas tika kavēta pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošana, vienlaikus radot spriedzi un papildus darbu cilvēkiem, kuri strādāja vēlēšanu iecirkņos. Gatavojoties nākamgad rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, ir jānodrošina, ka vēlēšanu sistēma darbojas nevainojami, norāda ZZS.

Viena galva jau ripojusi

Pirmdien, 9.jūnijā, viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa parakstīja rīkojumu par Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) direktora Jorena Liopas atstādināšanu no amata, kamēr noris VDAA un citu iesaistīto pušu darba un atbildības izvērtēšana saistībā ar pašvaldību vēlēšanu norisi.

Ministre Inga Bērziņa komentē: “Vēlēšanu naktī novērotās problēmas balsu skaitīšanas procesā ir nepieņemamas. Uzklausot VDAA skaidrojumus par radušos situāciju, es neesmu guvusi pārliecību, ka aģentūra ir izdarījusi visu iespējamo, lai nepieļautu šādu iznākumu, tādējādi VDAA vadītājam zaudējot manu uzticību. Vienlaikus uzskatu, ka atbildība jāuzņemas arī Centrālajai vēlēšanu komisijai, kas ir Saeimas ievēlēta institūcija.”

Direktora amata pienākumus līdz turpmākajam rīkojumam pildīs VARAM valsts sekretārs Edvīns Balševics. Ministre VDAA direktoru atstādināja, pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 39.pantu. Rīkojums stājas spēkā tā parakstīšanas brīdī, informē Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas deputāti rosina atsaukt CVK priekšsēdētāju Kristīni Saulīti no amata, – tā pirmdien, 9.jūnijā, lēma ZZS valde.

Vēlēšanu iecirkņu darbiniekiem maksās par virsstundām

Lai kompensētu galvaspilsētas vēlēšanu iecirkņu komisiju darbiniekiem neparedzētu apstākļu dēļ nostrādātās papildu virsstundas, Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja ceturtdien, 12.jūnijā, lems par papildu finansējuma piešķiršanu atalgojuma izmaksai.

“Paldies visiem – kopskaitā 164 – Rīgas vēlēšanu iecirkņu komisiju darbiniekiem, kuri godprātīgi, profesionāli un pēc labākās sirdsapziņas strādāja vēlēšanu naktī par spīti tehniskajām problēmām vēlēšanu rezultātu skaitīšanas procesā. Par darbu cilvēkiem ir jāsaņem taisnīgs atalgojums, tādēļ šo ceturtdien uz Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejas sēdi virzīšu lēmumu par papildus finansējuma piešķiršanu, lai Rīgas vēlēšanu komisija var samaksāt iecirkņu komisiju darbiniekiem par faktiski nostrādātajām darba stundām,” uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

Rīgas pašvaldības vēlēšanu iecirkņos tika nodarbināti 1148 darbinieki (164 komisijas priekšsēdētāji, 164 sekretāri, 820 komisijas locekļi), kuru atlīdzība noteikta attiecīgi desmit eiro stundā, deviņi eiro stundā un astoņi eiro stundā. Pašvaldību vēlēšanu sekmīgai norisei, vēlēšanu iecirkņu komisiju darbinieki strādāja papildu darbu līdz astoņām stundām virs noslēgtajos darba līgumos noteiktā darba apjoma, informē Rīgas pašvaldība.