Jūlija Stepaņenko. Foto: Ieva Ābele, Saeima/Flickr

Jūlijas Stepaņenko “Suverēnās varas” un Rūdolfa Brēmaņa politprojekta “Apvienība Jaunlatvieši” kopīgā saraksta panākumi Rīgas domes vēlēšanās bija viens no lielākajiem pārsteigumiem galvaspilsētā. Vēl vēlēšanu naktī saraksta līdere Stepaņenko teica, ka partija saliedē dažādu tautību cilvēkus, taču starp ievēlētajiem deputātiem ir tādi, kas sūdzējušies par rusofobiju Latvijā, aizstāvējuši krievu valodu un aktīvi iestājušies pret padomju pieminekļu nojaukšanu, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Partija vēl pirms vēlēšanām solīja atlaist Saeimu, saucot tur strādājošos par svolačiem. Margināli un radikāli spēki domē nav jaunums, līdz šim šo nišu pildīja Tatjanas Ždanokas “Latvijas Krievu savienība”, taču tagad ar lielāku mandātu skaitu stafeti, visticamāk, pārņems “Suverēnā vara”.

No astoņiem Rīgā ievēlētajiem “Suverēnās varas” deputātiem, seši domē ir jaunpienācēji, starp tiem ir aktīvi krievu valodas un padomju pieminekļu aizstāvji un pat liela mēroga krāpšanā apsūdzētais.

Darbu domē turpinās Inna Djeri. Šis būs viņas otrais sasaukums. Djeri neveiksmīgi startēja 13. Saeimas vēlēšanās un pērn mēģināja nonākt parlamentā Briselē, kur iepriekš strādāja kā Tatjanas Ždanokas palīdze. Djeri ir aktīva krievu valodas un padomju pieminekļu aizstāve. Dienā, kad nogāza okupācijas pieminekli Pārdaugavā, viņa savā “Facebook’ kontā dalījās ar ierakstu “Neaizmirsīsim. Nepiedosim. Visi, kas šodien priecājas, ļoti rūgti raudās.”  

Sociālajos tīklos Djeri sūdzas par Latvijā valdošo rusofobiju, galvenokārt, jo, viņasprāt, Latvijā tiek ierobežotas krievu tiesības runāt krieviski. Pērn par izteikumiem intervijā sabiedriskajam medijam Djeri vajadzēja skaidroties Valsts Doršības dienestam.

Pēc neleģitīmajām diktatora Aleksandra Lukašenko vēlēšanām šogad janvārī viņa dalījās ar pārdomām par labo demogrāfisko un ekonomisko situāciju Baltkrievijā un skaidroja, kāpēc, viņasprāt, vadībā ir nepieciešama stingra roka, kāda ir Lukašenko.

Djeri nav vienīgā, kas izvairās nosodīt Krievijas karu Ukrainā. Izvairīga bijusi arī partijas līdere Jūlija Stepaņenko, tāpēc viņu izslēdza no Aināra Šlesera partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV). Kopā ar Stepaņenko atstāt LPV bija spiesta arī Ļubova Švecova, jo vēl būdama Saeimas deputāte balsojumā par Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai viņa nebalsoja. Švecova arī tagad iekļuvusi domē no “Suverēnās varas” saraksta.

Uz jautājumu par Krievijas agresiju Ukrainā neatbildēja arī Jūlija Sohina. Sohina strādājusi par Tatjanas Ždanokas palīdzi Eiropā. Sohina ir viena no aktīvākajām partijas pārstāvēm tieši izglītības jautājumos. Pirms diviem gadiem ar Sohinu saistītā “Telegram” kanālā izskanēja aicinājums vecākiem pievienoties tālmācības programmai Krievijā, kas organizēta sadarbībā ar Sanktpēterburgas Valsts universitāti. Lai gan aicinājumā norādīts, ka mācības notiek katru dienu un pat piemetināts, ka skolēns var tikt izslēgts, ja regulāri neapmeklē stundas vai neiesniedz darbus, raidījumam viņa apgalvo, ka tā bija iespēja iegūt labu izglītību krievu valodā sestdienās. 

Pēc piecu gadu pārtraukuma Rīgas domē atgriezīsies Vjačeslavs Stepaņenko. Viņš domē bija no 2009.gada, kad viņu ievēlēja no Aināra Šlesera “Latvijas pirmās partijas” un “Latvijas ceļa” saraksta. Nākamajās vēlēšanās viņš startēja no “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” apvienības un no domes aizgāja līdz ar “Saskaņas” sakāvi 2020.gada vēlēšanās. Viņš vadīja Mājokļa un vides komiteju, pār kura pārraudzībā esošo departamentu Nila Ušakova valdīšanas laikā krita korupcijas ēna.

Domē būs arī Rūdolfs Brēmanis un Artūrs Klēbahs. Kaut gan apvienības priekšvēlēšanu programmā rakstīts, ka nepieļaus rīdzinieku mantas izšķērdēšanu, saraksta otrais numurs Brēmanis šobrīd tiek tiesāts par iespējamu līdzekļu izkrāpšanu no valsts. Prokuratūras ieskatā viņš ļaunprātīgi izmantojis dienesta stāvokli un laikā, kad viņš bija pagaidu pilnvarotais lietvedis Apvienotajos Arābu Emirātos, viņš krāpies ar viltotiem čekiem un apdrošināšanu, tādā veidā no valsts piesavinājies vairāk nekā 102 tūkstošus eiro. Raidījumam viņš norāda, ka tiesvedība vēl turpinās un uz viņa godīgumu tas ēnu nemet. 

Ar vislielāko pieredzi domē ir deputāts Igors Solomatins. Viņš domē ir jau kopš 2013.gada un iepriekš ievēlēts no “Saskaņas” saraksta. Solomatins ir valdes loceklis acu klīnikā un viņš ir arī asociētais profesors Latvijas universitātē. Par viņa darbu domē zināms maz, jo viņš reti sniedzis intervijas. Internetā pārsvarā atrodami video, kuros viņš runā par acu veselību, bet ne par darbu pašvaldībā. Kā viņam izdodas apvienot visus darbus un ko viņš darīs nākamos četrus gadus domē, neizdevās uzzināt, jo pirmajā jaunā sasaukuma sēdē viņa klāt nebija.

Pirmajā domes sēdē pirms mēra ievēlēšanas “Suverēnās varas” deputāti cits pēc cita kāpa tribīnē, lai debatētu. Taču mazāk pamanāma bija partija “Stabilitātei”. No viņu rindām klāt nebija ne partijas līderis Aleksejs Rosļikovs, ne arī Mairis Briedis, ziņo raidījums.

Lasiet arī:

Jānis Timma joprojām nav apbedīts, atklāj basketbolista tēvs

Putins paziņo, ka ir gatavs sarunām ar Ukrainu, taču ir viena nianse

«Es nesadzirdu, ka cilvēki ir sajutuši darba rezultātus!» – Rinkēvičs bargi kritizē Saeimu

Valsts loteriju vēsturē nebijis notikums – Latvijas iedzīvotājs savā kontā saņem miljonu