Foto: Pexels/ IMDAT AKGÜN
Pēdējās dienās miruši divi ļoti augsta ranga Krievijas Satiksmes ministrijas ierēdņi, kļūstot par jauniem biedējošās tendences – mīklaino nāvju – upuriem, raksta The Moscow Times.
Kopš kara ar Ukrainu sākuma Krievijā par ikdienišķu parādību ir kļuvušas amatpersonu dīvainās nāves un pašnāvības. Pirmdien, 7.jūlijā, kļuva zināms, ka vienlaikus miruši divi Satiksmes ministrijas ierēdņi: pašnāvību izdarīja satiksmes ministrs Romans Starovoits, bet ministra vietnieks Andrejs Korņečuks nomira no sirdsdarbības apstāšanās.
Pirms tam bijuši vēl vismaz 18 mīklaini Krievijas valdības pārstāvju vai valdībai tuvu struktūru pārstāvju nāves gadījumi. No 2022. gada aprīļa līdz jūlijam notikuši četri dīvaini ar drošības spēkiem saistītu amatpersonu nāves gadījumi. Vispirms neskaidros apstākļos nomira bijušais Ārējās izlūkošanas dienesta (SVR) vadītājs Vjačeslavs Trubņikovs, pēc tam atvaļinātais SVR ģenerālmajors Ļevs Sotskovs nošāvās ar apbalvojuma pistoli. Drīz pēc tam miris tika atrasts bijušais prezidenta administrācijas darbinieks Aleksejs Ogarevs, savukārt vēlāk Krievijas Muitas akadēmijas prorektors Zalims Kerefovs 1. pirmstiesas aizturēšanas centra izolatorā pārgrieza sev vēnas.
2022. gadā gāja bojā arī vairāki ierēdņi. Augustā no sirdslēkmes nomira 38 gadus vecais Čeboksaru mērs Oļegs Kortunovs, bet decembrī Indijā pa logu izkrita viens no bagātākajiem “Vienotās Krievijas” deputātiem Pāvels Antovs. 2022. gada februārī un septembrī gāja bojā divi Tālo Austrumu un Arktikas attīstības korporācijas darbinieki: no laivas izkrita aviācijas nozares direktors Ivans Pečorins, kā arī nomira korporācijas izpilddirektors – 48 gadus vecais Igors Nosovs. Oficiālais viņa nāves cēlonis bija insults.
Arī 2023. gada pirmajā pusē notika jauna nāves gadījumu sērija drošības dienestu darbinieku vidū. Februārī Sanktpēterburgā no 16. stāva nokrita Rietumu militārā apgabala finanšu departamenta vadītāja Marina Jankina, bet ar šāviena radītu brūci galvā tika atrasts Iekšlietu ministrijas Galvenās pārvaldes vadītāja vietnieks ekstrēmisma apkarošanas jautājumos Vladimirs Makarovs.
Nedaudz vēlāk, 2023. gada maijā, lidmašīnā no Kubas gāja bojā zinātnes ministra vietnieks Pjotrs Kučerenko, kurš privātās sarunās kritizēja karu ar Ukrainu. Augustā gāja bojā Sergejs Filatovs, pirmā Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina administrācijas vadītājs.
2023. gadā notika vēl trīs nāves gadījumi. Februārī Petrozavodskā no piektā stāva loga izkrita Antimonopola dienesta Karēlijas filiāles vadītājs Arturs Prjahins, bet novembrī bijušais Izmeklēšanas komitejas iekšējās drošības departamenta vadītājs Mihails Maksimenko tika atrasts miris soda kolonijā pēc 14 gadu cietumsoda piespriešanas.
Nākamais amatpersonu masveida nāves gadījumu vilnis notika šī gada pirmajā pusē, kad kāda no amatpersonām mira katru mēnesi. Janvārī Taizemē tika atrasts miris 42 gadus vecais Vladivostokas administrācijas vadītāja vietnieks Konstantīns Kļujevs, februārī nošāvās Iekšlietu ministrijas “P” departamenta vadītāja vietnieks Jevgēņijs Golovatijs, bet martā Arhangeļskas apgabala administrācijas vadītāja vietnieks Vladimirs Anaņevs nomira, spēlējot hokeju. Aprīlī pašnāvību izdarīja Federālā ieslodzījuma vietu dienesta Krasnojarskas apgabala amaptpersona Igors Rožņevs.
Lasiet arī:
Farss ap Krievijas satiksmes ministru – Starovoits miris jau sestdien
Skaitļu maģija – cilvēki, kas dzimuši šajos četros datumos, gūst panākumus dzīvē
Solot, ka būs superjautri, Masks paziņo par savas partijas izveidi
Slepena informācija – Krievija vairs nepubliskos datus par iedzīvotāju skaita izmaiņām valstī
Maestro atklāj, par ko viņam šodien neērti un pat kauns runāt
Vēlēšanu likstu dēļ ierosina disciplinārlietas pret divām amatpersonām
Nosaukts dabisks līdzeklis, kas padarīs gaišās zeķes baltākas, un tas nav etiķis