Foto: Pixabay/RDNE Stock project

Iedomājieties, ka saņemat “WhatsApp” ziņu: “Čau, mamm! Es pazaudēju savu telefonu, šis ir mans jaunais numurs.” Pēc brīža pienāk balss ziņa – jūsu bērna balss lūdz palīdzību vai naudu. Šķiet tik ticami, tik steidzami. Bet… tas nav jūsu bērns. Tā ir mākslīgā intelekta klonēta balss, ko izmanto kibernoziedznieki, stāsta “ESET” sertificētā partnera “NOD Baltic” kiberdrošības tehnoloģiju inženieris Egils Rupenheits.

Tieši ar šādu shēmu 2025. gadā Lielbritānijā jau 506 vecāki kļuvuši par upuriem, pārskaitot krāpniekiem kopā vairāk nekā 563 000 eiro. Tā dēvētās “Hi Mum” (no angļu valodas – “Čau, mamm!”) krāpšanas kampaņas ietvaros krāpnieki ar mākslīgā intelekta (MI) palīdzību imitē bērna saziņu – gan rakstiski, gan balsī – lai emocionāli ietekmētu vecākus un panāktu steidzamu naudas pārskaitījumu.

Līdzīgi incidenti fiksēti arī citviet pasaulē. Vācijā un Nīderlandē dokumentēti vairāki gadījumi, kur vecāki saņēmuši zvanus no “saviem bērniem”, kuri nonākuši “negadījumā” un steidzami prasa naudu.

Arī ASV bijuši vairāki atgadījumi Ņujorkā un Arizonā, kad vecāki gandrīz samaksāja izpirkuma maksu pēc tam, kad dzirdēja panikā klonētu savu bērna balsi, lūdzot palīdzību. Savukārt Austrālijā izplatīta shēma, kur MI imitē bērnus un izsūta balss ziņas ar lūgumu pārskaitīt līdzekļus vai “apstiprināt kodu”.

Vai šāda krāpšana iespējama Latvijā? “Jā – un tās potenciāls aug, īpaši tagad vasarā. Bērni bieži uzturas mājās vai ārpus mājām (nometnēs, ārzemēs, praksēs), un saziņa ar ziņotnēm kā “WhatsApp”, “Messenger” ir ikdienas norma. Līdz šim Latvijā, cik zināms, vēl nav publiski apstiprinātu gadījumu ar mākslīgās inteleģences balss izmantošanu, taču CERT.LV jau ir reģistrējis līdzīgus emocionālas manipulācijas mēģinājumus, īpaši SMS un epasta formātā,” brīdina eksperts.

Mākslīgais intelekts jūsu bērna balsi atdarinās 3-10 sekundēs

“Ja runājam par jaunākajām komerciāli pieejamajām MI balss klonēšanas tehnoloģijām (piem., ElevenLabs, Microsoft VALL-E, OpenVoice, iSpeech), tad tehniski pietiek ar 3-10 sekundēm, lai radītu saprotamu un līdzīgu balsi. Parasti krāpniekiem pietiek ar 15-60 sekunžu publisku bērna video, kas pieejams bērna vai jūsu – vecāku – sociālajos tīklos, lai algoritmiski ģenerētu balsi, kuru vecāks neatšķirs no īstās. Krāpnieki vēlas radīt pārliecinošu, emocionāli ticamu balsi, īpaši bērna intonācijā, ar tipisku runas ritmu, kļūdām, smiešanos, šaubu izteiksmi utt,” brīdina Egils Rupenheits.

Lai izprastu, kā MI var tikt izmantots balss klonēšanai, identitātes viltošanai un emocionālai manipulācijai, ir būtiski apzināties, kādi dati un materiāli ļauj precīzi atdarināt bērna personību.

Tie ir:

Audio/video ieraksti ar bērna balsi ir burtiski “izejmateriāls” balss klonēšanai: video, kur bērns runā tieši kamerā (“YouTube”, “TikTok”, “Instagram”);  balss ziņas, piemēram, “WhatsApp” vai “Messenger”; intervijas, dziesmas, vlogi, skolas prezentācijas; “Cik forša bija mūsu nometne/klases ekskursija” video internetā ar bērnu balsīm.

Personības elementi, kurus var atdarināt un kuri palīdz krāpniekam imitēt bērna “balsi” gan video, gan tekstā. Krāpnieki var uzbūvēt pārliecinošu stāstu, izmantojot bērna valodas stilu, piemēram, bieži izmantoti vārdi (“čaučiks”, “coolīgi”), kā arī sazināšanās paradumus – kad un kā bērns parasti raksta. Tāpat krāpniekiem var “noderēt” emocionālās “atslēgas”, kas rūp jūsu bērnam, piemēram, dzīvnieki, bailes no soda, vēlme palīdzēt draugam u.tml.

Privāta informācija, kas palīdz radīt kontekstu.Tā ir informācija, ar ko iespējams pārliecināt vecākus: skolas nosaukums un klase, skolotāja vārds (“Klases audzinātāja Ilze …”), draugu vārdi un pārvietošanās paradumi (“braucu uz baseinu uz Olimpisko centru”), kā arī hobiji (“biju uz LEGO pulciņu”, “man šodien ir futbola treniņš”).

Attēli un video, kas parāda bērna vidi un tehniku. Krāpniekiem var noderēt arī ierīces veids (iPhone, Samsung) – “man nobruka mans Galaxy”. Tāpat arī attēli, kur bērns redzams viens pats, mājās, autobusā – vieglāk simulēt stāstus par atrašanos “vienatnē” vai “nelaimē”.

Kā pasargāt sevi un savu ģimeni?

“ESET” sertificētā partnera “NOD Baltic” kiberdrošības tehnoloģiju inženieris Egils Rupenheits iesaka piecas lietas, lai pasargātu sevi un savu ģimeni no krāpniecībām, kas tiek veiktas ar MI palīdzību.

Izveidojiet ģimenes “drošības kodu”, ko zina tikai ģimene. Vienojieties par unikālu vārdu, frāzi vai jautājumu, ko izmantot tikai ārkārtas situācijās, lai pārbaudītu, vai ziņa patiešām ir no bērna vai vecāka.

Neatbildiet uz steidzamiem pieprasījumiem bez pārbaudes. Pirms pārskaitīt naudu vai sniegt informāciju, zvaniet atpakaļ uz bērna zināmo numuru, sazinieties caur citām platformām vai sazinieties ar skolu/draugiem, ja tas iespējams.

Pastāstiet bērnam par riskiem. Bērnam jāzina vairākas lietas. Pirmkārt, viņa balss un foto var tikt izmantoti ļaunprātīgi. Otrkārt, jāvienojas ar bērnu, ka viņš nekad neprasīs jums naudu šādā formā (caur “WhatsApp”, SMS, čatu, epastu no jauna/nezināma numura, ar steidzamu toni, piemēram: “Es aizņēmos drauga telefonu. Lūdzu, sūti naudu uz šo kontu.”). Jāpārrunā situācijas, kad, ja kāds bērnam raksta “no ģimenes” no cita – telefongrāmatā neierakstīta – numura, viņiem arī jāpārbauda identitāte – vien jūsu ģimenei zināmais “drošības kods” būs ātrs veids, kā to paveikt.

Kāpēc šī izpratne ir svarīga bērnam? Bērni var būt pārsteigti, ka kāds “runā viņu vārdā”, nesaprast, kā šādas situācijas tiek konstruētas un neapzināties, ka citi ģimenes locekļi var noticēt krāpnieka stāstam, ja tajā ir viņu vārds vai balss.

Tādēļ ir svarīgi viņiem iemācīt: “Ja kāds raksta, izliekoties par tevi, un prasa naudu – mamma/tētis uzreiz sapratīs, ka tas neesi tu. Tu taču tā nekad nedarītu, vai ne?” Tas ne tikai palīdz vecākiem, bet arī rada bērnā atbildības sajūtu un izpratni, ka viņa identitāte var tikt izmantota ļaunprātīgi un palīdz viņiem identificēt situācijas, kad krāpnieki izliekas par viņiem. Turklāt bērniem jāsaprot, ka šādi naudas pieprasījumi nav normāli, un viņi paši reālajā dzīvē tā nerīkotos.

Ierobežojiet publisko informāciju. Nelieciet sociālajos tīklos balss ziņas, video, kur bērns runā, vai informāciju, kas ļautu imitēt viņa personību. Pievērsiet uzmanību tam, kādu informāciju bērns par sevi liek sociālajos tīklos.

Ziņojiet par krāpšanu. Ja rodas šaubas – neklusējiet. Ziņojiet CERT.LV un Valsts policijai. Steidzami meklējiet palīdzību savā bankā – jo ātrāk ziņosiet, jo lielāka iespēja atgūt līdzekļus.

Atcerieties – šo incidentu kopīgā iezīme – emocionālā ietekme un steigas radīšana. Vecāki netiek pie laika pārdomām, jo izmisusi bērna balss ārkārtīgi satrauc un liek automātiski reaģēt. Krāpnieki kļūst emocionāli viltīgāki un tehnoloģiski bīstamāki. Ja agrāk pietika ar kļūdainu e-pastu un aizdomīgu linku, tad šodien jūsu paša bērna balss var kļūt par ieroci pret jums. Esiet soli priekšā – māciet, pārbaudiet un sargājiet. Ņemiet vērā arī to, ka pieaug arī viltotu numuru izmantošana, kur zvanītāja ID izskatās kā reāls bērna numurs, norāda eksperts.

Lasiet arī: 

Ekspertīze neizslēdz, ka Sedokova noveda Timmu līdz pašnāvībai

«Es esot darījis kaunu,» – zināms, kāpēc Frīdis vairs nav paša veidotā motokluba prezidents

Ievainoto dziednieks Hīrons kļūst retrogrāds – horoskops līdz 2026. gada janvārim

Ingars Viļums par Prāta Vētru: Kā biju viesmākslinieks, tā arī paliku

Briselē nav tāda viena «kases lodziņa» – Reinis Pozņaks komentē Eiropas aizsardzības ambīcijas

Švinka: Akcīzes nodokļa ieņēmumi gadiem ilgi ir pārvirzīti, lai lāpītu caurumus budžetā, nevis uz ceļiem