Foto: Ekrānšāviņš

Aizvadītajā nedēļā – 3.augusta pēcpusdienā – AS “Latvijas valsts meži” (LVM) tiešsaistes kamerās varēja vērot īpašu notikumu – no ligzdas izlidoja jaunais klinšu ērglis Meldrs. Sasniedzis 90 dienu vecumu, viņš uzsāka savu pirmo ceļojumu, lai iepazītu apkārtnes purvu.

Pēc izlidošanas jaunie klinšu ērgļi uzturas ligzdu tuvumā, tiek baroti purvā uz zemes un tikai retu reizi ielaižas atpakaļ ligzdā, – liecina ārvalstīs veiktie pētījumi.

Šī gada tiešsaistes projekts un ligzdojošie putni mazo ērgļu un klinšu ērgļu ligzdās ļauj secināt, ka jaunie klinšu ērgļi ligzdās uzturas par mēnesi ilgāk, nekā jaunie mazie ērgļi, informē LVM.

Tiešraide pie klinšu ērgļu pāra Spilves un Grīšļa ligzdas šajā ligzdošanas sezonā tika uzsākta 13. februārī. Turpmākās tiešsaistes 170 dienas bija notikumiem bagātas un izzinošas.

LVM vides eksperts, ornitologs Uģis Bergmanis norāda: “Šī ir pirmā ligzdošanas sezona, kad LVM nodrošinātajā tiešraidē bija iespēja iepazīt klinšu ērgļu pilnu ligzdošanas ciklu – ligzdas būvi ziemā, olu dēšanu, jaunā ērgļa augšanu un visbeidzot ligzdas atstāšanu. Tādējādi ieguvām ļoti vērtīgu informāciju par klinšu ērgļu barību un par ērgļu uzvedību ligzdošanas laikā.”

Ligzdas notikumu hronoloģija:

Uzsākot tiešraidi šī gada 13.februārī, uz apsnigušās ligzdas bija manāmi zaļi priedes zari – abi pieaugušie ērgļi būvēja ligzdu un gatavojās ligzdošanai, ligzdas tuvumā bieži bija dzirdamas pārošanās skaņas.

22.martā mātīte Spilve pirmo reizi nakšņoja pie ligzdas – šāda uzvedība parasti liecina par olas veidošanos.

26.martā tika izdēta pirmā ola. Pēc četrām dienām, 30.martā, otrā ola.

Atšķirībā no citiem plēsīgajiem putniem, perēšanas laikā tēviņš mātītei nenes barību uz ligzdu, bet gan parasti atstāj to purvā uz zemes, netālu no ligzdas. Kamēr mātīte ēd, tēviņš cītīgi perē, pasargājot olas no atdzišanas. Pēc maltītes perēšanu turpina mātīte.

Barība pietiekamā daudzumā ir nozīmīgākais sekmīgu ligzdošanu nodrošinošais faktors, perējošā putna radītajā siltumā olas un mazie ērglēni ir drošībā arī skarbos laika apstākļos, vēl aprīlī dažkārt uzsnieg sniegs.

41 dienā pēc pirmās olas izdēšanas, 6.maijā izšķīlās pirmais ērglēns un 10.maijā izšķīlās otrs ērglēns.

Arī klinšu ērgļiem ir raksturīgs tā saucamais kainisms, kad vecākais un spēcīgākais mazulis noknābj jaunāko. Tikai retos gadījumos klinšu ērgļu ligzdās izaug divi jaunie ērgļi. Kopš 19.maija ligzdā aug tikai viens jaunais ērglis, kurš tika nosaukts par Meldru.

20.maijā Meldrs ir divas nedēļas vecs un jau ilgstoši atrodas ligzdā viens, mātītē to vairāk nesilda. Šādā vecumā jaunais ērglis ir izturīgs pret temperatūras svārstībām, mātīte uzturas ligzdas tuvumā un sargā to no plēsējiem.

17.jūnijā Meldrs pirmo reizi pats saplosīja uz ligzdu atnestu putnu.

Jūnijā un jūlijā arī purvā dzīvojošajiem zvēriem ir mazuļi – tie šķērso purvu pa takām. Viena no zvēru takām ir iemīta blakus klinšu ērgļu ligzdai, pie takas uzstādītā tiešsaistes kamerā dažkārt ir redzami lāči un aļņi ar mazuļiem:

80 dienu vecumā Meldrs sāk trenēties pirmajam lidojumam, viņš ir pieaudzis un ar jaunajiem klinšu ērgļiem raksturīgiem baltiem laukumiem uz spārniem un astes.

Vēl pēc dažiem saulrietiem ligzda būs tukša, taču dzīvība purvā paliks – pieaugušie klinšu ērgļi vēl vairākus mēnešus turpinās barot savu mazuli, purva zvēri barības meklējumos šķērsos purvu un augusta beigās sāksies aļņu riesta laiks!

Lasiet arī: