Foto: Pixabay/Leonhard_Niederwimmer

Pagājušās nedēļas nogalē Ventspils Biznesa centra telpās notika Ukrainas Transporta infrastruktūras attīstības komitejas izbraukuma sanāksme, kura tika organizēta Ukrainas Rūpnieku un uzņēmēju savienības (USPP) ietvaros. Sanāksmē ar Ventspils uzņēmējiem un Ventspils ostas pārvaldi tika apspriesti ar Ziemeļu – Dienvidu transporta koridoru saistīti jautājumi, Trīs jūru iniciatīva un sadarbība ar Čornomorskas ostu Ukrainā. Sanāksmes dalībniekus ar tikšanos pagodināja arī Ukrainas vēstnieks Latvijā Anatolijs Kucevols, kurš pauda atbalstu tajā pārrunātajiem mērķiem un uzdevumiem.

Ukrainas Transporta infrastruktūras attīstības komitejas izbraukuma sēde Ventspilī notika pateicoties Biedrības “Baltijas asociācija – transports un loģistika” (BATL) un Ukrainas Transporta infrastruktūras attīstības komitejas līdzdibinātāja, Ukrainas dzelzceļu operatoru asociācijas ciešajai sadarbībai.

Ivars Landmanis, BATL prezidents, norāda: “Šopavasar esam parakstījuši saprašanās memorandu par sadarbību Trīs jūru iniciatīvas ietvaros ar mērķi attīstīt efektīvu multimodālo transportu un izveidot integrētu transporta koridoru starp Baltijas jūras un Ukrainas Melnās jūras ostām. Mūsu sadarbībā ietilpst arī pieredzes un labākās prakses apmaiņa, tādēļ šāda izbraukuma sanāksme, kurā piedalās uzņēmēji kā no Ukrainas, tā Latvijas puses, Memorandā deklarētā mērķa sasniegšanai ir ļoti nozīmīga.”

Aivars Gobiņš, vairāku biedrībā “Baltijas asociācija – transports un loģistika” ietilpstošu uzņēmumu padomes priekšsēdētājs, uzsver, ka šāda formāta tikšanās ļaus arvien vairāk nostiprināt saites ar Ukrainas uzņēmējiem un radīs lieliskas iespējas tālākai sadarbībai. “Sanāksmes laikā pārrunātais ļauj aktualizēt sadarbību vairākās nozarei svarīgās jomās, tai skaitā Trīs jūru projekta īstenošanā un iespējās veidot jaunas loģistikas ķēdes, kas ir svarīgi kā Latvijai, tā arī Ukrainai. Ventspils ostā strādājošie uzņēmumi sadarbojas ar visām Trīs jūru iniciatīvas valstīm un ceram, ka drīzumā iniciatīvai pievienosies arī Ukraina.”

Anatolijs Kinahs, Ukrainas Rūpnieku un uzņēmēju savienības prezidents, atklājot sanāksmi uzsvēra, ka viens no Ukrainas uzdevumiem ir pārveidot tās transporta infrastruktūru atbilstoši Eiropas Savienības standartiem un īpaši atzīmēja Latvijas pieredzi transporta sistēmu transformācijā atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. “Mūsu sadarbība nav vērsta tikai uz ekonomiskā labuma gūšanu, bet arī uz mūsu kontinenta drošības nostiprināšanu.”

Arī Serhijs Nenko, Ukrainas transporta infrastruktūras attīstības komitejas priekšsēdētājs uzsvēra, ka mūsu valstīm ir svarīgi apvienot spēkus Ziemeļu transporta koridora izveidē. “Tas ļautu diversificēt kravu plūsmas un ir nepieciešams gan Ukrainai, gan Baltijas valstīm, gan arī Polijai. Lai pārrunātu, kā labāk to īstenot, Ukrainas Transporta infrastruktūras attīstības komitejas izbraukuma sanāksme notiek Ventspilī.”

Serhijs Nenho norāda, ka Ziemeļeiropas tirgi – Zviedrija, Dānija, Nīderlande, Baltijas valstis, Polija, Ukrainai ir ļoti nozīmīgi, un tas vien jau liek domāt par tāda transporta koridora izveidi, pa kuru iespējams nodrošināt nepārtrauktu liela apjoma kravu plūsmu. Kā Ukrainai, tā arī Eiropai šāds transporta koridors ir ļoti svarīgs.

Par nepieciešamību veicināt drošas un efektīvas transporta sistēmas attīstību, īstenojot Trīs jūru iniciatīvu kā visaptverošu projektu mūsu reģiona ģeostratēģiskai, infrastruktūras un ekonomiskai transformācijai, runāja arī Polijas pārstāvis Roberts Mileks Hoffmans, politekonomikas konsultants ar plašu starptautisko projektu pieredzi. Viņš atgādināja, ka Trīs jūru iniciatīva, ko 2015.gadā uzsāka Polijas un Horvātijas prezidenti, un kas apvieno 12 valstis starp Baltijas, Adrijas un Melnās jūras reģioniem, nav tikai reģionāla diskusiju platforma, bet gan stratēģiska atbilde uz 21.gadsimta izaicinājumiem: enerģētisko neatkarību, loģistikas noturību, digitālo suverenitāti, reģionālo kohēziju un kolektīvās drošības arhitektūru.

R.Hofmans uzsvēra, ka Trīs jūru iniciatīvai nav nākotnes bez Ukrainas un Moldovas, kā arī uzsvēra, ka šis ir laiks iniciatīvas īstenošanai, nevis retorikai. “Šis ir brīdis rīkoties – ar redzējumu, drosmi un kopīgu atbildību,” teica eksperts. Viņš arī salīdzināja Trīs jūru projektu ar investīciju dzinējspēku, norādot, ka ar Trīs jūru investīciju fonda un jauno reģionālo finanšu instrumentu palīdzību tiek atvērta privātā kapitāla mobilizācija, starptautisko institūciju līdzfinansējums, kā arī stratēģiskas investīcijas transporta, enerģētikas, tehnoloģiju un tirdzniecības koridoros.

Pavlo Podoljans, Ukrainas valsts uzņēmuma “Jūras tirdzniecības osta Čornomorska” direktora vietnieks ekonomikas jautājumos, informēja, ka, reaģējot uz laikmeta izaicinājumiem un daļas infrastruktūras nodošanu koncesijā, Čornomorskas osta ir uzsākusi ilgtspējīgas attīstības modeli, kas balstās uz publiskā un privātā sektora partnerībām, investoru iesaistīšanu, inovācijām un pārredzamiem vadības lēmumiem. Pēc P. Podoljana teiktā Černomorskas osta ir ne vien gatava pārmaiņām, bet tā ir arī jaunas pieejas iniciatore ostu infrastruktūrai Ukrainā.

Savukārt Igors Udodovs, Ventspils ostas pārvaldnieka p.i, uzsver: “Loģistikas ceļi un ekonomikas attīstības virzieni pasaulē nepārtraukti mainās, pielāgojoties viens otram. Ukraina, kurā karš, cerams, drīzumā noslēgsies, ir un būs būtiska globālās ekonomikas daļa. Arī mēs saredzam sadarbības iespējas, ko vēlamies attīstīt jaunā kvalitātē.”

Viņš atgādina, ka šī gada pavasarī Ventspils ostas pārvalde parakstītais sadarbības memorands ar Čornomorskas ostu paredz sadarbību vairākās jomās, tostarp pieredzes apmaiņā, kā arī jaunu transporta koridoru attīstībā. “Čornomorska, līdzīgi kā Ventspils, redz nākotnes attīstības iespējas, iesaistoties atjaunojamās enerģijas projektu realizācijā, tāpēc pieredzes apmaiņu šajā jomā arī saredzam kā īpaši vērtīgu,” saka Igors Udodovs.

Ukrainas un Latvijas transporta nozares uzņēmēju kopīgā sēdē piedalījās arī Ventspils ostā strādājošo uzņēmumu A/S “Ventbunkers”, SIA “Ventspils Tirdzniecības osta”, A/S “Kālija parks”, A/S “Baltic Coal Terminal” un A/S “Baltijas ekspresis” vadītāji.

Kā norāda Jānis Pauls, A/S “Baltijas Ekspresis” vadītājs, pieredzes apmaiņa un savstarpēja sadarbība starp Ukrainas Transporta infrastruktūras attīstības komitejas dalībniekiem, kā arī citiem šīs valsts uzņēmējiem un Ventspils ostā strādājošajiem uzņēmumiem turpināsies. “Mēs ļoti ceram, ka šīs nelietīgais karš drīz beigsies un, nākamreiz tiekoties, mēs kopīgi jau spriedīsim, kā varam palīdzēt Ukrainai atjaunot kara postījumos cietušo infrastruktūru,” saka A/S “Baltijas ekspresis” vadītājs.

Lasiet arī: 

Nepilnu gadu pēc skandāla Dailes teātrī atgriežas Lauris Dzelzītis

«Tas ir izdevīgi!» – Mairim Briedim mājās ēdienu gatavo pavārs

Četras zodiaka zīmes, kas visu septembri pavadīs, plūcot uzvaras laurus un peldoties veiksmē

Brāļi Krauzes meklēs atbildes, vai dzīvojam labi vai vienkārši normāli, un ko darīt, ja nāk raudiens

Dziedātājas Elīnas Gluzunovas mīļotais Artjoms iejuties aktiera lomā jaunā pašmāju seriālā

SAB aicina ziņot par aizdomīgiem novērojumiem pierobežā militāro mācību Zapad-2025 laikā

Seko mums arī Facebook,X, Instagram un Draugiem