Publicitātes foto

Aizsardzības ministrija ir pārskatījusi 2025. gada plānoto budžetu, lai rastu iespējas papildu ieguldījumiem prioritāro kaujas spēju attīstībai. Kritiski izvērtējot ilgtermiņa saistības, izdevumus valsts aizsardzības dienesta, militāro bāzu un poligonu aizsardzības infrastruktūras izbūvē, kā arī uzturēšanas izdevumus, aizsardzības ministra Andra Sprūda uzdevumā ir rasti papildu vairāk nekā 45 miljoni eiro kaujas spēju stiprināšanai, informē Aizsardzības ministrija.

“Kaujas spēju stiprināšana ir mūsu prioritāte, kam nepieciešami papildu līdzekļi. Tādēļ svarīgs uzdevums ir arī regulāra un rūpīga aizsardzības budžeta pozīciju pārskatīšana un to izpildes kontrole, vienlaikus nezaudējot aizsardzības spēju stiprināšanas ātrumu un kvalitāti. Laikā, kad kaimiņvalstī notiek pilna mēroga karš, mums ir jābūt vēl efektīvākiem un jāmeklē risinājumi arī esošā aizsardzības budžeta ietvaros. Esmu gandarīts, ka izdevies panākt būtisku līdzekļu optimizāciju 45 934 581 eiro apjomā, kas jau šogad dos iespēju novirzīt papildu līdzekļus tādām prioritārām spējām kā slāņveida pretgaisa aizsardzība, dronu un pretdronu sistēmas, uguns jauda, munīcija un kājnieku kaujas mašīnu iegāde,” norāda aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Novērtējot citu ministriju lēmumus mazināt savus izdevumus, Aizsardzības ministrija regulāri pārskata savus izdevumus un meklē efektīvākos veidus aizsardzības mērķu sasniegšanai.

Saskaņā ar 12. jūnijā aktualizēto iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi 2025. gada aizsardzības budžets sasniegs 3,80% no IKP jeb 1 593 464 701 eiro. Šis ir lielākais aizsardzības budžets Latvijas vēsturē, un tā mērķis ir ilgtermiņā nodrošināt valsts drošību un aizsardzību pret potenciāliem draudiem. Lielākā daļa no 2025. gada aizsardzības budžeta jeb 41% paredzēts militāro spēju attīstībai. Aptuveni 26% no budžeta segs personāla izdevumus un aptuveni 28% uzturēšanas izdevumus, savukārt 5% no budžeta tiks izmantoti militārās infrastruktūras attīstīšanai

Lasiet arī: 

Eksprezidenta Gunta Ulmaņa vecākajai meitai ar jaunāko vairāk nekā 50 gadu starpība

«Neko par viņu negribu vairs dzirdēt,» – dejotāja Kurusova komentē savas attiecības ar Zeizu

Svarīgāku prioritāšu dēļ Katrīne Vasiļevska pamet darbu televīzijā

«Šī kļūda nedrīkst atkārtoties,» – Zatlera bijusī vedekla atklāti runā par braukšanu reibumā

Latgalē atrod cilvēku pieradinātu lūsēnu dzīvībai kritiskā stāvoklī

VID ģenerāldirektore Šmite-Roķe aizvērtām acīm var izbraukt Siguldas kamaniņu trasi