Foto: Normunds Mežiņš (Jaunsardzes un informācijas centrs)/Flickr

Politiskā spēka “Apvienotais saraksts” (AS) deputāti iesnieguši Saeimas lēmuma projektu “Par Latvijas valsts klimata un enerģētikas politikas īstenošanas virzību valsts drošības apdraudējuma situācijā”, kas paredz uzdot valdībai veikt būtiskas izmaiņas klimata politikas jomā.

Ņemot vērā, ka Latvija robežojas ar agresorvalstīm, kas pastāvīgi apdraud mūsu valsts teritoriālo integritāti un pastāvēšanu, pastāv objektīva nepieciešamība būtiski palielināt valsts aizsardzības izdevumus. Gan Valsts prezidents Edgars Rinkevičs, gan Ministru prezidente Evika Siliņa ir pauduši skaidru apņemšanos līdz 2028.gadam sasniegt 5% no IKP aizsardzības izdevumiem.

Tādēļ pašsaprotami, ka 2025.gada un vidējā termiņa valsts budžeta sagatavošanas procesā par vienīgo prioritāro virzienu noteikta valsts drošība, ļaujot mums ticami prognozēt, ka valsts drošība saglabāsies kā prioritāte arī 2026.gadā, tai piešķirot būtisku valsts finansējumu.

Ņemot vērā šo prioritāti, valsts, visticamāk, nebūs spējīga pilnā apjomā segt Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gadam (NEKP) īstenošanai nepieciešamos izdevumus un sasniegt izvirzītos mērķus, uzskata politiskais spēks.

Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, nepieciešamas papildu investīcijas vismaz 13,1 miljarda eiro apmērā, no kurām šobrīd ir iezīmēti tikai 3,8 miljardi eiro jeb 29,1%. Tas objektīvi nosaka nepieciešamību pārskatīt klimata un enerģētikas politiku, to salāgojot ar valsts aizsardzības un drošības vajadzību nodrošināšanu.

Turklāt NEKP plānotie pasākumi uzliek būtiskus pienākumus privāto tiesību juridiskajām personām un citiem patērētājiem, radot sadārdzinājumu ikdienas pakalpojumu un preču izmaksās.

Klimata mērķu sasniegšana uzliek valsts budžetam finansiāli nepanesamu slogu, vienlaikus radot papildu birokrātiju valsts pārvaldē un ierobežojot iespējas novirzīt līdzekļus valsts drošības stiprināšanai, kas šobrīd ir noteikta kā prioritāte. Turklāt arī ministrijām, integrējot klimata un enerģētikas politikas mērķus savos politikas plānošanas dokumentos un tiesību aktos, plānots pienākums vērtēt ietekmi uz klimata mērķu sasniegšanu un norādīt rezultatīvos rādītājus, kas tām radīs būtisku administratīvo slogu, norāda “Apvienotais saraksts”.

Saeimas deputāts Andris Kulbergs komentē: “Mums jābūt tikai vienai superprioritātei – drošībai. Tāpēc šobrīd jāliek malā tādi megadārgi, birokrātiju un formālismu audzējoši politprojekti kā klimata mērķi. Tam mums nav ne laika, ne naudas. Fokusam jābūt uz pašu galveno, mūsu valsts un cilvēku aizsardzību.”

Deputāti uzskata, ka steidzami jāizvērtē gan likumdošanas process kopumā, gan Ministru kabineta turpmākā rīcība, nepieļaujot tiesību aktu virzību, kas būtiski palielinātu valsts budžeta izdevumus vai radītu nepamatotu slogu privātajiem tiesību subjektiem saistībā ar tā sauktā zaļā kursa īstenošanu, ko paredz NEKP, tostarp apdraudot iecerēto valsts drošības pasākumu īstenošanu.

Iesniegtais lēmumprojekts paredz atlikt likumprojektu “Klimata likums”, “Transporta enerģijas likums”, “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu” un “Ekonomiskās ilgtspējas likuma”izskatīšanu Saeimā. Kā arī nepieņemt un aicināt Ministru kabinetu nepieņemt tādus tiesību aktus, kas būtiski pasliktina privātpersonu tiesības, palielina nodokļus vai nodevas, rada nesamērīgu birokrātisko slogu vai palielina valsts budžeta izdevumus saistībā ar “zaļā kursa” īstenošanu, apdraudot finansējumu valsts drošības vajadzībām. Tāpat likumprojekts paredz aicināt Ministru kabinetu sadarboties ar Lietuvas un Igaunijas valdībām, veidojot kopīgu trīs Baltijas valstu nostāju klimata politikas un “Fit for 55” paketes jautājumos.