Vladimirs Putins. Foto: Совет Федерации/Flickr

Daži Krievijas ģenerāļi ir pārliecināti, ka Krievijai ir pietiekami daudz spēku un resursu, lai uzbruktu Eiropas valstīm, piemēram, Polijai vai kādai no Baltijas valstīm, un tieši viņi pārliecina Kremļa saimnieku Vladimiru Putinu par šāda soļa nepieciešamību, televīzijas kanālam “Doždj” norāda pazīstamais izdevumu “Spiegel” un “Insider” žurnālists un  pētnieks Hristo Grozevs.

Pēc Grozeva sacītā, jau pirms kara Ukrainā bijuši cilvēki, kas mēģinājuši Putinu pārliecināt iebrukt Polijā. “Putinam vienmēr tīri emocionāli tāda vēlēšanās bija, tas ir acīmredzami, ka viņam ir liela vilkme tieši pret Poliju,” uzsver pētnieks. Turklāt tagad, pēc nesenā dronu uzbrukuma, Grozevs bažījas, ka būs Putina sabiedrotie, kuri vēl uzstājīgāk mudinās uzbrukt Polijai, apelējot pie tā, ka Rietumi nav karam gatavi.

“Pirmkārt, Dmitriju Medvedevu nevar noniecināt kā klaunu, jo viņš publiski pauž šo ģenerāļu domas. Sauksim viņus par “ģenerāļiem”, ģenerāļiem, kas Putinam sola: dodiet mums iespēju, mēs jums atdosim Poliju, mēs jums atdosim Baltiju un tā tālāk,” teic Hristo Grozevs.

“Šādi ģenerāļi pastāv, bet es nezinu, vai ir vērts nosaukt kādu no tiem, kurus mēs publiski pazīstam. Nu, piemēram, tie ir militārās rūpniecības pārstāvji,” skaidro pētnieks.

Hristo Grozevs nosauc konkrētus vārdus un uzņēmumus, kas ir ieinteresēti Krievijas uzbrukumā Eiropai: “Mēs šeit varam nosaukt [uzņēmēju Sergeju] Čemezovu, kurš vismaz pirmajos divos kara gados bija tieši šāda veida cilvēks, jo tā viņam bija ļoti izdevīga pozīcija, kas katru dienu ienesa milzīgus resursus. Taču nedrīkst aizmirst par “Transmašholdingu” un cilvēkiem “Transmašholdinga” vadībā. Arī viņi no tā gūst labumu, un, atšķirībā no Čemezova, kurš kaut kādā veidā vēlas mazināt Rietumu sankciju potenciālu nākotnē un, iespējams, viņam ir ideja par kara izbeigšanu, cilvēkiem “Transmašholdingā” tas nav prātā.”

Sergejs Čemezovs ir krievu uzņēmējs, tuvs Putina sabiedrotais un augstu stāvošs valsts aizsardzības industrijas pārstāvis. No 1999. līdz apmēram 2007. gadam Čemezovs ieņēma vadošus amatus militārās tirdzniecības un valsts aizsardzības eksporta struktūrās, piemēram uzraudzīja “Promexport” un “Rosoboronexport”. Kopš 2007. gada viņš vada valsts korporāciju “Rostec”, kas apvieno daudzus uzņēmumus, kas ražo tehnoloģijas un ieročus.

Grozevs arī apgalvo, ka droni, kas nesen ielidojuši Polijas teritorijā, apzināti palaisti ar mērķi pārbaudīt NATO spēju reaģēt uz apdraudējumu kādai no valstīm.

“Šis gadījums parādīja gan pozitīvo, gan negatīvo, ja runā Eiropas vārdā, kura tiek apdraudēta. Negatīvais ir tas, ka amerikāņu militārā sistēma vispār nepieslēdzās, lai aizsargātu Poliju, lai gan Polijas teritorijā ir milzīgs skaits amerikāņu militāro bāžu,” uzsver Grozevs. Viņš piebilst, ka amerikāņi vai nu nav gribējuši vai nav spējuši pieslēgties Polijas aizsardzībai un vienīgi paši poļi, kā arī holandiešu karavīri paceluši gaisā savus iznīcinātājus, lai notriektu daļu šo dronu. Arī politiskajā arēnā izskanējušie komentāri saistībā ar šo incidentu nav bijuši viennozīmīgi, netika norādīts, ka tā ir sarkanā līnija, ko nedrīkst pārkāpt.

Pēc Grozeva sacītā, Kremlim tas bija labs pierādījums un izpēte, ka Rietumi nav vienoti un gatavi atbildēt uz apdraudējumu.

Turklāt Polija uz šo incidentu noreaģējusi pārāk dārgi, izmantojot ļoti dārgus iznīcinātājus, kad varēja pielietot lētākas metodes, ko Polija, protams, nezināja, bet Ukraina jau ir apguvusi kā militāru mācību, piebilst Grozevs. Tāpēc no šī incidenta gūts arī pozitīvais – Rietumvalstis sapratušas, ka nav gatavas šāda veida apdraudējumiem, kā arī to, ka bija jānoreaģē ar finansiālā ziņā lētākām metodēm.