Foto: Pixabay/Olichel

Šī brīža budžeta veidošana neatbilst taupības režīmam, bet gan vairāk liecina par problēmu pārlikšanu uz 2027. un 2028. gada budžetiem, bet jau daudz lielākos apjomos, norāda starptautiskā finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” partneris Raitis Logins.

“Pretstatā solītajam valdība tā arī nav vienojusies par būtiskiem soļiem, lai pārstrukturizētu budžeta izdevumus un būtiski tos samazinātu, novirzot līdzekļus aizsardzībai. Tā vietā šobrīd tiek virzītas idejas par samazinātu PVN atsevišķām pārtikas grupām, kas ir pozitīvs solis un pat vajadzīgs, bet būtiski samazinās budžeta ieņēmumus, ņemot vērā, ka PVN ir viens no būtiskākajiem budžeta ieņēmumiem valstī. Turklāt neredzam citas nozīmīgas reformas – piemēram, par ministriju apvienošanu, izdevumu mazināšanu, jauniem avotiem finansējuma iegūšanai, u.tml. Šobrīd samazinājums ir atrasts bez būtiskām reformām, tikai simboliski apvienojot trešā līmeņa iestādes, kas jau ir pats par sevi saprotama rīcība,” norāda Raitis Logins.

PVN samazinājums pārtikai ir apsverams virziens, jo Latvija tāpat kā Lietuva, Igaunija un Dānija ir praktiski vienīgās valstis Eiropā, kur nav samazinātas PVN likmes pamata pārtikas groza produktiem. Tomēr tas atstās lielu ietekmi uz budžeta ieņēmumiem, un jau šobrīd ir skaidrs, ka tam nav kompensējoša mehānisma budžetā, lai tas būtu ilgāk par pilotprojekta laiku. Vienlaikus tā radīto spiedienu uz budžetu īstenošanas laikā būs jākompensē, iespējams, ar citu nodokļu celšanu. Turklāt svarīgi ir sasniegt politiķu ieceres mērķi – palielināt iedzīvotāju pirktspēju, bet to nav iespējams izdarīt tikai ar tirgotāju monitorēšanu – nepieciešams atrast mehānismu, lai tirgotāji samazinātu produktu gala cenas par samazinātajiem PVN procentpunktiem.

Logins norāda, ka daudz skarbāki soļi tiek sperti kaimiņvalstīs, kurām ekonomika ir līdzīgā situācijā kā Latvijā. Piemēram, Igaunijā jau ieviesa 24% pievienotās vērtības nodokļa likmi, savukārt Lietuvā ieviesa Aizsardzības fondu, kuru finansē no atsevišķu nodokļu likmju kāpuma un banku solidaritātes maksājumiem.

“Latvijas valdība savos lēmumos uzvedas tā it kā tā būtu atradusi slepenas naftas atradnes pie mūsu krastiem. Šobrīd būtu jālemj par strukturālām reformām, izdevumu būtisku pārskatīšanu, pat pakalpojumu, atalgojuma un pabalstu samazināšanu, lai izpildītu ambiciozos mērķus par 5% aizsardzībai, bet tā vietā uz papīra sazīmē taupības pasākumus par 175 miljoniem eiro, kas nespēj nosegt ne vajadzīgo papildu finansējumu aizsardzībai, ne arī jau šī brīža budžeta ieņēmumu kritumu. Tas nozīmē, ka problēmas jau daudz lielākos apmēros tiks pārliktas uz 2027.gada un 2028.gada budžetiem,” norāda Raitis Logins.

“Grant Thornton Baltic” pārstāvis norāda, ka šobrīd bija kritiski svarīgi samazināt publiskās pārvaldes izdevumus, un viens no veidiem ir vadīties pēc Valsts Kontroles ziņojumiem, kur ir daudz virzienu un analīzes līdzekļu ietaupījumam. Arī valdība pati bija apņēmusies veikt vairākām ministrijām “nulles budžeta” pieeju, kas ļautu atteikties no kādām funkcijām vai būtiski tās samazināt. Tāpat bija svarīgi apvienot ministrijas, izveidojot kompaktu valsts pārvaldi, piemēram, likvidēt Klimata un enerģētikas ministriju, kura tika mākslīgi izveidota un kuras funkcijas pārklājas ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un Ekonomikas ministriju.

Lasiet arī: 

Svari Venerā piepildīs vēlmes – četras zodiaka zīmes, kam veiksies visvairāk

Pieaudzis odekolona pārdošanas apjoms, veikalos to tirgo blakus alkoholam

«Šis tas uz priekšu ir pavirzījies,» – Timmas tēvs komentē basketbolista nāves apstākļu izmeklēšanu

Mūziķe Emilija savā dzimšanas dienā izdod minialbumu

Pētnieks: Putina lokā ir cilvēki, kuri mudina viņu uzbrukt Eiropai