Publicitātes foto

Kur palikušas pasaules dižgaru mirstīgās atliekas? Šis jautājums jau gadsimtiem nedod mieru gan zinātniekiem, gan vēstures entuziastiem. No Latvijas autoritārā līdera Kārļa Ulmaņa līdz Ēģiptes valdniecei Kleopatrai – viņu pēdējās atdusas vietas joprojām nav zināmas, un ap tām vijas leģendas, sazvērestības un neatlaidīgi meklējumi, vēsta kanāls “National Geographic”.

Latvijai sāpīgs un līdz galam neatminēts ir bijušā ministru prezidenta, 30. gadu autoritārā līdera Kārļa Ulmaņa (1877-1942) liktenis. Viņš 1934. gada 15. maijā īstenoja apvērsumu un pats sevi pasludināja par Latvijas Valsts prezidentu, un turpināja vadīt valsti līdz pat tās okupācijai 1940. gada jūnijā.

Drīz pēc tam viņš tika deportēts uz Maskavu. Ulmani arestēja un ievietoja Valsts drošības komitejas iekšējā cietumā. Vēlāk viņu kopā ar citiem politieslodzītajiem plānoja pārvest uz Sibīriju, taču tālākais bijušā prezidenta ceļš ir neskaidrs. Zināms, ka viņa pēdējie dzīves mēneši aizritēja tālu prom no dzimtenes – Turkmenistānā, toreizējā Turkmēnijā, kur viņš 1942. gada 20. septembrī mira, iespējams, no dizentērijas vai kuņģa čūlas.

Tur viņam izveidots kaps, kuru vairākkārt apmeklējušas arī Latvijas amatpersonas, tostarp 2013. gadā toreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš, taču nav pierādīts, ka tur guldīts tieši Ulmanis.

Gadu gaitā notikušas vairākas ekspedīcijas gan Turkmenistānā, gan Gruzijā, un reiz pat uzvirmoja versija, ka Ulmanis varētu būt apbedīts Gruzijas pilsētā Gori. Šo pieņēmumu atbalstīja stāsts par kapraci, kurš slepus atzinies, ka apglabājis Latvijas prezidentu, un uz kapakmeņa redzamais ozollapu ornaments, kas nav gruzīniem raksturīgs. Tomēr zinātnisku pierādījumu tam nav.

Par spīti ilgajiem centieniem, Guntis Ulmanis, bijušais Valsts prezidents un Kārļa Ulmaņa brāļa mazdēls, 2017. gadā paziņoja, ka pieliek punktu meklējumiem, jo kapavietu atrast vairs nav iespējams.

Par Hitleru runājam daudz, bet vai patiesību? 

Arī vienas no pagājušā gadsimta ļaunākajām sejām – Vācijas diktatora, Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas jeb nacistu līdera Ādolfa Hitlera (1889-1945) – mirstīgo atlieku liktenis saglabājas neskaidrs.

1945. gada 30. aprīlī Nacistiskā Vācija neizbēgami tuvojās sakāvei. Hitlers, to apjaušot, izdarīja pašnāvību savā bunkurā Berlīnē. Viņš pats nošāvās, bet viņa sieva Eva Brauna (1912-1945) līdzās viņam norija cianīda kapsulu. Viņu abu mirstīgās atliekas tika sadedzinātas Hitlera mītnes – Reihskancelejas – dārzā. Pēc tam padomju karavīri atrada apdegušos kaulus un tos vairākas reizes slepus pārvietoja.

1970. gadā pēc PSRS Valsts drošības komitejas pavēles mirstīgās atliekas tika iznīcinātas, sadedzinot kaulus pavisam un pelnus izkaisot Elbas upē. Vienīgais, ko drošības dienesti saglabāja, ir Hitlera galvaskauss un žokļu atliekas, un tie atrodoties Krievijas valsts arhīvā Maskavā – tāds ir klasiskais stāsts, kas dominē lielākajā daļā diktatora biogrāfiju.

Tomēr 2009. gadā amerikāņu pētnieki paziņoja – galvaskauss, kas atrodas Maskavā, nepiederēja Hitleram. Arheologs un kaulu speciālists Niks Belantoni devās uz Maskavu, lai no galvaskausa paņemtu DNS paraugu, kas vēlāk tika pētīts Konektikutas universitātes Ģenētikas un tehnoloģiju centrā, ASV. Pētījumos apstiprinājās, ka galvaskauss viennozīmīgi piederējis sievietei.

Vai Hitlers tiešām izdarīja pašnāvību? Vai viņam izdevās aizbēgt uz Argentīnu vai varbūt izveidot slepenu bunkuru tīklu tālu prom no civilizācijas? Sazvērestības teoriju netrūkst, un diktatora pēdējās atdusas vieta paliek neatbildēts jautājums.

Pēta Leonardo da Vinči dzimtas koku

Monas Lizas “tēvs”, leģendārais renesanses mākslinieks un izgudrotājs Leonardo da Vinči (1452-1519) nodzīvoja 67 gadus un mūžībā devās Šato Klo Lusē (Château du Clos Lucé) pilī Ambuāzā, Francijā. Viņa ķermeni apbedīja Svētā Florentīna baznīcā, taču Franču revolūcijā baznīcu iznīcināja, un zuda arī da Vinči kapavieta.

Krietni vēlāk, 1863. gadā, vietā, kur agrāk slējās baznīca, izraka kaulus un fragmentu ar uzrakstu “EO… DUS VINC”. Šie vārdi tika interpretēti kā “Leonardo da Vinci”. Pīšļus pārapbedīja Svētā Hūberta katedrālē, turpat Ambuāzā, un tūristi tur noliek ziedus vēl šodien. Taču jautājums paliek – vai tas patiešām ir da Vinči? Zinātniski apstiprinātu pierādījumu tam nav.

2016. gadā Kreiga Ventera institūts ASV aizsāka projektu “Leonardo da Vinci DNA Project”, lai noskaidrotu, vai mirstīgās atliekas patiešām pieder Leonardo da Vinči, pētot mākslinieka dzimtas koku un salīdzinot DNS profilus ar viņa radiniekiem. Meklējumus apgrūtināja fakts, ka da Vinči nebija bērnu, tomēr šā gada septembrī zinātnieki paziņoja, ka ģenētiski pārbaudītais dzimtas koks nu stiepjas jau līdz pat 1331. gadam. Iespējams, jau pavisam drīz uzzināsim, vai kapavieta, ko ik gadu apbrīno tūkstošiem interesentu un da Vinči talanta cienītāju, patiešām pieder slavenajam māksliniekam.

Bez pēdām pazudis arī Aleksandrs Lielais

Maķedonijas valdnieks un leģendārais karavadonis Aleksandrs Lielais (356 p.m.ē.-323 p.m.ē.) nomira Babilonā, būdams tikai 32 gadus vecs. Senie avoti vēsta, ka viņa ķermenis tika noklāts ar medu un ievietots zelta sarkofāgā. Pastāv liecības, ka Aleksandrs Lielais vēlējies tikt apbedīts Zeva-Amona templī Sīvas oāzē Ēģiptē, taču viņa ģenerāļi sākuši cīņu par viņa mirstīgajām atliekām.

Vēstures liecības rāda, ka mirstīgās atliekas nonākušas Ptolemaja rokās, kurš vēlāk kļuva par Ēģiptes valdnieku, un viņš aizvedis tās uz Ēģipti, vispirms, iespējams, uz Memfisas pilsētu. Vēlāk ķermenis pārvietots uz Aleksandriju. Tur viņš apglabāts grandiozā mauzolejā, kas kļuva par svētnīcu, ko apmeklēja pat Romas imperatori, tostarp Jūlijs Cēzars (100 p.m.ē.-44 p.m.ē.) un Augusts (63 p.m.ē.-14 m.ē.).

Taču tad pēdas pazūd. Varbūt kaps tika iznīcināts kādā dabas katastrofā, varbūt apzināti – kopš 19. gadsimta arheologi un vēsturnieki izvirzījuši vairāk nekā 140 versijas par apbedījuma atrašanās vietu, taču neviena no tām nav pierādīta. Lielākā daļa pētnieku uzskata, ka kaps reiz bijis Aleksandrijā, taču vēlāk, antīkajā laikmetā, pazudis.

Kleopatras pēdējais noslēpums 

Ēģiptes valdniece Kleopatra VII (69 p.m.ē.-30 p.m.ē.) nodzīvojusi aptuveni 39 gadus un mirusi ap 30. gadu pirms mūsu ēras. Sieviete, kas apbūra gan Jūliju Cēzaru, gan Marku Antoniju (83 p.m.ē.-30 p.m.ē.) aizgāja mūžībā pēc tam, kad Romas karaspēks sakāva viņas armiju. Leģenda vēsta, ka viņa izvēlējās nāvi no čūskas kodiena – neilgi pēc tam, kad pašnāvībā mira viņas mīļotais Marks Antonijs.

Pēc nostāstiem, Kleopatra esot teikusi, ka “neviens nekad neatradīs viņas kapu” (“no man will ever find my tomb”). Antīkais vēsturnieks Plūtarhs (46~119) rakstīja, ka Antonijs un Kleopatra apglabāti kopā viņas mauzolejā Aleksandrijā, taču pierādījumu tam nav. Pilsētu 365. gadā piemeklēja spēcīga zemestrīce un cunami, un liela daļa vēsturiskā kvartāla nogrima zem ūdens.

Taču pastāv vēl viena teorija, un tā šobrīd kļuvusi ticamāka nekā jebkad. Arheoloģe un bijusī krimināltiesību advokāte Ketlīna Martinesa meklē Ēģiptes valdnieces kapu jau vairāk nekā 20 gadus, un nu kopā ar komandu atradusi nozīmīgu pavedienu “Taposiris Magna” tempļa apkaimē, aptuveni 50 kilometrus uz rietumiem no Aleksandrijas.

Kopā ar slaveno zemūdens pētnieku un nogrimušā “Titānika” atradēju Bobu Balāru un Ēģiptes Jūras spēkiem zem Vidusjūras ūdeņiem atklātas senas ostas paliekas – grīda, kolonnas, amforas un enkuri. Atradumi pierāda, ka templis bijis ne tikai reliģijas centrs, bet arī aktīvs jūras tirdzniecības mezgls Kleopatras laikā, un tā varētu būt arī valdnieces iespējamā apbedījuma vieta.

Meklēšanā Martinesa ņēmusi vērā arī Kleopatras pretošanos Oktaviānam (imperatora Augusta dzimtais vārds). Viņa uzskata, ka faraone, nevēlēdamās pakļauties Romai, izstrādājusi plānu pazust, paslēpjot savu ķermeni kopā ar Antonija mirstīgajām atliekām vietā, kur romieši nekad neiedomātos meklēt. Martinesa piebilst: “Viņai bija jāizvēlas vieta, kurā viņa varētu justies droši savai pēcnāves dzīvei kopā ar Marku Antoniju.”

Lasiet arī: 

Medvedevu satracina Trampa paziņojums, ka Ukraina var uzvarēt karā ar Krieviju

Ne tikai atgriešanās dzimtenē – Elīna Fūrmane atklāj kvēlākos sapņus saistībā ar Latviju

Džilindžers pēc ilgākas pauzes atgriežas uz teātra skatuves ar jaunu izrādi

Ērkšķu šova dalībniece atklāj, ka vairākus gadus strādājusi Saeimā

Saule Svaros: trīs zodiaka zīmju pārstāvji pāršķirs jaunu dzīves lappusi

«Pļauka sejā Kremlim!» – krievi sašutuši par Zelenska tikšanos ar Kazahstānas prezidentu