Foto: Pexels/Andrea Piacquadio

Rudens periodā, palielinoties sezonālo vīrusu izplatībai, uzmanība bieži tiek vērsta uz ārējiem riskiem, taču mazāk tiek apzināti faktori, kas ilgtermiņā ietekmē organisma spēju pretoties infekcijām. Nereti šie procesi norit kā nemanāma ikdienas sastāvdaļa un kļūst par izšķirošu iemeslu, kādēļ organisms nespēj pretoties saslimšanai tieši tajā brīdī, kad imūnsistēmai visvairāk nepieciešams atbalsts.

“Atšķirībā no vīrusiem, kas organismu ietekmē akūti un īslaicīgi, hronisks stress, miega trūkums un citi ikdienas faktori rada sistemātisku un ilgstošu slodzi imūnsistēmai. Šāda nepārtraukta ietekme pakāpeniski mazina organisma spēju atjaunoties, reaģēt uz vīrusu draudiem un uzturēt līdzsvarotu imūnreakciju. Rezultātā ievērojami palielinās kā inficēšanās iespējamība, tā arī risks, ka slimības gaita noritēs smagāk. Tāpēc ir būtiski savlaicīgi uzlabot ikdienas ieradumus, jo katra pozitīva izmaiņa ne tikai uzlabo pašsajūtu, bet arī stiprina veselību ilgtermiņā,” stāsta aptieku tīkla “Apotheka” sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.

Lai saglabātu imūnsistēmas noturību, būtiski ir identificēt tos ikdienas faktorus, kas to ilgstoši un sistēmiski vājina. Zemāk apkopotas četras izplatītas kļūdas, kuru ietekme bieži netiek pienācīgi novērtēta.

Hronisks stress un trauksme

Ilgstošs psihoemocionālais stress izraisa pastāvīgi paaugstinātu kortizola līmeni, kas laika gaitā nomāc imūnreakciju, samazina limfocītu aktivitāti un traucē iekaisuma procesus regulējošo mehānismu darbību. Rezultātā organisms kļūst mazāk noturīgs pret vīrusu un bakteriālām infekcijām, kā arī pieaug hronisku iekaisumu risks. Turklāt stresa stāvoklī bieži pasliktinās miegs, uztura kvalitāte un fiziskā aktivitāte, kas kombinēti vēl vairāk pastiprina imunitātes noslodzi. Ilgtermiņā nozīmīgākais risinājums ir stresa avotu apzināšana un pārvaldības stratēģiju iekļaušana ikdienā, kā arī rūpes par stabilu dienas struktūru, kvalitatīvu atpūtu, fiziskajām aktivitātēm un relaksācijas metodēm.

Smēķēšana un alkohols

Tabakas dūmi un alkohols rada tiešu un ilgstošu slodzi imūnsistēmai, ietekmējot gan aizsargšūnu darbību, gan organisma spēju atjaunoties pēc saslimšanas. Smēķēšana bojā elpceļu gļotādu, kas ir viena no pirmajām aizsardzības līnijām pret vīrusiem, kā arī samazina antivielu efektivitāti un kavē iekaisuma regulāciju. Pārmērīga alkohola lietošana, savukārt, nomāc leikocītu darbību, palielina uzņēmību pret infekcijām un traucē barības vielu uzsūkšanos, kas nepieciešamas normālai imūnfunkcijai. Abiem ieradumiem ir kumulatīvs efekts, kas laika gaitā būtiski samazina organisma noturību pret vīrusu infekcijām. Imūnsistēmas veselības uzturēšanai ir būtiski ierobežot šos faktorus vai atteikties no tiem pilnībā.

Nepilnvērtīgs uzturs

Nepietiekams vitamīnu, minerālvielu, olbaltumvielu un šķiedrvielu daudzums organismā var vājināt imūnreakciju, kavēt antivielu veidošanos un izjaukt mikrobioma līdzsvaru, kas ir cieši saistīts ar organisma aizsargspējām. Īpaši nozīmīga ir D un C vitamīna, cinka, dzelzs un B grupas vitamīnu loma. Vienlaikus pārmērīgs cukura, transtaukskābju un pārstrādātu produktu patēriņš veicina hronisku iekaisumu un papildus noslogo organismu. Ilgstoši neievērots uztura balanss mazina organisma noturību pret vīrusiem un apgrūtina atveseļošanās procesus. Profilakses nolūkā ieteicams uzturēt sabalansētu ēdienkarti ar pietiekamu dārzeņu, šķiedrvielu un veselīgo taukskābju daudzumu, kā arī laikus pārbaudīt būtiskāko mikroelementu līmeni asinīs.

Hronisks miega trūkums

Nepietiekams miega ilgums vai slikta miega kvalitāte samazina T limfocītu aktivitāti, kavē antivielu veidošanos un veicina iekaisuma marķieru paaugstināšanos. Pētījumi liecina, ka cilvēkiem, kuri naktī guļ mazāk nekā sešas stundas, ir ievērojami lielāks risks inficēties ar augšējo elpceļu vīrusiem un citām infekcijām. Izplatīts miega traucējumu iemesls ir zilās gaismas ekspozīcija no viedierīcēm un televizoriem vakara stundās – tā samazina melatonīna izdalīšanos, traucē iemigšanu un mazina miega kvalitāti. Miega trūkums arī palielina uzņēmību pret stresu, pasliktina vielmaiņu un samazina organisma adaptācijas spējas. Profilaktiski svarīgi nodrošināt regulāru un pietiekamu miegu, ievērot nemainīgu gulētiešanas laiku, ierobežot ekrānu lietošanu vakarā un radīt mierīgu, atjaunošanos veicinošu vidi pirms naktsmiera.

“Rudenī un ziemā jo īpaši svarīgi ir stiprināt organisma dabiskās aizsargspējas, negaidot pirmos saslimšanas simptomus. Visefektīvākie risinājumi balstās ikdienas ieradumos – pilnvērtīgā uzturā, kvalitatīvā miegā, emocionālā līdzsvarā un atbilstošā profilaksē. Profilaktiski ieteicamas arī tējas ar ingveru, ehināciju vai liepziediem, kas var atbalstīt elpceļu veselību un veicināt dabisko pretestību pret vīrusiem. Tāpat uztura bagātinātāji ar D vitamīnu, C vitamīnu, cinku un selēnu var palīdzēt nodrošināt organismu ar būtiskām vielām, ja tās netiek pietiekami uzņemtas ar uzturu. Ieteicams savlaicīgi konsultēties ar farmaceitu vai ģimenes ārstu, lai izvēlētos piemērotākos risinājumus un samazinātu gan saslimšanas risku, gan iespējamās slimības gaitas smagumu,” iesaka farmaceite Alīna Fleišmane.

Lasiet arī: 

Brežņeva laika marles un vate: Krievijas armija apgādāta ar 1977. gada medicīnas precēm

«Rieksta lielumā!» – Kremlim citkārt draudzīgais Orbāns negaidīti izsmej Krieviju

Bankas filiāles vadītāja 17 gadu garumā prettiesiski izmantojusi klientu naudu milzu apmērā

Reaģējot uz traģēdiju Imantā, PTAC aptur Ride mopēdu pieejamību Latvijā

Spēcīgi astroloģiski notikumi oktobrī trīs zodiaka zīmju dzīvi būtiski mainīs uz labo pusi

Latvijā startē vēl nebijis šovs, kurā par uzvaru cīnīsies pašmāju profesionālie šefpavāri