Foto: Pixabay

Saeima galīgajā lasījumā ir pieņēmusi jaunu Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likumu, kura mērķis ir stiprināt ugunsdrošības sistēmu Latvijā, pilnveidot ugunsdzēsības un glābšanas darbu organizēšanu, kā arī veicināt sabiedrības noturību pret ugunsgrēkiem un citiem apdraudējumiem, ziņo VUGD Prevencijas pārvaldes sabiedrības izglītošanas un informēšanas nodaļas priekšniece Viktorija Gribuste.

Jaunais likums aizstāj līdz šim spēkā esošo Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumu, kas bija pieņemts 2002. gadā, un ievieš mūsdienīgu, uz sadarbību un atbildīgu risku pārvaldību balstītu pieeju ugunsdrošības jomā.

Digitāla un pārskatāma informācija par ugunsdrošības stāvokli objektos

Viens no būtiskākajiem jaunumiem ir Vienotās ugunsdrošības un civilās aizsardzības platformas (VUCAP) ieviešana. Tā nodrošinās valsts ugunsdrošības uzraudzības procesa un datu digitalizāciju, kā arī objektu atbildīgajām personām sniegs atbalstu objekta ugunsdrošības jautājumu pārvaldībā, tostarp pilnveidos saziņu starp Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) un objekta atbildīgajām personām. Tādējādi informācija par objektu atbildīgajām personām un VUGD būs pieejama digitāli, ļaujot VUGD mērķtiecīgāk plānot uzraudzības pasākumus un savlaicīgi identificēt riskus.

Turpmāk vairāku objektu grupu atbildīgajām personām VUCAP būs jāsniedz informācija objekta ugunsdrošības stāvokļa novērtējuma sagatavošanai, kas sekmēs atbildīgu attieksmi pret ugunsdrošības prasību izpildi. Objekta atbildīgās personas VUCAP varēs sekot līdzi termiņiem, saņemt atgādinājumus un paziņojumus par veicamajiem darbiem, kā arī samazināt ugunsdrošības pārbaudes ilgumu. Savukārt, VUCAP sniegtā iespēja izveidot objekta ugunsdrošības stāvokļa novērtējumu ļaus VUGD mērķtiecīgāk plānot un veikt ugunsdrošības pārbaudes objektos – primāri tajos objektos, kur ugunsdrošības stāvokļa novērtējuma riska līmenis ir visaugstākais.

Informācijas sniegšana platformā tiks ieviesta pakāpeniski – no 2027. gada valsts un pašvaldību objektiem un no 2028. gada pārējiem objektiem.

Prasība neskars ikdienas sadzīves objektus, un konkrētus objektu veidus, uz kuriem šī pienākuma izpilde nebūs attiecināma, un to noteiks atsevišķi Ministru kabineta noteikumi.

Stiprināta pašvaldību un brīvprātīgo ugunsdzēsēju loma

Jaunais regulējums paredz stiprināt pašvaldību atbildību par ārējās ugunsdzēsības ūdensapgādes un piebraucamo ceļu nodrošināšanu, kas ir būtiski ātrai un efektīvai reaģēšanai ugunsgrēka gadījumā. Uzlabojot infrastruktūru, tiks samazināti zaudējumi un uzlabota drošība cilvēkiem un īpašumiem.

Likums nosaka arī plašākas iespējas brīvprātīgo ugunsdzēsēju iesaistei ugunsdzēsības un glābšanas darbos, sabiedrības informēšanā un preventīvajos pasākumos. Tāpat paredzēta iespēja, ka VUGD var nodot brīvprātīgo un pašvaldību ugunsdzēsēju organizācijām transportlīdzekļus, aprīkojumu un ekipējumu, kas vairs netiek izmantots dienesta operatīvajā darbā, bet joprojām ir piemērots glābšanas darbu veikšanai. Šāda sadarbība stiprinās vietējo kopienu spējas reaģēt uz ugunsgrēkiem un veicinās ciešāku sadarbību starp profesionālajiem un brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem.

Kvalitatīvāki ugunsdrošības pakalpojumi un mērķtiecīgāka uzraudzība

Jaunais likums precizē prasības ugunsdrošības pakalpojumu sniedzējiem – tiem, kas veic apkures ierīču tīrīšanu, ugunsdrošības instruktāžas, elektrības pretestības mērījumus un citus ar drošību saistītus pakalpojumus. Šīs izmaiņas veicinās kvalitatīvāku pakalpojumu sniegšanu un kopējo drošības līmeni objektos.

Tāpat, izmantojot platformā apkopoto informāciju, būs iespējams mērķtiecīgāk plānot uzraudzības darbu, koncentrējoties uz objektiem, kuros riska līmenis ir visaugstākais vai konstatēti ilgstoši pārkāpumi. Tas ļaus efektīvāk izmantot resursus un nodrošinās pārskatāmu un uz datiem balstītu uzraudzības sistēmu.

VUGD priekšnieks Mārtiņš Baltmanis uzsver: “Jaunais likums ir būtisks solis uz priekšu ceļā uz mūsdienīgu un pārskatāmu ugunsdrošības pārvaldības sistēmu. Tas paredz, ka valsts, pašvaldības un iedzīvotāji iesaistās kopīgā atbildībā par drošību. Pašdeklarēšanās princips, vienotā datu platforma un stiprināta sadarbība ar brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem ļaus mums ne tikai ātrāk reaģēt uz nelaimēm, bet arī savlaicīgi novērst ugunsgrēku izcelšanās riskus. Mūsu mērķis ir drošāka Latvija – ar mazāk ugunsgrēkiem un augstāku atbildības sajūtu ikvienā līmenī.”

Lasiet arī:

Saeima grasās paaugstināt sodus par necieņu pret valsts valodu

Likumu zinātāji, bet ne ievērotāji: vairāki Saeimas deputāti sodīti par pārkāpumiem

Rēzeknes tehnikuma skandāls: izglītības nauda aizplūdusi svešos kontos

Seko mums arī Facebook,X, Instagram un Draugiem