Foto: Pixabay/neelam279

Ukrainas izlūkdienesti ir atklājuši, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins bija plānojis līdz 15. oktobrim ieņemt visu Donbasu, taču tas nav izdevies. Pēc Ukrainas vadītāja Volodimira Zelenska teiktā, plāns ir izgāzies, un Krievijas zaudējumi karā 2025. gadā ir sasnieguši 346 000 kritušo un ievainoto, vēsta Dialog.ua.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis paziņojis, ka Krievijas plāns līdz oktobra vidum ieņemt visu Donbasu ir pilnībā cietis neveiksmi. Intervijā  izdevumam “Axios” viņš sacījis, ka Ukrainas izlūkdienesti ir atklājuši operācijas detaļas: Putins privātās sarunās ar sabiedrotajiem lielījās, ka Krievijas armija “ieņems Donbasu līdz 15. oktobrim”. Tomēr šis termiņš jau sen ir pagājis, un frontes līnija praktiski nav mainījusies. Krievijai trūkst cilvēkresursu. “Krievija to nevarēs izdarīt. Tai nav pietiekami daudz cilvēkresursu. Tās spēcīgie bataljoni ir iznīcināti. Šodien kaujas laukā mēs lielākoties paliekam tajās pozīcijās, ko esam ieņēmuši pēdējos divus vai trīs mēnešus,” uzsver Zelenskis.

Saskaņā ar Ukrainas Ģenerālštāba datiem, Krievija 2025. gadā vien zaudējusi aptuveni 346 000 kritušo un ievainoto – gandrīz tikpat, cik tā spējusi mobilizēt šajā periodā, raksta Dialog.ua.

Zelenskis arī paziņojis, ka Ukraina kopā ar Eiropas Savienību sagatavos pamiera plānu nākamo 7–10 dienu laikā, taču viņš šaubās, vai Kremlis to pieņems. “Putins jau vairākas reizes ir noraidījis ASV prezidenta Donalda Trampa priekšlikumus kara atrisināšanai. Cik man zināms, Rubio un Lavrova saruna nebija pozitīva. Šī jau ir trešā vai ceturtā reize, kad Putins un viņa svīta ir noraidījuši diplomātiskās iniciatīvas,” atzīmē Ukrainas prezidents.

Zelenskis apgalvo, ka Maskava ir ārkārtīgi jutīga pret Vašingtonas jaunajām sankcijām pret Krievijas naftas kompānijām. Ukrainas prezidents uzsver, ka sankcijas varētu samazināt Krievijas naftas eksportu par 50%, kas nozīmētu zaudējumus līdz pat 5 miljardiem dolāru mēnesī. “Prezidents Tramps ir izraisījis ļoti negatīvu reakciju Krievijā: sākot ar Medvedeva skarbajiem izteikumiem un beidzot ar antiamerikānisko retoriku valsts medijos,” piebilst Zelenskis. Viņš pauž cerību, ka ASV un Kongress palielinās spiedienu uz Kremli, izmantojot jaunas sekundāras sankcijas, kas varētu atņemt Krievijai tās galvenos kara ienākumu avotus.

Jaunas sankcjas pret Krieviju pieņem arī ES

Eiropas Komisija atzinīgi vērtē to, ka ES dalībvalstis ir pieņēmušas 19. sankciju paketi pret Krieviju. Jaunā sankciju pakete būtiski palielina spiedienu uz Krievijas kara ekonomiku, vēršoties pret tādām svarīgām nozarēm kā enerģētika, finanses, militāri rūpnieciskā bāze, speciālās ekonomiskās zonas, kā arī tās agresijas kara veicinātājiem un ieguvējiem, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Pilnīgs aizliegums Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) importam un turpmāka ēnu flotes ierobežošana ir līdz šim visstingrākās sankcijas Krievijas būtiskajai enerģētikas nozarei. Stingri pasākumi arī skar finanšu pakalpojumus un infrastruktūru (pirmo reizi iekļaujot kriptovalūtas), kā arī tirdzniecību. Pasākumi ir vērsti arī uz pakalpojumu sektoru un stiprina instrumentus pret sankciju apiešanu. Ar šo paketi sankciju sarakstā iekļauto Krievijas ēnu flotes kuģu skaits kopumā sasniedz 557 kuģus.

Pieņemts aizliegums importēt Krievijas sašķidrināto dabasgāzi (LNG) no 2027. gada 1. janvāra attiecībā uz ilgtermiņa līgumiem un sešu mēnešu laikā no sankciju stāšanās spēkā attiecībā uz īstermiņa līgumiem. Tāpat noteikts pilnīgs darījumu aizliegums lielākajiem uzņēmumiem “Rosneft” un “Gazprom Neft”. ES arī veic pasākumus pret svarīgiem trešo valstu operatoriem, kas nodrošina Krievijas ieņēmumu plūsmas. Tas ietver sankciju piemērošanu Ķīnas struktūrām – divām naftas pārstrādes rūpnīcām un naftas tirgotājam -, kas ir nozīmīgi Krievijas jēlnaftas pircēji. Noteikts importa aizliegums sašķidrinātas naftas gāzes (LPG) variantam: Šis pasākums ir vērsts pret sankciju apiešanu, jo dažas dalībvalstis ziņo, ka šis variants ir izmantots, lai apietu esošos LPG ierobežojumus.

ES tagad ir iekļāvusi kopumā 557 kuģus Krievijas ēnu flotē. Uz tiem attiecas aizliegums piekļūt ostām un aizliegums saņemt pakalpojumus. Papildu sankcijas jo īpaši tiek piemērotas visā ēnu flotes vērtības ķēdē, tostarp attiecībā uz “Lukoil” ievērojamo ēnu flotes veicinātāju “Litasco Middle East DMCC”, kā arī jūras reģistriem, kas ēnu flotes kuģiem nodrošina viltus karogus.

Turklāt darījumu aizlieguma darbības jomā ir iekļauti divi naftas tirdzniecības uzņēmumi Honkongā un Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE). Jaunie pasākumi ietver arī papildu aizliegumus ar enerģētiku saistītiem pakalpojumiem, piemēram, zinātniskiem un tehniskiem pakalpojumiem (piemēram, ģeoloģiskajai izpētei un kartēšanai).

Banku darbībā darījumu aizliegumam Krievijā ir pievienotas piecas jaunas bankas. Neviens ES operators nevarēs tieši vai netieši sadarboties ar sankciju sarakstā iekļautajām bankām. Noteikti jauni aizliegumi attiecībā uz Krievijas maksājumu kartēm un ātro maksājumu sistēmu (Mir un SBP). Pasākumos ir uzskaitītas arī četras jaunas finanšu iestādes Baltkrievijā un Kazahstānā, kas izmanto Krievijas maksājumu sistēmu (SPFS).

ES piemēro visaptverošas sankcijas plaši izmantotas rubļa atbalstītas stabilās kriptomonētas A7A5 izstrādātājam, šīs monētas Kirgizstānas emitentam un ar to saistītai lielai tirdzniecības platformai. Pirmo reizi jaunie pasākumi arī aizliedz izmantot šo kriptovalūtu. Turklāt sankcijas ir tieši vērstas pret kriptovalūtas maiņu Paragvajā, kurai ir bijusi galvenā loma esošo ierobežojumu apiešanā. ES operatoriem ir aizliegts sniegt kriptogrāfijas pakalpojumus un konkrētus finanšu tehnoloģiju pakalpojumus, kas ļauj Krievijai attīstīt savu finanšu infrastruktūru un, iespējams, apiet sankcijas.

Ar šo paketi tiek ieviesti darījumu aizliegumi piecām trešo valstu bankām Vidusāzijā, kas atbalsta Krievijas kara ekonomiku un grauj ES sankciju efektivitāti. ES operatoriem ir aizliegts veikt darījumus ar jebkuru no šiem finanšu operatoriem.

Pakete paplašina eksporta ierobežojumus un aizliegumus, lai vēl vairāk sagrautu un vājinātu Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu. Noteiktas individuālas sankcijas (“saraksti”) uzņēmējiem un uzņēmumiem, kas ietilpst Krievijas militāri propellarūpnieciskajā kompleksā, un uzņēmējiem no AAE un Ķīnas, kuri ražo vai piegādā militāras un divējāda lietojuma preces Krievijai. Tāpat noteikti jauni eksporta ierobežojumi attiecībā uz papildu divējāda lietojuma precēm un progresīvām tehnoloģijām, tostarp metāliem ieroču sistēmu būvniecībai un produktiem, ko izmanto propelentu sagatavošanā, par kuriem vēl nav noteiktas sankcijas. Noteikti jauni eksporta aizliegumi tādiem priekšmetiem kā sāļi un rūdas, būvmateriāli un gumijas izstrādājumi, kuru vērtība atbilst 155 miljoniem eiro ES eksporta 2024. gada cenās.

Tāpat ar šo paketi vēl 45 subjekti tiek pievienoti to subjektu sarakstam, kuri sniedz tiešu vai netiešu atbalstu Krievijas militāri rūpnieciskajam kompleksam vai ir iesaistīti sankciju apiešanā. Tas ietver 28 personas, kas veic uzņēmējdarbību Krievijā, un 17 personas trešajās valstīs (12 personas Ķīnā, tostarp Honkongā, 3 personas Indijā un 2 personas Taizemē).