Jānis Citskovskis. Foto: Valsts kanceleja / Edijs Pālens

“Tas būs skaļi teikts, bet manī kā cilvēkā ir sagrauta ticība valstij. Būt ierēdnim ir aicinājums kalpot valstij, solījums ziedoties. Šobrīd esmu nostādīts situācjā, kad man jādomā par sevi un jācīnās,” izdevumam “Privātā Dzīve” norāda vienigais ekspremjera Krišjāņa Kariņa lidojumu lietā apsūdzētais – bijušais Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis, atklājot, ka Kariņam vairs roku nespiedīšot.

“Lielākais jautājums šobrīd, vai politiķi vispār ir gatavi uzņemties atbildību. Šo gadījumu varam reducēt uz ļoti plašu jautājumu loku – “Rail Baltica” un citiem. Ja politķi pieņem lēmumus un par tiem neatbild, mums valstī ir milzīga problēma, “ izdevumam norāda Citskovskis, uzskatot, ka “jāatbild ir tiem, kas pieņēma lēmumus un kas lidoja”.

“Nevaru atklāt kriminālprocesa materiālus, bet toreizējais premjera biroja vadītājs Patmalnieks intervijā Latvijas Televīzijā jau pirms laba laika atzina, ka visos gadījumus lēmumu par specreisa izmantošanu pieņēma Kariņš. Jāiet uz tiesu to paskaidrot, nevis slēpties,” norāda lidojumu lietā apsūdzētais, uzsverot, ka iesaistīiti arī citi cilvēki, kas nejūt nekādu atbildību.

Runājot par Kariņu, Citskovskis izdevumam teic: “Manā gadījumā var redzēt, kādas ir tā cilvēka morālās vērtības – pie pirmajām briesmām domāt par sevi, bēgt un slēpties no atbildības.”

Viņš izdevumam komentē arī pašu tiesvedību: “Prokuratūra raksta, ka es neesot atcēlis pasūtītos avioreisus. Kā gan likumīgā veidā es varēju atcelt Kariņa lēmumu par lidojuma izvēli? Mani advokāti lūdza paskaidrojumu prokuratūrai, jo pat ar savu juridisko izglītību es tiešām nesapratu. Atbilde bija – to tu uzzināsi tiesā. Arī iespējamo sodu es uzzināšu tikai procesa pašās beigās. Esmu lielā neziņā, jo nav arī zināms, cik ilgi tas vilksies.”

Vaicāts, vai redz sevi vēl valsts pārvaldē, Citskovskis žurnālam “Privātā Dzīve” norāda: “Man grūti sevi tagad iedomāties kādā amatā, kur es būtu tuvu tiem pašiem politiķiem. Esmu redzējis, kā viņi ikdienā viens otru nodod, dur duncīšus mugurā. Un tagad saprotu, ka pats esmu šādā situācijā nonācis.”

Tikai viens apsūdzētais

Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūra 2025. gada 28. oktobrī ir nodevusi Rīgas pilsētas tiesai krimināllietu par speciālo līgumreisu jeb čarterlidojumu izmantošanu bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ārvalstu komandējumos.

Krimināllietā apsūdzēta viena persona – bijušais Valsts kancelejas direktors – par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisīja smagas sekas. Par to kriminālatbildība ir paredzēta Krimināllikuma 319. panta trešajā daļā. Valsts kancelejas direktora bezdarbības rezultātā Latvijas Republikai tika nodarīti zaudējumi 89 382,90 eiro apmērā, kas saskaņā ar likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 24. panta pirmo daļu uzskatāms par noziedzīgu nodarījumu ar smagām sekām.

Pirmstiesas kriminālprocesā tika vērtēta bijušā Ministru prezidenta, vairāku Valsts kancelejas un tās struktūrvienības – Ministru prezidenta biroja – amatpersonu un darbinieku iespējamā atbildība, secinot, ka tieši Valsts kancelejas direktors kā iestādes vadītājs bija atbildīgs par valsts budžeta līdzekļu izlietošanas likumību un lietderību tādu pakalpojumu iegādē, kas saistīti ar Ministru prezidenta ārvalstu komandējumiem.

Pirmstiesas kriminālprocesa gaitā tika secināts, ka četros Ministru prezidenta ārvalstu komandējumos Valsts kanceleja nelikumīgi pasūtīja un apmaksāja piecus speciālos līgumreisus, neraugoties uz iespēju laikus iegādāties regulāro komercreisu biļetes Ministru prezidenta delegācijas locekļiem. Izmantojot regulāros komercreisus bez papildu izdevumiem, kas būtu saistīti ar nakšņošanu, Valsts kanceleja varēja ieekonomēt valsts budžeta līdzekļus 89 382,90 eiro apmērā. Vērtējot valsts budžetam nodarīto kaitējumu, prokuratūra ņēma vērā Valsts kontroles revīzijā par speciālo lidojumu izmantošanu Ministru prezidenta komandējumos pielietoto metodoloģiju un izdarītos secinājumus par valsts budžeta līdzekļu nelikumīgu izmantošanu un par Valsts kancelejas iespējām ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, izmantojot regulāros komercreisus.

Lai arī prokuratūra neapšaubīja Ministru prezidenta pilnvaras patstāvīgi lemt par nepieciešamību doties ārvalsts komandējumā, pirmstiesas kriminālprocesā tika iegūtas ziņas par faktiem, ka Valsts kancelejas direktors kā iestādes vadītājs nenodrošināja, lai Valsts kancelejā kā iestādē, kas saskaņā ar likumu ir atbildīga par Ministru prezidenta darbības materiālo, tehnisko un organizatorisko nodrošināšanu, tiktu ievēroti Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā ietvertie principi un Ministru kabineta noteikumos Nr. 969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” paredzētie ierobežojumi ar komandējumu ceļa izdevumiem saistīto pakalpojumu apmaksai. Prokuratūra ņēma vērā, ka speciālo līgumreisu apmaksai tika izmantoti valsts budžeta līdzekļi, kas saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2022. gadam” Valsts kancelejai bija paredzēti drošiem Ministru prezidenta lidojumiem Covid-19 pandēmijas laikā, savukārt komandējumi tikai organizēti pēc ārkārtējās situācijas beigām. Tādējādi prokuratūra konstatēja, ka Valsts kancelejas direktors nepildīja viņam kā iestādes vadītājam saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, Likumu par budžetu un finanšu vadību un citiem normatīvajiem aktiem uzliktos amata pienākumus kontrolēt valsts budžeta līdzekļu izlietošanas likumību un lietderību Valsts kancelejā, kā arī neveica darbības un nedeva rīkojumus viņa pakļautībā esošajām amatpersonām, lai tiktu atcelti pretlikumīgi pasūtītie speciālie līgumreisi.

Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr viņas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Lasiet arī: 

«Solis par tālu!» – biedrības Centrs Marta pārstāvei izteikti draudi

Latvijas pilsoņi turpina aktīvi parakstīties par un pret palikšanu Stambulas konvencijā

Impulss jaunām pārmaiņām – horoskops novembrim visām zodiaka zīmēm

Krievijas elite sāk nervozēt – Rubļovkas miljonāri sāk uzstādīt savas pretgaisa aizsardzības sistēmas

Rinkēvičs: Konvencijas ratifikācija un denonsēšana vienas Saeimas sasaukuma laikā rada pretrunīgu vēstījumu

Dzīves dārdzības dēļ  Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk taupa uz ārējo izskatu un izklaidi

Seko mums arī Facebook,X, Instagram un Draugiem