Publicitātes foto

Pirms došanās laukumā kopā saliktas rokas, – kapteiņa rokas apakšā, pārējās – virsū, – un tad enerģijas eksplozija, tās metot augšā – aiziet! Rituālu, kas sākās kā savstarpējs uzmundrinājums un bez kura šodien sports pasaulē nav iedomājams, radīja leģendārā sieviešu basketbola komanda TTT. Tas ir tikai viens no viņu pienesumiem pasaules sportā.

Kas bija šī stāsta un Dzintara Dreiberga jaunās spēlfilmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana” galvenie varoņi?

Dzidra Uztupe-Karamiševa (1930–2014)

(Filmā atveido Agnese Budovska)

Sieviešu basketbola komandas TTT pirmā kapteine, izcila saspēles vadītāja un četrkārtēja Eiropas čempione, pirmā latviete PSRS izlasē. Viņa basketbolam veltīja visu dzīvi – sākumā kā spēlētāja, pēc tam kā trenere līdz pat 1979. gadam. Dzidru komandā sauca par “cāli ar lāci” salīdzinoši nelielā auguma un talismana – maza, noplīsuša lācīša – dēļ, ko viņa allaž turēja spēles laikā kā ticības un pārliecības simbolu. Pat sīvākās pretinieces zināja par šo talismanu un mēdza par to jokot.

Dzidra bija klusais līderis – nelokāma, ar lepnu stāju, gatava runāt un pārstāvēt savus cilvēkus, kad citi klusēja. Viņas mērķtiecība un uzticība komandai iedvesmoja līdzjutējus un kolēģus. Dzidra saglabāja lepnumu par sevi un savu komandu pat padomju režīma apstākļos, sniedzot tautai cerību un apliecinot, ka latvieši nav sliktāki par citiem. Viņa kļuva par vienu no nozīmīgākajiem simboliem Latvijas sporta vēsturē.

1990. gadā Zigurds Mežavilks laikrakstā “Sports” rakstīja: “Dzidra caur un cauri ir taisnīga. Pat tajos laikos, kad legāli eksistēja divas un vairākas patiesības, viņa klausīja tikai savas sirdsapziņas un pienākuma balsij. Kaut arī par to gaidīja lielas nepatikšanas. (..) Dzidra nemanāmi prot norīt ne vienu vien rūgtu kamolu par nepelnītu pāridarījumu, daža laba asara paliek noslēpta ļaužu acīm. (..) Manā un, es esmu pārliecināts, daudzu Latvijas un ne tikai mūsu republikas iedzīvotāju sirdīs, Dzidrai Karamiševai ir paliekoša un milzīga vieta gan kā cilvēkam, gan kā patriotei, gan kā leģendārai sportistei.”

Skaidrīte Smildziņa-Budovska (1943)

(Filmā atveido Evelīna Otto)

Centra spēlētāja, 11 reizes TTT sastāvā uzvarējusi Eiropas čempionvienību kausā, 12 reizes kļuvusi par PSRS čempioni, bijusi trīskārtēja pasaules un pieckārtēja Eiropas čempione. Viena no visu laiku izcilākajām spēlētājām pasaules basketbola vēsturē, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere, Latvijas Basketbola savienības Goda biedre un nelokāma Latvijas patriote.

2024. gadā uzņemta FIBA slavas zālē. Savā pateicības uzrunā Skaidrīte Smildziņa-Budovska pauda: “Mēs kā atsevišķa komanda tolaik diemžēl nevarējām piedalīties ne pasaules, ne Eiropas čempionātos. Tikai dažas spēlētājas no mūsu komandas tika iekļautas Padomju Savienības izlasē, un tās sastāvā arī man bija iespēja izcīnīt trīs pasaules un piecus Eiropas čempionu titulus. Ja vien šajā laikā basketbols kā sporta veids būtu iekļauts olimpiādes sastāvā, nešaubos, ka varētu lepoties arī ar olimpisko medaļu!”

Aleksandrs Karamiševs (1928–2008)

(Filmā atveido Jēkabs Reinis)

Latvijas rallija leģenda un autorallija aizsācējs, pasaules prestižāko autoralliju dalībnieks un daudzkārtējs čempions. Nelokāms patriots, kurš nekad nav piekritis stāties partijā vai komjaunatnē. Interesanti un nedaudz pat neticami, bet ne Aleksandrs, ne Dzidra ar visu savu ārzemju braucienu pieredzi nekad nav bijuši Komunistiskās partijas biedri, un Aleksandrs sava raibā mūža rītausmā izsprucis gan no pioniera, gan arī no komjaunieša goda.

Fragments no Ilonas Klinšānes un Mārtiņa Pagodkina raksta par Aleksandru un Dzidru Karamiševiem “Neatkarīgajā Rīta Avīzē” 1996. gadā: ““Kad bija runa par stāšanos partijā, paskaidroju – pašreiz treniņu slodze ir tik liela, ka man nav laika veltīt partijai ne pienākošos uzmanību, ne darbu. Teicu, ka vēlāk, kad no aktīvā sporta vai trenera darba aiziešu, tad gan metīšos tajās būšanās ar visu sirdi un dvēseli iekšā un tad arī stāšos,” viņš smejas. Dzidrai gājis līdzīgi, lai gan, nebūtu viņi tik augstas klases sportisti, varbūt Karamiševu ģimenes ideoloģiskā stāja tiktu vērtēta citādi. “Kas notiktu, ja uz sliktas mašīnas uzliktu vēl sliktu braucēju? Padomijai tad nebūtu galīgi nekāda noieta tirgus ārvalstīs,” spriež Aleksandrs. Tomēr tik viegli kā šodien šķiet, retrospektīvi vērojot notikumus, jau nebija, neiztika arī bez kurioziem. “Toreiz pirms katra ārzemju brauciena mums vajadzēja iziet instruktāžas, kurās skaidroja, ka sportistam jāatceras – aiz viņa stāv visa daudzmiljonu padomju dzimtene, un uz viņu raudzīsies kā viņa sociālistiskās dzimtenes pārstāvi, tātad jādara viss, lai šo dzimteni nepazemotu. Proti, jāuzvar. Par tehniska rakstura problēmām neviens, protams, neinteresējās.””

Oļģerts Altbergs (1921–1998)

(Filmā atveido Gatis Gāga)

Rīgas TTT komandas izveidotājs un pirmais treneris, kurš ar smalku humoru prata uzturēt stingru disciplīnu gan sadzīvē, gan laukumā, saliedēt komandas 12 atšķirīgās spēlētājas un izmantot katras trumpjus. Viņš pierādīja, ka basketbols ir prāta spēle, kurā uzvar gudrākais, nevis garākais vai stiprākais. Pats spēlējis komandā “Rīgas starts”, bijis vairāku mācību grāmatu autors un šobrīd basketbolā lietotu kombināciju izgudrotājs. Viņa vadībā TTT trīs reizes ieguva Eiropas kausu un uzvarēja PSRS čempionātā. Viņš rosināja spēlētājas attīstīt prāta spējas mācoties un lika domāt laukumā, realizējot taktiskos uzdevumus.

“Mana dzīve vienmēr bijusi cieši saistīta ar basketbolu. Tik cieši, ka sporta zāle man bijusi tikpat kā otrās mājas. Treniņš, kurā varu atklāt ko jaunu, nekad mani nenogurdina. Gribas vēl un vēl izjust to lielisko brīdi, kad rasts kaut kas jauns komandas tālākai izaugsmei,” teicis Oļģerts Altbergs.

Helēna Bitnere-Hehta (1935)

(Filmā atveido Marta Lovisa Jančevska)

Viena no Latvijas labākajām basketbolistēm piecdesmito un sešdesmito gadu mijā, lieliska aizsardzības spēlētāja – saspēles vadītāja un snaipere. Pasaules un Eiropas čempione. Diplomēta farmaceite.

“Kas TTT komandu padarīja īpašu? Mums bija labi centri, bet svarīga bija visa pieeja basketbolam. Treneris Oļģerts Altbergs uzreiz pateica, ka viņam nav vajadzīgas ātras kājas un dumjas galvas. Ļoti atbalstīja mācīšanos. Man dzīvē nekad nav bijis tikai basketbols. Studēju farmaceitos, praktiskos darbus līdz desmitiem vakarā strādāju. Kamēr spēlēju, visu laiku strādāju uz pusslodzi, pēc izbraukumiem atstrādāju nokavēto. Daudz trenējos individuāli, kopā ar vīru, kurš spēlēja ASK (Oļģertu Hehtu). Citi sauļojās, mēs uz sacensībām mētājām pa grozu…” atmiņās dalās Helēna Bitnere-Hehta.

Pauls Strazds

(Filmā atveido Artūrs Skrastiņš)

Tēla prototips ir Pauls Dzērve (1918–1961) – latviešu ekonomists, nacionālkomunistu ideoloģiskais līderis, kurš iestājās par to, lai Latvijas tautsaimniecība kalpotu republikas iedzīvotāju labā, un migrācijas ierobežošanu. Gājis bojā neskaidros apstākļos uz dzelzceļa pārbrauktuves pēc Hruščova tīrīšanas.

Akadēmiķis Jānis Stradiņš par viņu teicis: “Katrs cilvēks darbojas sev atvēlētā laika ietvaros un tādēļ vērtējams no vēstures, nevis no šīsdienas aktualitāšu viedokļa. Šajā ziņā Dzērve un “Berklava atkusnis” atstājuši pēdas, arī daudzu cilvēku domāšanā, tās paaudzes domāšanā, kurai pēc 20–25 gadiem bijis lemts atjaunot Latvijas neatkarību.”

Savukārt Eduards Berklavs dalījies šādā atziņā: “Viņš gan kā savas tautas un Tēvzemes patriots, gan kā zinātnieks saredzēja Maskavas kaitīgo rīcību Latvijā visās jomās. Pauls Dzērve man bija labākais draugs un sabiedrotais manis uzsāktai cīņai pret lielkrievu imperiālistisko politiku Latvijā.”

Filma “Tīklā. TTT leģendas dzimšana” uz kinoekrāniem nonāks 6. novembrī. Spēlfilma balstīta uz patiesiem notikumiem 20. gadsimta vidū, kad padomju varas okupētajā Rīgā tapa sieviešu basketbola komanda “TTT”, kas drīz vien kļuva par Eiropas un pasaules basketbola fenomenu. Filmas galvenā varone ir pirmā komandas kapteine Dzidra Uztupe-Karamiševa, caur kuras stāstu tiek atklāts gan treniņu un sacensību dramatisms, gan jauno sportistu personīgie izaicinājumi, kā arī savstarpējās attiecības, politiskais spiediens un drosme uzvarēt pat tos, kurus uzveikt nedrīkst.

Filma tapusi studijā KULTFILMA. Režisors un producents ir Dzintars Dreibergs, operators – Valdis Celmiņš, komponiste – Lolita Ritmanis, filmas māksliniece – Laura Dišlere, montāžas režisors – Gatis Belogrudovs, skaņu režisors – Aleksandrs Vaicahovskis, kostīmu māksliniece – Sandra Sila, grima māksliniece – Aija Beata Rjabovska, aktieru atlases režisore – Gunita Groša, producentes – Marta Romanova-Jēkabsone, Arta Ģiga, Inga Praņevska.

Lasiet arī: 

«Solis par tālu!» – biedrības Centrs Marta pārstāvei izteikti draudi

Latvijas pilsoņi turpina aktīvi parakstīties par un pret palikšanu Stambulas konvencijā

Impulss jaunām pārmaiņām – horoskops novembrim visām zodiaka zīmēm

Krievijas elite sāk nervozēt – Rubļovkas miljonāri sāk uzstādīt savas pretgaisa aizsardzības sistēmas

Rinkēvičs: Konvencijas ratifikācija un denonsēšana vienas Saeimas sasaukuma laikā rada pretrunīgu vēstījumu

Dzīves dārdzības dēļ  Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk taupa uz ārējo izskatu un izklaidi

Seko mums arī Facebook,X, Instagram un Draugiem