Foto: Valsts kanceleja/Flickr

Pirmdien, 3. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, ir parakstījis un nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai šā gada 30. oktobrī Saeimā pieņemtā likuma “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” jeb tā dēvētās Stambulas konvencijas otrreizējās caurlūkošanas lūgumu.

Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pauž viedokli, ka pēc šī likuma pieņemšanas galīgajā lasījumā ir palikuši neatbildēti būtiski jautājumi, kurus likumdevējam vajadzētu atkārtoti apsvērt, un tādēļ ir nepieciešama likuma otrreizēja caurlūkošana.

“Nav šaubu, ka tieši Saeima ir tiesīga lemt par Latvijas izstāšanos no Saeimā apstiprināta starptautiska līguma. Tāpat nav šaubu, ka var rasties pamatota nepieciešamība izstāties no starptautiska līguma. Taču nopietnas bažas rada pretruna starp likumdevēju un izpildvaru jautājumā, kurā likumdevējs ir nepārprotami piešķīris izpildvarai būtisku kompetenci, bet kurā nav sniegts likumdevēja pienācīgs vērtējums par izpildvaras viedokli, ko tā izteikusi likumdevēja piešķirtajā kompetencē. Varas dalīšanas sistēmā būtisks ir varu savstarpējais dialogs un sadarbība kopējo valsts mērķu sekmēšanā,” pausts Valsts prezidenta vēstulē.

“Konvencijas ratifikācija un denonsēšana vienas Saeimas sasaukuma laikā rada pretrunīgu vēstījumu gan Latvijas sabiedrībai, gan Latvijas sabiedrotajiem starptautiski par Latvijas gatavību labā ticībā pildīt savas starptautiskās saistības. Šāda valsts rīcības nenoteiktība un neprognozējamība nav iederīga Eiropas tiesību telpā,” uzsver Valsts prezidents  Rinkēvičs.

Valsts prezidents savā vēstulē vērš uzmanību, ka Latvijas rīcība, izstājoties no kādas Eiropas Padomes konvencijas, kas nodrošina cilvēktiesību aizsardzību, ir nebijis precedents Eiropas tiesību telpā. Šāds precedents tālu pārsniedz Latvijas iekšpolitiskos tiesībpolitikas jautājumus un var apdraudēt kopīgo Eiropas tiesiskuma arhitektūru.

“Tāpat jāņem vērā, ka Latvija būtu pirmā Eiropas Savienības dalībvalsts, kas izstātos no starptautiska cilvēktiesību līguma. Būtu nopietni jāvērtē, vai šāda rīcība ir savietojama ar Līgumā par Eiropas Savienību nostiprināto lojālās sadarbības principu un Eiropas Savienības dalībvalstu pienākumu ar patiesu savstarpējo cieņu palīdzēt cita citai veikt uzdevumus Eiropas Savienības mērķu sasniegšanai, tostarp Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā minēto sieviešu un vīriešu līdztiesību,” akcentē Valsts prezidents.

Valsts prezidenta vērtējumā tikpat pretrunīgu vēstījumu rada arī Saeimas lēmums izstāties no Konvencijas vēl pirms pašas Saeimas noteiktā termiņa, līdz kuram Ministru kabinetam atbilstoši Saeimas 2025. gada 9. oktobrī pieņemtajai Deklarācijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un izskaušanu ir jāizstrādā visaptverošs “Vardarbības pret sievietēm, bērniem un vardarbības ģimenē, kā arī vispārējas vardarbības novēršanas un izskaušanas likums”. Tādējādi rodas bīstams pārrāvums visaptverošā tiesiskajā regulējumā par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izskaušanu, nonākot pretrunā ar publiski vairākkārt pausto argumentu, ka vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu pilnībā nodrošina Latvijas nacionālie normatīvie akti.

Minētais tiesību pārrāvuma periods no brīža, kad spēkā vairs nebūs starptautiskajā līgumā nostiprinātie aizsardzības pret vardarbību materiālie un procesuālie instrumenti, līdz brīdim, kad tiktu izstrādāts visaptverošs nacionālais normatīvais regulējums vismaz līdzvērtīgā tvērumā, radīs nepieļaujamu tiesisko nenoteiktību.

“Nav strīda, ka Saeima, pastāvot noteiktiem apstākļiem un paveiktiem priekšdarbiem, var lemt par izstāšanos no starptautiska līguma atbilstošā procedūrā. Diemžēl nākas secināt, ka nav paveikti nepieciešamie priekšdarbi, lai šāda izstāšanās būtu pienācīgi pamatota,” pausts Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vēstulē Saeimas priekšsēdētājai.

Ievērojot otrreizējās caurlūkošanas lūgumā izteiktos apsvērumus, Valsts prezidents aicina šī jautājuma izlemšanu nodot nākamajai Saeimai.

Savu viedokli pauž arī sabiedrība

Pēdējās dienās, viedokļiem daloties attiecībā uz to, vai Latvijai būtu jāizstājas no Stambulas konvencijas, vietnē ManaBalss paraksti tiek vākti trīs dažādās iniciatīvās saistībā ar šo jautājumu. Šobrīd iniciatīvai, kas atbalsta Latvijas palikšanu Stambulas konvencijā, ir daudz lielāks Latvijas iedzīvotāju atbalsts, kā lūgumam ņemt vērā Saeimas balsojumu un izstāties no tās.

Četru dienu laikā vairāk nekā 65 000 Latvijas pilsoņu vietnē ManaBalss parakstījuši lūgumu Edgaram Rinkēvičam neparakstīt likumu par izstāšanos no tā dēvētās Stambulas konvencijas. Iniciatīvu parakstījušo iedzīvotāju skaits nemitīgi aug.

“Mēs vēlamies, lai Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs izmantotu savas Satversmes 71. pantā noteiktās tiesības — neizsludinātu Saeimas pieņemto likumu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas un nodotu to otrreizējai caurlūkošanai Saeimai vai tautas nobalsošanai,” norāda iniciatīvas autore Linda Auziņa.

Tiek norādīts, ka “tādējādi tiktu nodrošināts, ka šis jautājums, kas skar cilvēktiesības un valsts reputāciju, tiek izvērtēts rūpīgi, demokrātiski un ar cieņu pret sabiedrības vairākuma vērtībām.”

Iniciatīvas autori aicina prezidentu izmantot Satversmes 71. pantu, kas paredz viņa tiesības neizsludināt Saeimas pieņemtu likumu un nodot to otrreizējai caurlūkošanai vai tautas nobalsošanai.

“Šī rīcība dotu iespēju sabiedrībai paust savu gribu, vienlaikus saglabājot uzticību valsts varai un starptautiskajām saistībām. Sabiedrība iegūs drošības sajūtu, ka mūsu valsts joprojām aizstāv cilvēku tiesības un cieņu. Prezidenta lēmums nostiprinās uzticību demokrātijai un parādīs, ka Latvijā vara pieder tautai — nevis bailēm un populismam,” uzsvērts iniciatīvā.

Tāpat tiek norādīts, ka “tas būs signāls Eiropai un pasaulei, ka Latvija ir valsts ar mugurkaulu, kas spēj stāvēt par savām vērtībām.”

Tāpat teju 34 000 Latvijas iedzīvotāju parakstījuši citu iniciatīvu, kas paredz, ka Latvijai jāturpina dalība Stambulas konvencijā.

Tikai nedaudz vairāk par 5000 Latvijas iedzīvotāju parakstījuši iniciatīvu par to, ka prezidentam jāizsludina Saeimas lēmums par izstāšanos no Stambulas konvencijas.

“Latvijas Republikas Saeima ir pieņēmusi lēmumu par valsts izstāšanos no Stambulas konvencijas, taču pastāv risks, ka Valsts prezidents šo likumu varētu neizsludināt vai atgriezt Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Ar šo iniciatīvu mēs aicinām mainīt situāciju, kurā Valsts prezidenta lēmums varētu aizkavēt vai apstrīdēt Saeimas vairākuma pieņemtu lēmumu. Mēs vēlamies panākt, lai prezidents izsludina likumu par izstāšanos no Stambulas konvencijas bez kavēšanās,” norāda iniciatīvas iesniedzējs Kaspars Zvaigzne.

Pēc viņa teiktā, “šāda rīcība stiprinātu uzticēšanos valsts varas institūcijām, apliecinātu cieņu pret tautas ievēlēto pārstāvju lēmumiem un nodrošinātu tiesisku un politisku stabilitāti valstī. Mēs piedāvājam, lai Valsts prezidents izsludina Saeimas pieņemto likumu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas, nevis to nodod Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Šo rīcību iespējams īstenot, pieņemot lēmumu Satversmes noteiktajā termiņā, tādējādi apliecinot cieņu pret likumdevēja neatkarību un demokrātisko procesu. Prezidenta izsludinājums nodrošinās, ka tautas ievēlētā Saeima var pilnvērtīgi īstenot savas funkcijas, un novērsīs politisku nestabilitāti vai sabiedrības šķelšanos šajā jautājumā,” teikts iniciatīvas pieteikumā.

Tiek norādīts, ka iniciatīvas īstenošana neprasa jaunu likumu vai finanšu resursus – tikai Valsts prezidenta politisku un konstitucionālu lēmumu respektēt parlamenta pieņemto lēmumu un izsludināt to atbilstoši Satversmei.

“Sabiedrība iegūs lielāku tiesisko un politisko stabilitāti, jo Valsts prezidenta lēmums izsludināt Saeimas pieņemto likumu apliecinās cieņu pret demokrātisku lēmumu pieņemšanas procesu un tautas ievēlēto pārstāvju gribu. Tas stiprinās sabiedrības uzticēšanos valsts varas institūcijām, vienlaikus veicinās arī vienotāku sabiedrību, mazinot nevajadzīgu politisku spriedzi un polarizāciju, kas var rasties, ja tiek apšaubīti demokrātiski pieņemti lēmumi. Kopumā šīs izmaiņas palīdzēs nostiprināt parlamentārās demokrātijas principus, valsts suverenitāti un sabiedrības uzticību Latvijas politiskajai sistēmai,” teikts pieteikumā.

Lasiet arī: 

Latvijas pilsoņi turpina aktīvi parakstīties par un pret palikšanu Stambulas konvencijā

Medijs: Putins vēlas palikt pie varas līdz 97 gadu vecumam

«Saņēmu brīdinājumu no Vienotības nometnes,» – atklāj Hermanis, kurš nodibinājis jaunu kustību

Starptautisks konsultants padziļināti izvērtēs Rail Baltica projekta īstenošanu Latvijā

Klāt transformācijas mēnesis – astroloģiskā prognoze novembrim

Seko mums arī Facebook,X, Instagram un Draugiem