Evika Siliņa. Foto: Gatis Rozenfelds, Valsts kanceleja/Flickr

Valdības stabilitāte plaisā – koalīcijas partneri viens otram pārmet nodevību un nespēju rīkoties. Budžets kļūst par vienīgo salmiņu, pie kura pieķerties, lai uz kādu brīdi valdītu nosacīts pamiers. Tikmēr politiķu kašķu fonā Eiropas eksperti Latvijā vērtē, kā patiesībā tiek sargātas sievietes no vardarbības. Sabiedrībā pieaug nogurums un cinisms, bet mākslinieki atgādina – šī nav tikai politiska, bet arī morāla krīze, kurā saduras vecās un jaunās paaudzes vērtības, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Pusdzīva jeb pa pusei jau apbērēta – tā par valdību veidojošo koalīciju privātās sarunās saka paši politiķi. Tagad galvenais ir budžets. Bet, kas notiks pēc tam, skaidri pateikt nespēj neviens ne Saeimā, ne arī valdībā.

Kameru priekšā politiķi vēl runā ieturēti, bet pie izslēgtiem mikrofoniem pārmet partneriem daudz ko. “Zaļo un zemnieku savienība“ (ZZS) darot, ko vien vēlas, “Progresīvie” grib ātru un strauju reakciju, “Jaunā vienotība” nogaida.  Premjeres partija kritizē prograsīvos, ka pretvardarbības konvencijas jautājumā melno darbu darījuši viņi, bet kolēģi tikmēr aktīvi filmējuši “Tiktok” un “Instagram” video, kā tieši viņi rūpējušies par konvencijas glābšanu, vēsta raidījums.

“Progresīvie” pārmet Siliņai nespēju pieņemt atbildīgus lēmumus un sodīt ZZS. Par to runāts dažādos formātos un “Progresīvo” prāt, “Vienotībai” vispār neesot plāna, ko ar trešo partneri darīt. Tikmēr premjeres autoritāte partiju iekšienē piedzīvojot strauju kritumu, ko varēja novērot arī trešdien, kad Evika Siliņa brīžiem bija sliktāk dzirdama nekā deputātu savstarpējās sarunas zālē.  

Ja Siliņai būšot kāds paziņojums saistībā ar ZZS ministriem, tad viņa to paziņošot vispirms viņiem un tikai  tad medijiem. Premjerei neesot viegli strādāt ne ar ZZS, ne “Progresīvajiem”. Bet viņa pagaidām nav gatava arī analizēt labklājības ministra darbu, lai gan tieši viņš netika galā ar Siliņas rīkojumu pieskatīt Stambulas konvencijas gaitu Saeimas gaiteņos, ziņo raidījums.

Tautsaimniecības komisijas vadītājs saka – laikā, kad viņš bija satiksmes ministrs, Zemkopības ministrija valdībā esot manipulējusi ar faktiem, ka meža nozares uzņēmumi atrodas uz bankrota sliekšņa. Tāpēc “Progresīvie” un pārējā koalīcija to atbalstīja. Tagad viņi jūtas apmānīti. Bet premjeres rīcība neseko.

“Mēs esam piedāvājuši arī variantus vērtēt iespēju strādāt mazākuma valdībā. Meklējot balsis svarīgos balsojumos pie citiem deputātiem. Arī tāds svenārijs varētu būt uz galda. Bet ja tas pašmērķis ir tikai noturēties pie ministru prezidenta amata, tad, protams, ka šāda veida rīcības ir krietni ierobežotas,” norāda Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs (“Progresīvie”) Kaspars Briškens. Vaicāts, vai  Siliņa vienkārši brutāli turas pie krēsla, viņš raidijumam atbild: “Zināmas pazīmes ir arī šim.”

Fonā partiju kašķiem viesnīcā “Rīdzene” pirmdien notika kāda diskrēta tikšanās. Visu nedēļu Latvijā strādāja ekspertes, kuras tieši vardarbības novēršanas konvencijas ietvaros pirmo reizi ieradās uz pārbaudi mūsu valstī. Un tieši ar politiķu izsmieto nevalstisko organizāciju pārstāvjiem četru stundu ilgā sanāksmē sākās ekspertu darbs. Pārējās dienās izvaicāta policija un citas valsts iestādes.  Ekspertes intervijas nesniedza, jo tāds ir rīkojums no darba devējiem Eiropā. Drošības nolūkos pat viņu sejas nebija ļauts publiski demonstrēt laikā, kamēr ekspertes uzturējās Latvijā.

“Nekā personīga” rīcībā nonāca jautājumi, kurus uz sešām lapām konfidenciālā dokumentā Eiropas eksperti adresēja gan valsts iestādēm, gan arī NVO. Tur nevienā punktā nav pieminēti apgalvojumi, ko šajās nedēļās izmantoja šleseristi, “Stabilitāte”, “Apvienotais saraksts” un ZZS. Ekspertu prasītais patiešām parāda viņu dziļo izpratni par to, cik vēl daudz darāmā priekšā, lai cīnītos par vardarbības novēršanu pret sievietēm.

Nevienlīdzība sabiedrībā rada cilvēkiem sajūtu, ka viņos neieklausās, tāpēc plakani un vienkārši saukļi strādā. Tā saka māksliniece Krista Burāne, vērtējot šajās nedēļās pieredzēto. Viņai pietrūcis, ka Valsts Prezidents būtu vairāk un plašāk skaidrojis to, kā šie notikumi ietekmē demokrātiju un cik liela vērtība tā ir Latvijai. Tā vietā Edgars Rinkevičs aprobežojies ar diplomātiski atturīgu un nogaidošu nostāju.

“Varbūt es izsakos ļoti emocionāli, bet es esmu aizvainots ļoti, kā vēl nekad, no šiem cilvēkiem, kas ir tribīnē. tā iemesla dēļ, ka es nevēlos rādīt bērnam… Es negribu slēgt iekšā televizoru un rādīt kā politiķi runā ar sabiedrību. Es negribu, lai mans bērns ņem šo paraugu,” komentē režisors un pedagogs Elmārs Seņkovs.

Režisori Elmārs Seņkovs un arī Dāvis Sīmanis domā, ka šis brīdis, kad notikusi sadursme starp jauno un veco paaudzi un to vērtībām un uzskatiem, iespējams, ir iesākums kādām krietni būtiskākām pārmaiņām. Un tāpēc arogance un augstprātība ir sekas bailēm, ka šīs pārmaiņas notiek.

“Es domāju, ka mēs dzīvojam tādā diletentisma laikmetā šobrīd. Citi iedomājas, ka viņi var kļūt par politiķiem, citi iedomājas, ka ir profesionāli juristi. (…) Es cenšos būt uzmanīgs. Es neesmu politiķis. Es nevaru spriest par politiskām lietām, bet es acīmredzami kā režisors redzu, ka notiek atklāta ņirgāšanās par citādāk domājošiem. Vai necienīt citu viedokli. Tas vienkārši nav ne humāni, ne ētiski,” teic Seņkovs.

“Pavisam lielu noniecinājumu piedzīvoja tieši jauni cilvēki. Patiesībā pirmo reizi ļoti ilgā laika periodā mēs pieredzam, ka jauni cilvēki, kas vienmēr ir centušies būt apolitiski, nebūt nekādā veidā pilsoniski aktīvi, principā distancēties no politikas, pēkšņi sāk izrādīt pilsonisko aktivitāti. Līdzdalības nepieciešamību sajuta pirmo reizi šajā situācijā, kad redzēja, ka tas attiecas uz viņu nākotni. Ka tā ir Latvija, kurā viņiem būs jādzīvo. Un ar savu pilsonisko aktivitāti pierādīja, ka viņi grib dzīvot Latvijā. Ka tā nav tā Latvija, kuru viņi vēlas pamest. Un viņi grib redzēt to Latviju savādāku,” piebilst Latvijas kultūras akadēmijas rektors Dāvis Sīmanis.

“Man ir tā izjūta, ka vecākā paaudze izjūt bailes. Nedrošību. Attiecīgi viņi… Mana tēva paaudze. Tie, kuri nelietīgi izmanto 90.gadu atmodas saukli. Mēs… mēs 90.tajos tomēr… tur… Tajā pašā laikā laiks jau iet uz priekšu. Ir pagājis ārprātīgi liels laiks. Pasaule ir ārprātīgi mainījusies. Un viņiem ir ļoti grūti pieņemt šo jauno pasauli. Bet mums ir jāsadzīvo. Laiks mainās. Tas ir neizbēgami. (…) Ja mēs gribam izvēlēties Eiropas ceļu, mums ir jādzīvo citā laikmetā. Un jaunā paaudze to ļoti labi saprot. Un mūsu vecāku paaudze kļūst aroganta. Man liekas, ka Blaumanis “Indrānos” ir visu ļoti labi uzrakstījis. Tas ir mūžīgs jautājums. Neviens negrib, ka tos vecos ošus nogriež. Bet viņi, diemžēl, ir jāgriež,” uzsver Seņkovs.

Lasiet arī: 

Brīdina, ka diskusijā par Stambulas konvenciju parādās Krievijas informatīvā kara elementi

Internetā izsmej tekstus par Ukrainu jaunākajā Krievijas vēstures mācību grāmatā

Izgāžas jaunā Čehijas spīkera mēģinājums novākt Ukrainas karogu no parlamenta ēkas

Talsinieks, kurš reiz jau vinnējis auto, tiek pie milzu laimesta

Urānam pametot Dvīņus, trīs zodiaka zīmes sajutīs, ka vētras norimušas un priekšā pozitīvas pārmaiņas

Daugaviņš, Ceriņš un citas pašmāju slavenības piestrādās par Bolt taksistiem

Seko mums arī Facebook,X, Instagram un Draugiem