Foto: Pexels/Julius Silver

Ceturtais pilna mēroga kara ar Ukrainu gads ir novedis pie tradicionālo pārvaldības mehānismu iznīcināšanas Krievijā: drošības iestādes darbojas autonomi, un valdībā briest sistēmisks konflikts. Valdība kļūst par arēnu konfliktu saasināšanai strauji sarūkošo resursu dēļ, raksta “Важные истории“, atsaucoties uz avotiem, kas ir tuvi Kremlim un Krievijas drošības iestādēm.

Kremļa divu desmitgažu laikā veidotā sistēma sabrūk autonomās interešu grupās, kas darbojas, neņemot vērā centru, un tieši konfliktē savā starpā. Kāds avots apgalvo, ka resursi strauji izsīkst, un cīņa par tiem ir kļuvusi sistēmiska un visaptveroša. Pēc viņa teiktā, nekāda lojalitāte vai sakari vairs neko negarantē. Šo stāvokli raksturo iepriekšējo neformālo vienošanos izzušana un elementāru “spēles noteikumu” zaudēšana, kas iepriekš noturēja eliti pārvaldāmās robežās.

Saskaņā ar avotu teikto, drošības iestāžu pārstāvji ir pārtraukuši koordinēt savu rīcību ar valdību un prezidenta Vladimira Putina administrācijas iekšpolitikas bloku. Tagad viņi rīkojas autonomi, vadoties pēc savām interesēm.

FSB virsnieki runā arī par represīvā aparāta iekšēju maiņu. Viens pašreizējais virsnieks atzina, ka viss aprīkojums un resursi ir novirzīti valdības, reģionālo administrāciju un citu iestāžu telefonsarunu noklausīšanai.

“Ārvalstu aģentu” instruments, kas gadiem ilgi tika izmantots, lai izdarītu spiedienu uz opozīciju un neatkarīgiem aktīvistiem, vairs nav centralizēts prezidenta administrācijas instruments. Saskaņā ar avotiem, “ārvalstu aģenta” apzīmējums tagad tiek izplatīts bez saskaņošanas ar Kremli, ietekmējot lielo uzņēmumu īpašniekus un pat valdību atbalstošus runasvīrus.

Arī štāba priekšnieka pirmais vietnieks Sergejs Kirijenko, kurš kopš 2016. gada ir atbildīgs par iekšpolitiku, ir nonācis šīs slēptās cīņas epicentrā. Avoti apgalvo, ka drošības spēki bieži aiztur amatpersonas, pat tās, kuras iecēlis viņš pats, iepriekš par to nebrīdinot prezidenta administrāciju. Drošības dienesti uzskata, ka spriedze ap Kirijenko ir saistīta arī ar viņa ciešajām saitēm ar Juriju Kovaļčuku, “Bank Rossija” akcionāru, kurš elites aprindās tiek uzskatīts par otro ietekmīgāko cilvēku valstī pēc Putina. Drošības dienestiem Kovaļčuks joprojām ir politisks konkurents, un karš ir tikai saasinājis spriedzi starp klaniem. Saskaņā ar avotiem, jo ilgāk turpinās Krievijas karš pret Ukrainu un jo lielāka ir tā ietekme uz Krievijas ekonomiku, jo saasinātāki kļūst starpklanu konflikti.

Lasiet arī: 

Rūpēs par līdzsvaru un labsajūtu – Māra Sleja atklāj savu profesiju, kāda ir tikai diviem cilvēkiem Latvijā

Izraudzīti gan mazāk zināmi, gan ļoti pazīstami pašmāju mūziķi, kas cīnīsies par ceļazīmi uz Eirovīziju

FOTO | Rīgas mērs Kleinbers izraugās galvaspilsētas galvenās Ziemassvētku egles

FOTO | Četri drosminieki vēl nebijušā pašmāju šovā meklēs mīlestību bezceļos

Gaidāmi pārmaiņu plūdi – astrologi atklāj, ko katrai no zodiaka zīmēm nesīs 2026. gada sākums

Sākusies pāreja uz pilnībā digitalizētiem e-nosūtījumiem pie ārsta

Seko mums arī Facebook,X, Instagram un Draugiem