Notikumi breksita kontekstā virzās uz to, ka Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības (ES), turklāt būs līgums un būs vienošanās, komentējot sestdienas balsojumu, saskaņā ar kuru Lielbritānijas parlaments nevar apstiprināt premjera Borisa Džonsona panākto breksita vienošanos, kamēr parlamentā nav pieņemts vienošanās izpildes likums, aģentūrai LETA teica Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks, pētnieks Kārlis Bukovskis.

“Šī ir muļļāšanās pēc pilnas programmas, jo ne pati Lielbritānija, ne Eiropas Savienība (ES) vairs nevēlas, lai šis process turpinās,” vērtēja Bukovskis, piebilstot, ka sestdienas balsojums ir “pēdējā mirkļa drāma”.

“Iespējams, iemesls ir pavisam vienkāršs – Džonsons negribēja riskēt iet uz balsojumu, kad ir tik daudz neskaidrības un viss vēl nav pārrunāts. Viņš nav pārliecināts, ka atbalsts būs, un grib par to pārliecināties, tāpēc tika veikts šis tehniskais balsojuma pagarinājums,” pieļāva Bukovskis.

Viņš stāstīja, ka Džonsons iet uz Lielbritānijas izstāšanos no ES, un tā noteikti notiks.

“Tas, ka viņi izstāsies, ir skaidrs. Tas, ka izstāsies ar līgumu, arī ir skaidrs. Jautājums ir, kad tas notiks,” uzsvēra eksperts, skaidrojot, ka stāsts ir par to, ka Džonsons, nododot balsojumam piedāvāto vienošanos, grib simtprocentīgu drošību, ka parakstītā vienošanās tiks atbalstīta un realizēta.

Bukovskis piebilda, ka, runājot par iespējamo breksita pagarinājumu, Eiropadomes prezidenta Donalda Tuska atbilde Lielbritānijai ir – skatāmies, kas notiek tālāk.

“Principā Lielbritānijai laiks tiks dots. Nav tā, ka Briselei uzreiz jāsaskrien kopā, ES var arī pavilcināties un skatīties, kā Lielbritānija reaģēs, kā situācija attīstīsies. ES nav viennozīmīgi nostādīta fakta priekšā [..],” vērtēja Bukovskis.

Viņš ir pārliecināts, ka notikumi virzās uz to, ka Lielbritānija no ES izstāsies, turklāt būs līgums un būs vienošanās.

“Visas neskaidrības, visas juridiskās nianses, visas pārgrupēšanās bija nepieciešamas un ir nepieciešamas, lai tad, kad mēs nākotnē runāsim par šīm tēmām, būtu pietiekams materiāls, lai to analizētu. Priekš tik vēsturiska lēmuma, tas viss nevar būt vienkārši,” piebilda Bukovskis.

Kā ziņots, Lielbritānijas parlaments sestdien nobalsoja par priekšlikumu, saskaņā ar kuru parlaments nevar apstiprināt Džonsona panākto breksita vienošanos, kamēr parlamentā nav pieņemts vienošanās izpildes likums.

Tā kā līdz ar to netika apstiprināta breksita vienošanās, automātiski iedarbojās likums bezvienošanās breksita novēršanai, saskaņā ar kuru premjeram sestdienas vakarā bija jālūdz ES pagarināt breksita termiņu līdz 31.janvārim.

Džonsons nosūtījis Tuskam vēstuli ar lūgumu pagarināt breksita termiņu, traču to nav parakstījis. Viņš nosūtījis Tuskam vēl vienu vēstuli, kurā izklāstījis savus iebildumus pret breksita termiņa pagarināšanu. Šajā vēstulē viņš paudis viedokli, ka breksita atlikšana kaitēs gan Lielbritānijai, gan ES, gan abu pušu attiecībām.

Vienlaikus premjers paudis pārliecību, ka ir iespējams panākt breksita vienošanos ratificēšanu līdz 31.oktobrim.

Tomēr pastāv neliela iespēja, ka Pārstāvju palāta un Lordu palāta paspēj līdz 31.oktobrim pieņemt gan breksita vienošanās izpildes likumu, gan ratificēt pašu vienošanos. Vienošanās ir jāratificē arī Eiropas Parlamentam, kurš paziņojis, ka to darīs pēc vienošanās apstiprināšanas Lielbritānijā. Balsošana par vienošanās izpildes likumprojektu parlamentā varētu notikt jau otrdien.

“Pagarinājuma lūgums ir tikko ieradies. Tagad es sākšu konsultācijas ar ES līderiem, kā uz to atbildēt,” tviterī raksta Eiropadomes prezidents Tusks.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) aģentūrai LETA pauda viedokli, ka vajadzētu atbalstīt Lielbritānijas lūgumu uz laiku pagarināt breksitu, ņemot vērā, ka ir panākta modificēta vienošanās par izstāšanās nosacījumiem, un visu interesēs ir, lai breksits notiek sakārtotā veidā.

Ziņas avots: LETA