Foto: Pixabay

Pēc 1.jūlija stāsies spēkā izmaiņas Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanas noteikumos, kuru dēļ Rīgā bez pajumtes varētu palikt vairāk nekā 1800 Ukrainas bēgļu. Lai Rīgā turpinātu izmitināt pašreizējo Ukrainas iedzīvotāju skaitu, ir nepieciešams trīs reizes lielāks finansējums nekā tas, ko pašvaldība saņems pēc 1.jūlija.

Lai bēgļi nepaliktu bez mājvietas, Rīgas dome lems par īstermiņa ārkārtas risinājumu, atvēlot bēgļu izmitināšanai pašvaldības līdzfinansējumu līdz 1.septembrim.

No 1.jūlija stājas spēkā jaunā Ukrainas iedzīvotāju izmitināšanas finansēšanas sistēma, kas paredz valsts budžeta finansējumu samazināt līdz 100 eiro mēnesī par vienu izmitināmo cilvēku dienesta viesnīcu, hosteļu u.c. izmitināšanas telpās. Rīgā reālās izmitināšanas cenas ir krietni augstākas. Veicot izmitinātāju aptauju, pašvaldība secinājusi, ka par šo summu Rīgā mājvietu varētu turpināt nodrošināt tikai aptuveni 100 cilvēkiem. Tātad pārējie Rīgā izmitinātie 1 800 bēgļi paliktu bez pajumtes.

Tāpat, ņemot vērā valdības apstiprināto plānu atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem, Rīgas valstspilsētas pašvaldība lūgusi kompensēt radušos izdevumus par Rīgas vienotā atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem darbību martā un aprīlī. Kompensējamās izmaksas par martu un aprīli sastāda 216 tūkstošus eiro, tomēr saņemts rakstisks Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) atteikums.

“Atbildīgo ministriju neatsaucības dēļ apdraudēta bēgļu izmitināšana un arī Rīgas atbalsta centra darbība. Veidojot Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšanas sistēmu, kā minimums bija nepieciešams ņemt vērā reģionālo specifiku – izmaksas par hosteli vai dzīvokli Rīgā ir krietni augstākas nekā reģionos. Lai cilvēki nepaliktu “uz ielas”, pašvaldība ir gatava divus mēnešus atvēlēt rīdzinieku līdzekļus Ukrainas iedzīvotāju izmitināšanai. Tomēr šis ir ārkārtas risinājums, un pēc 1.septembra mēs savas rezerves būsim izsmēluši. Tāpat neskaidrība ir par turpmāko vienotā Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotajiem darbību. Lai gan tajā strādā arī valdības sektora iestādes, Rīgas pašvaldība ir saskārusies ar VARAM pretestību likumā noteiktajā kārtībā kompensēt pašvaldībai centra darbības rezultātā radušos izdevumus,” tā uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

Lai nodrošinātu pajumti pašlaik Rīgā izmitinātajiem kara plosītās Ukrainas iedzīvotājiem, nepieciešamā summa mēnesī ir 450 000 eiro, liecina Rīgas pašvaldības aplēses.

Tikmēr pēc 1.jūlija pašvaldība par bēgļu izmitināšanu saņems tikai trešdaļu no šīs summas – aptuveni 150 000 eiro mēnesī. Tāpēc Rīgas pašvaldība, līdzīgi kā citas pilsētas un novadi, pagaidām apturēs jaunu patvēruma meklētāju izmitināšanu saistībā ar nepietiekamo finansējumu.

Lasiet arī: Aiztur jauniešus par Ukrainas karoga dedzināšanu Vērmanes dārzā

“Jau esam saņēmuši trauksmes zvanus par to, ka arī citas pašvaldības vairs neuzņem jaunus patvēruma meklētājus. Tagad tam resursu nepietiek arī Rīgā. Šī ir ārkārtēja situācija, kurai nepieciešams steidzams nacionāla mēroga risinājums. Pašlaik Rīgas pašvaldībā reģistrēti 16 600 bēgļu, kas ir par 3 000 vairāk nekā noteikts nacionālajā bēgļu izmitināšanas plānā. Bez papildu atbalsta, pašvaldības kapacitāte būs izsmelta. Tāpat būs izsmeltas iespējas nodrošināt Rīgas atbalsta centra darbību līdzšinējā kapacitātē, nesaņemot kompensāciju par centra līdzšinējo darbību,” norāda Staķis.

Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem tiek nodrošināti nepieciešamākie valsts un pašvaldības pakalpojumi vienuviet – reģistrēšanās, vīzu saņemšana, pieteikšanās izglītības pakalpojumiem, informācija par nodarbinātības iespējām, veselības pakalpojumiem un nevalstiskā sektora atbalstu.

Vēl papildu centrā tiek organizēta darba birža, ir nodrošināta bezmaksas ēdināšana, tajā darbojas bērnu rotaļu istaba. Tikko atbalsta centrā sākušās Rīgas domes Izglītības kultūras un sporta departamenta organizētās vasaras brīvā laika nodarbības Ukrainas bērniem vecuma grupā no 7 līdz 13 gadiem, kurās ir iespēja mācīties valsts valodu un piedalīties radošajās darbnīcās.

Rīgas pašvaldībā līdz šim pieteikušies tikai 19 potenciālie privātie izīrētāji, kuri pauduši gatavību nodrošināt Ukrainas civiliedzīvotājiem mājvietas pie nosacījumiem, kas stājas spēkā pēc 1.jūlija. Tomēr reāli vienoties par izmitināšanu izdevies tikai ar četriem izīrētājiem Rīgā.