Ziema neapšaubāmi ir laiks, kad jo īpaši jācenšas gādāt par savu veselību un spēcināt imunitāti. Bet cik lielā mērā imunitāti iespējams stiprināt un kādas metodes vislabāk izmantot? Par to stāsta BENU veselības un skaistuma akadēmijas vieslektors – imunologs Lauris Līcītis.

„Var sacīt, ka imunitāte ir vesela sistēma, kuras darbība vērsta uz to, lai mūs kā dzīvu organismu saglabātu šajā pasaulē. Uz organismu var raudzīties kā uz šūnu. Visas šūnas ir ieprogrammētas bojāejai, taču noteiktos apstākļos tās var ilgstoši dzīvot,” skaidro imunologs Lauris Līcītis.

Runājot par imunitāti, tai izšķirami divi tipi. Pirmais tips ir iedzimtā jeb pārmantotā imunitāte, kas tiek mantota no vecākiem. Savukārt otrais tips ir iegūtā imunitāte, kas izstrādājas dzīves laikā. Tā kā pirmo tipu nosaka tieši pārmantotie gēni, to iespējams ietekmēt ar gēnu inženieriju. Aizvien uz priekšu iet arī bioloģisko preparātu attīstība, kas ļauj regulēt nobīdes no normālas imūnsistēmas. Tomēr, domājot par imunitātes spēcināšanu ikdienā, jārūpējas tieši par otrā tipa jeb iegūtās imunitātes spēcināšanu.

Kā paskaidro L.Līcītis, iegūtā imunitāte veidojas, saskaroties ar dažādiem ārējās vides faktoriem – baktērijām, dažādām ķīmiskām vielām, starojumu, enerģētisko lauku u.c. Viens no veidiem imunitātes modulēšanai ir vakcīnas. Lai gan tās sevi pierādījušas kā ļoti efektīvu līdzekli organisma aizsargāšanai pret noteiktām slimībām, tām var būt arī nopietnas blaknes. Vakcīnas audzē uz dažādu audu kultūrām, tās satur dažādus vīrusus, kurus nav iespējams identificēt, kā arī vielas, kas uzkrājas audos un var izraisīt bojājumus. Tādas vielas ir, piemēram, dzīvsudraba un alumīnija sāļi, kas var izraisīt smadzeņu bojājumus un saslimšanas. Pēc atsevišķām vakcīnām bērniem var parādīties arī epilepsija un citas ļoti nopietnas slimības. Tieši tāpēc lēmumam par vakcīnas saņemšanu ir jābūt ļoti rūpīgi izsvērtam.

Kur „dzīvo” imunitāte?

Viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem imunitātei ir zarnu trakta veselība. Zarnu traktā mītošās baktērijas veido mikrobiomu, kas ietekmē gan ādas stāvokli, gan svaru, gan pat holesterīna līmeni. Ja zarnu sieniņās vai gļotādā ir bojājumi, organismam ir traucēta minerālvielu un vitamīnu uzsūkšanās, un cilvēka imunitāte kļūst trauslāka.

Kopumā cilvēks sevī nes aptuveni 1800 dažāda veida baktēriju. Zarnu mikrofloru var ietekmēt, piemēram, lietojot probiotiķus. Nereti tiek runāts arī par labajām baktērijām, piemēram, bifido vai acidofilajām baktērijām, taču tās uz katru cilvēku iedarbojas atšķirīgi. Daudziem tās izraisa, piemēram, vēdera pūšanos. Bifidobaktērijas atrodamas arī jogurtos, taču tie nereti ir ļoti saldi, bet cukurs, nonākot vidē ar baktērijām, tas netieši enerģētiski iznīcina labās baktērijas.

Labajām baktērijām kaitīgas var būt arī antibiotikas. Protams, ir situācijas, kad antibiotiku lietošana ir pilnīgi atbilstoša. Tomēr antibiotikas neizšķir labās un sliktās baktērijas, tāpēc iznīcina gan vienas, gan otras. Kā paskaidro imunologs, nereti pareizā laikā iedodot pareizu baktēriju, no antibiotiku lietošanas iespējams izvairīties pavisam.

Tāpat, lai organisms būtu stiprs, no tā jāizvada kaitīgās vielas, kas sakrājas šūnu vairošanās procesā. Tādi ir tā dēvētie brīvie radikāļi. Īpaši tie vairojas fiziskas slodzes un stresa apstākļos. Brīvo radikāļu neitralizēšanai nepieciešami antioksidanti – magnijs, kālijs, polifenols u.c. Protams, viens no būtiskākajiem antioksidantiem ir C vitamīns, kurš atrodams, piemēram, ogās un citrusaugļos.

Imunologs Lauris Līcītis atzīst, ka samērā kritiski lūkojas uz imūnsistēmas uzlabošanai paredzētajām tējām, kuras nereti tiek nepareizi izmantotas, tādejādi no stimulējoša efekta tās kļūst imunitāti bremzējošas. Piemēram, nereti ilgstoši tiek lietota ehinaceja, kaut gan maksimāli būtu lietojama divas nedēļas.

Kopumā gan speciālists uzsver, ka viens no labākajiem palīgiem imunitātes spēcināšanai ir antioksidanti un fiziskas aktivitātes – skriešana, peldēšana, pastaigas svaigā gaisā: tas viss uzlabo gan veselību, gan dzīves kvalitāti kopumā.

Foto: pexels

Info: P.R.A.E.