Improvizācijas teātri pēdējo gadu laikā Latvijā ir kļuvuši populāri un tiek splēlēti uz lielākām un mazākām skatuvēm tematiskos un brīvi izvēlētos pasākumos. Bet kāda ir Latvijas improvizācijas vēsture un cik ļoti tā atšķiras no parasta teātra? To visu jautājām Rīgas Improvizācijas teātra vadītājam Raimondam Ruzeniekam.

Improvizācijas teātris ir teātra forma, kur lielākā daļa vai viss uzvedums tiek izdomāts tajā pat brīdī, kad tas tiek izpildīts. Tas nozīmē, ka dialogs, rīcība vai stāsts norisinās konkrēti jau uz skatuves, neizmantojot jau sagatavotu, rakstisku scenāriju.

Latvijā improvizācijas teātris aizsākās apmēram 1997.gadā, kur gan Rīgā, gan Jelgavā darbojās studentu teātri. Rīgā bieži notika atvērtie vakari, kur varēja uzstāties un spēlēt jebkurš gribētājs. Tā katru nedēļu notika sava veida sacensības starp divām izveidotām komandām. Protams, improvizācija pirms 20 gadiem nebija tāda pati, kāda tā ir šobrīd, bet palēnām tika attīstīta improvizācijas teātris un tā aktierspēle.

No improvizācijas teātra aizsākumiem, protams, ir daudz kas mainījies un pārveidojies. Pirms 20 gadiem no improvizācijas saprata ļoti maz. Daudziem jau šobrīd ir apnikušas īsās improvizācijas formas un viņi arvien vairāk sāk pievērsties garajām formām. Katru gadu ir meistarklases, kas uzlabo aktiera dotības, kaut kādus knifiņus, kas maina aktierspēli. Vienīgā problēma – šobrīd vairs nav palicis neviens skolotājs, kurš profesionāli māca jaunos improvizatorus.

Ja tiktu izveidota aptauja, iespējams, liela daļa aktieru vienkārši baidītos vai nebūtu gatavi riskēt un mēģināt kāpt uz improvizācijas skatuves. Iemesls ir diezgan vienkāršs – improvizatoram ir sarežģītāk nekā citā teātra jomā strādājošam, jo viņam nav ne uzrakstīta scenārija, ne skeleta pie kā pieturēties izrādes laikā, kā tas ir iestudētas izrādes aktierim. Viss ir atkarīgs no viņa prasmes izveidot stāstu, paļaujoties uz savām spējām un izdomu.

Ja improvizācijā spēlē vairāki cilvēki un kādam kaut kas nobrūk, nesanāk vai arī neuztver kādu domu, tad tas savā ziņā iegāž arī pārējos dalībniekus un līdzīgi kā kāršu namiņš sāk brukt viss stāsts. It īpaši improvizācijas garajās formās jāsaprot, kā būvējas stāsts, kas ir sarežģītāk kā izspēlēt vienkārši kādu emocionālās gammas etīdi. Galvenais, lai stāsts nav paredzams, tad tas paliek skatītājiem garlaicīgs.

Kā improvizācijas teātrim klājas Latvijā?

Priekš Latvijas un tā iedzīvotāju skaita, kas šeit dzīvo, improvizācijas teātris ir ļoti labi pieprasīts, ja salīdzina ar igauņiem, tad mēs šajā ziņā esam priekšā viņiem, visticamāk, ka arī Lietuvai, pēc profesionalitātes un izrāžu daudzuma, biļešu cenām, skaita, kas ar to nodarbojās.

Vēlies uzsākt improvizatora gaitas?

Ir saņemties un sākt ar to nodarboties, jo reti kurš cilvēks ir apveltīts ar tādu talantu, ka, pirmo reizi uzkāpjot uz skatuves, viss sanāks ideāli un bez aizķeršanās. Iesācējiem bieži liekas, ka, ja kāds par viņu pasmejas, tad viss ir sanācis ļoti labi, bet tā nav. Pie tā nevar apstāties, ir jātrenējas ilgstoši un jāiegulda sevi attīstībā.

Ja tevi jau sen ir uzrunājusi šī teātra forma un vēlies pats pamēģināt kāpt uz improvizācijas skatuves, tad septembrī vari doties uz Rīgas improvizācijas teātri, kur notiks jauno biedru uzņemšana. Nav svarīgs tavs vecums, galvenais ir vēlme pierādīt sevi kā improvizatoram.