Foto: Unplash.com
Saeima 20.maija sēdē galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas dod Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) plašākas pilnvaras atklāt un novērst pārkāpumus, kas skar patērētāju kolektīvās intereses, paziņo Ekonomikas ministrija.
Likums papildināts ar jaunu nodaļu par patērētāju kolektīvo interešu uzraudzību, kurā iekļautas jaunas uzraudzības un pārkāpumu novēršanas pilnvaras PTAC. Ņemot vērā straujo e-komercijas attīstību, jaunās tiesības PTAC palīdzēs vieglāk atklāt pārkāpumus elektroniskajā vidē un veicināt patērētāju uzticību digitālajam tirgum.
Regulējums papildināts ar jaunu nodaļu par patērētāju kolektīvo interešu uzraudzību, ņemot vērā Eiropas Savienības regulu patērētāju tiesību aizsardzības jomā.
Grozījumi likumā bija nepieciešami, jo būtiski pieaudzis pārkāpumu skaits pret patērētājiem internetā, norādījuši likumprojekta autori.
Grozījumi ļaus efektīvāk un ātrāk risināt arī patērētāju strīdus. Vienlaikus jaunās pilnvaras nodrošinās efektīvāku patērētāju aizsardzību un samazinās tiem risku ciest zaudējumus no pārkāpumiem, kas skar patērētāju kolektīvās intereses, likumprojekta anotācijā uzsvēruši tā autori.
Likumā papildinātas PTAC tiesības ar tiesneša atļauju saņemt informāciju par datu plūsmām un tajās iesaistītajām personām.
Šī informācija ir nepieciešama, izmeklējot pārkāpumus, kas saistīti ar
tīmekļvietņu, to serveru, mobilo lietotņu, tālruņu, e-pastu, IP adrešu un domēna vārdu izmantošanu patērētāju tiesību pārkāpumu izdarīšanā.
Tāpat PTAC piešķirtas tiesības ierobežot tiešsaistes saskarnes, t.i., aizvērt un bloķēt tīmekļvietnes un dažādas programmatūras, kā arī izņemt saturu internetā. Šīs tiesības tiek noteiktas arī Veselības inspekcijai. Šobrīd digitālajā vidē patērētājam ir vairāk risku nekā iepērkoties klātienē – digitālajā vidē informācijas apmaiņa un darījumi notiek ātrāk un darījumi ir grūtāk izsekojami; tāpat grūtāk identificējami ir krāpnieki; kā arī ir vieglāk slēpt vai sniegt nepatiesu informāciju patērētājam.
PTAC arī iepriekš ir saskāries ar dažādām tīmekļvietnēm, kuras īstenojušas negodīgu komercpraksi (piedāvā iemācīt svešvalodu dažās dienās, samazināt svaru īsā laikā, tirgo uztura bagātinātājus vai ārstnieciskos brīnumlīdzekļus u.tml.).
Vietnes reģistrētas ar .com, .org, .net domēniem, kas atrodas ārpus PTAC jurisdikcijas. Izmaiņas likumā ļaus PTAC bloķēt šo tīmekļvietņu pieejamību Latvijā.
PTAC paredzētas arī tiesības iegūt informāciju no kontu reģistra. Tas ļaus noskaidrot iespējamā pārkāpuma izdarīšanā iesaistītās personas, kas slēpj savu identitāti, bet atklāj vismaz vienu no saviem konta numuriem, kā arī noskaidrot personu uzturētos kontu numurus. Informācija par konta numuriem ir nepieciešama turpmāko izmeklēšanas darbību veikšanai un pārkāpuma apstākļu izvērtēšanai, piemēram, finanšu plūsmu un tajās iesaistīto personu noskaidrošanai.
Likumā ietvertas arī PTAC tiesības iegūt no kredītiestādēm (bankām) un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem informāciju par kontu numuriem un kontu pārskatus.
Minētā informācija PTAC ir nepieciešama, lai izvērtētu pārkāpumu izdarīšanas apstākļus: komercprakses īstenotāja apgalvotās informācijas patiesumu, pārkāpuma izdarīšanā izmantotās finanšu shēmas, pārkāpuma materiālo seku apmērus (nodarītos zaudējumus), pārkāpumā iesaistīto personu loku (citas iesaistītās personas), kā arī darījumu apmēru, biežumu, ilgumu un pārrobežu raksturu.
Šāda informācija PTAC ir nepieciešama gadījumos, kad patērētāji tiek iesaistīti aizliegtās tirdzniecības shēmās, piramīdveida shēmās, tīkla mārketinga shēmās un maldinošās abonēšanas maksas pakalpojumu programmās.
Tāpat PTAC paredzētas tiesības piešķirt biedrībām tiesības informēt jeb izdot “ārējos brīdinājumus” par pārkāpumiem Eiropas Komisijai. Tas ļaus arvien ciešāk iesaistīt nevalstisko sektoru patērētāju tiesību uzraudzībā, kas ir svarīgi plaša mēroga Eiropas Savienībā izdarītu pārrobežu pārkāpumu gadījumu ziņošanā.
Vienlaikus likumā veikti arī atsevišķi tehniski grozījumi saistībā ar efektīvāku patērētāju strīdu risināšanas procesa nodrošināšanu un patērētāju kreditēšanu.
Precizētas normas kārtībai, kādā kredīta devējam ir tiesības saņemt informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, lai nodrošinātu labāku patērētāju un galvinieku maksātspējas vērtējumu. Papildus tam likumā noteikts, ka kreditēšanas reklāmas aizliegums neattiecas uz studiju kredītu un studējošo kredītu.
Detalizēti ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā var iepazīties Saeimas tīmekļa vietnē.
