Foto: X @Valsts_policija

Ceturtdien, 6. novembrī, vairākās vietās Latvijā norisinājušies protesti pret izstāšanos no Stambulas konvencijas. Uz protesta sākumu Rīgā, Doma laukumā pēc policijas aplēsēm bija sapulcējušies vismaz 10 tūkstoši cilvēku un tie turpināja nākt, informē Valsts policija.

Citviet Latvijā protestos bija sapulcējušies no dažiem desmitiem līdz vairākiem simtiem cilvēku.  Cēsīs bija sapulcējušies ap 270 dalībnieku, Liepājā – ap 600 un Daugavpilī aptuveni 50.

Valsts policija kopā ar sadarbības partneriem uzraudzīja sabiedrisko kārtību un drošību pasākumu vietās.

Līdz ceturtdienas vakaram Rīgā aizturētas divas personas – viena persona par sabiedriskās kārtības traucēšanu un nepakļaušanos policijas likumīgajām prasībām, bet otra par fizisku vardarbību pret pasākuma apmeklētāju un šajā gadījumā tiek lemts par kriminālprocesa uzsākšanu.

Citviet Latvijā protesti noslēgušies bez starpgadījumiem.

Atstāj nākamajai Saeimai

“Saeimas vairākuma šodien pieņemtais lēmums parlamentā atgriezto likumprojektu par Eiropas Padomes konvencijas denonsēšanu pēc būtības nodot nākamā sasaukuma pārziņā ir nozīmīga sabiedrības uzvara, kas novērš tūlītēja kaitējuma nodarīšanu tās interesēm. Šī uzvara arī atstāj iespēju šādu risku novēršanai pilnībā, turpinot Latvijas dalību konvencijā,” norāda partijā “Progresīvie”.

“Mēs atbalstām šo kompromisa risinājumu, lai novērstu tūlītēju konvencijas denonsēšanu šajā parlamenta sasaukumā. Ir acīmredzams, ka sabiedrības vērienīgā mobilizēšanās savu vērtību un valsts reputācijas aizstāvībai šī likumprojekta atbalstītājus nobiedēja. Taču jāņem vērā, ka neatgriezenisks trieciens Latvijas reputācijai jau ir noticis un šīs situācijas izraisītājiem un veicinātājiem par to būtu jāuzņemas atbildība,” norāda partijas “Progresīvie” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs.

Neatkarīgi no patlaban izvēlētā situācijas risinājuma, partija norāda, ka turpinās aizstāvēt uzskatu, ka vienīgais pareizais lēmums ir Latvijas palikšana konvencijā un visu tās sniegto iespēju izmantošana vardarbības problēmu apkarošanai valstī.

Saeima trešdien, 5.novembrī, otrreizējai izskatīšanai Ārlietu komisijā nodeva likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencijas).

Parlaments lēmis, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2026.gada 1.novembris, informē Saeimas Preses dienests.

Likums par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu pieņemts šā gada 30.oktobrī, un Saeimu pārskatīt to otrreiz aicinājis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Otrreizējā caurlūkošana notiek, ievērojot kārtību, kādā likumprojektu izskata trešajā lasījumā. Tās laikā parlaments skata tikai Valsts prezidenta iebildumus un priekšlikumus, kas ar tiem saistīti.

Pilsoņi neklusē 

Pēdējās dienās, viedokļiem daloties attiecībā uz to, vai Latvijai būtu jāizstājas no Stambulas konvencijas, vietnē ManaBalss paraksti tiek vākti trīs dažādās iniciatīvās saistībā ar šo jautājumu. Šobrīd iniciatīvai, kas atbalsta Latvijas palikšanu Stambulas konvencijā, ir daudz lielāks Latvijas iedzīvotāju atbalsts, kā lūgumam ņemt vērā Saeimas balsojumu un izstāties no tās.

Četru dienu laikā vairāk nekā 65 000 Latvijas pilsoņu vietnē ManaBalss parakstījuši lūgumu Edgaram Rinkēvičam neparakstīt likumu par izstāšanos no tā dēvētās Stambulas konvencijas. Iniciatīvu parakstījušo iedzīvotāju skaits nemitīgi aug.

“Mēs vēlamies, lai Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs izmantotu savas Satversmes 71. pantā noteiktās tiesības — neizsludinātu Saeimas pieņemto likumu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas un nodotu to otrreizējai caurlūkošanai Saeimai vai tautas nobalsošanai,” norāda iniciatīvas autore Linda Auziņa.

Tiek norādīts, ka “tādējādi tiktu nodrošināts, ka šis jautājums, kas skar cilvēktiesības un valsts reputāciju, tiek izvērtēts rūpīgi, demokrātiski un ar cieņu pret sabiedrības vairākuma vērtībām.”

Iniciatīvas autori aicina prezidentu izmantot Satversmes 71. pantu, kas paredz viņa tiesības neizsludināt Saeimas pieņemtu likumu un nodot to otrreizējai caurlūkošanai vai tautas nobalsošanai.

“Šī rīcība dotu iespēju sabiedrībai paust savu gribu, vienlaikus saglabājot uzticību valsts varai un starptautiskajām saistībām. Sabiedrība iegūs drošības sajūtu, ka mūsu valsts joprojām aizstāv cilvēku tiesības un cieņu. Prezidenta lēmums nostiprinās uzticību demokrātijai un parādīs, ka Latvijā vara pieder tautai — nevis bailēm un populismam,” uzsvērts iniciatīvā.

Tāpat tiek norādīts, ka “tas būs signāls Eiropai un pasaulei, ka Latvija ir valsts ar mugurkaulu, kas spēj stāvēt par savām vērtībām.”

Tāpat teju 34 000 Latvijas iedzīvotāju parakstījuši citu iniciatīvu, kas paredz, ka Latvijai jāturpina dalība Stambulas konvencijā.

Tikai nedaudz vairāk par 5000 Latvijas iedzīvotāju parakstījuši iniciatīvu par to, ka prezidentam jāizsludina Saeimas lēmums par izstāšanos no Stambulas konvencijas.

“Latvijas Republikas Saeima ir pieņēmusi lēmumu par valsts izstāšanos no Stambulas konvencijas, taču pastāv risks, ka Valsts prezidents šo likumu varētu neizsludināt vai atgriezt Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Ar šo iniciatīvu mēs aicinām mainīt situāciju, kurā Valsts prezidenta lēmums varētu aizkavēt vai apstrīdēt Saeimas vairākuma pieņemtu lēmumu. Mēs vēlamies panākt, lai prezidents izsludina likumu par izstāšanos no Stambulas konvencijas bez kavēšanās,” norāda iniciatīvas iesniedzējs Kaspars Zvaigzne.

Pēc viņa teiktā, “šāda rīcība stiprinātu uzticēšanos valsts varas institūcijām, apliecinātu cieņu pret tautas ievēlēto pārstāvju lēmumiem un nodrošinātu tiesisku un politisku stabilitāti valstī. Mēs piedāvājam, lai Valsts prezidents izsludina Saeimas pieņemto likumu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas, nevis to nodod Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Šo rīcību iespējams īstenot, pieņemot lēmumu Satversmes noteiktajā termiņā, tādējādi apliecinot cieņu pret likumdevēja neatkarību un demokrātisko procesu. Prezidenta izsludinājums nodrošinās, ka tautas ievēlētā Saeima var pilnvērtīgi īstenot savas funkcijas, un novērsīs politisku nestabilitāti vai sabiedrības šķelšanos šajā jautājumā,” teikts iniciatīvas pieteikumā.

Tiek norādīts, ka iniciatīvas īstenošana neprasa jaunu likumu vai finanšu resursus – tikai Valsts prezidenta politisku un konstitucionālu lēmumu respektēt parlamenta pieņemto lēmumu un izsludināt to atbilstoši Satversmei.

“Sabiedrība iegūs lielāku tiesisko un politisko stabilitāti, jo Valsts prezidenta lēmums izsludināt Saeimas pieņemto likumu apliecinās cieņu pret demokrātisku lēmumu pieņemšanas procesu un tautas ievēlēto pārstāvju gribu. Tas stiprinās sabiedrības uzticēšanos valsts varas institūcijām, vienlaikus veicinās arī vienotāku sabiedrību, mazinot nevajadzīgu politisku spriedzi un polarizāciju, kas var rasties, ja tiek apšaubīti demokrātiski pieņemti lēmumi. Kopumā šīs izmaiņas palīdzēs nostiprināt parlamentārās demokrātijas principus, valsts suverenitāti un sabiedrības uzticību Latvijas politiskajai sistēmai,” teikts pieteikumā.

Lasiet arī: 

Kremlis uz pulvera mucas: valsts amatpersona paziņo, ka Krievija ir tuvu pilsoņu karam

Skandāls Krievijā: atklājies, kā «melnās atraitnes» pelna uz mirušo karavīru rēķina

«Es jau sen vairs nereaģēju!» – NATO ģenerālsekretārs pasmejas par Putina draudiem

FOTO | Tikai drosmīgajiem – Krivenchy un Sandijs Semjonovs apceļojuši trīs Rietumāfrikas valstis

Ko mainīs liktenīgais pilnmēness – horoskops no 5. līdz 20. novembrim visām zodiaka zīmēm

Daļai preču cenas pieaugs, citām – samazināsies; Saeima pārskata PVN likmes un akcīzes nodokli

Seko mums arī Facebook,X, Instagram un Draugiem