Andris Sprūds. Foto: srž. Ēriks Kukutis, Aizsardzības ministrija/Flickr

Otrdien, 14. oktobrī, Ministru kabinets apstiprināja likumprojektu par 2026. gada valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026.–2028. gadam, kas nākamgad aizsardzībai paredz novirzīt 4,91% no iekšzemes kopprodukta (IKP)  jeb 2 157 907 137 eiro.

“Mūsu nākamā gada prioritātes ir vērstas uz bruņošanos un aizsargātāku un drošāku Latviju. Ieguldīsim mūsu cilvēkos, mūsu karavīros, stiprināsim Nacionālo bruņoto spēku kaujas spējas. Attīstīsim militāro infrastruktūru – Baltijā lielāko militāro poligonu “Sēlija”, kā arī pretmobilitātes infrastruktūru Latvijas austrumu robežas aizsardzībai. Sekmēsim aizsardzības industrijas attīstību, lai ieguldījumi aizsardzībā stiprina arī Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotāju labklājību,” uzsver aizsardzības ministrs Andris Sprūds. “Paldies sabiedrībai par atbalstu. Atbildība, atklātība un attīstība arī turpmāk būs aizsardzības budžeta principi. Investējot aizsardzībā tagad, investējam mierā un stabilitātē nākotnē.”

Saskaņā ar Ministru kabinetā apstiprināto likumprojektu lielākā daļa no aizsardzības budžeta jeb 52% tiktu ieguldīti kaujas spēju attīstībā, tai skaitā izmantojot jaunizveidoto Eiropas Drošības rīcības fonda (SAFE) finansējumu, kas paredzēts aizsardzības gatavības paaugstināšanai Eiropas Savienības valstīs. Tāpat līdzekļi prioritāri tiktu novirzīti personālam un militārās infrastruktūras attīstībai.

2026. gada būtiskākie NBS spēju attīstības projekti būs kājnieku kaujas mašīnas, slāņveida pretgaisa aizsardzība, netiešā uguns atbalsta spēja, nodrošinājums: munīcija un ekipējums, austrumu robežas stiprināšana, bezpilota lidaparātu spējas attīstība, kā arī jūras kontroles un krasta aizsardzības spējas, informē Aizsardzības ministrija.

Saskaņā ar likumprojektu, kas vēl jāapstiprina Saeimai, 2027. gadā aizsardzības budžets varētu sasniegt 5% no IKP, bet 2028. gadā – 4.87% no IKP.

Hāgas samitā šī gada 25. jūnijā Ziemeļatlantijas padome pieņēma deklarāciju, kurā NATO dalībvalstis apņēmās līdz 2035. gadam novirzīt aizsardzībai un drošībai vismaz 5% no IKP. Pēc šī brīža prognozēm Latvija šo mērķi varētu sasniegt jau 2027. gadā.

Budžets drošākai nākotnei

Arī Finanšu ministrija informē, ka otrdien, 14. oktobrī, valdība apstiprināja likumprojektu par 2026. gada valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026. – 2028. gadam, kas sagatavots atbilstoši Eiropas Savienības (ES) un nacionālajiem fiskālās disciplīnas noteikumiem. 2026. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi – 17,9 miljardu eiro apmērā. 2026. gadam ir izstrādāts budžets drošākai nākotnei, tajā paredzot gan papildu ieguldījumus valsts drošībai, atbalstam ģimenēm ar bērniem un kvalitatīvai izglītībai, gan saglabājot vēsturiski augstāko – vairāk nekā 1 miljarda eiro ES fondu investīciju apjomu, kā arī pašvaldību ieņēmumu pieaugumu par 151,4 miljoniem eiro, stiprinot valsts un sabiedrības noturību.

“Šis budžets ir apliecinājums sabiedrībai, ka drošība, rūpes par ģimenēm un ekonomiskā attīstība ir valsts augstākā prioritāte. Kopā ar partneriem nākamā gada budžetā esam atraduši līdzsvaru starp atbildīgu izdevumu samazinājumu un gudru ieguldījumu. Sabiedrībai būtiskākie nodokļi netiks paaugstināti, bet ieguldīsim drošībā, atbalstā ģimenēm un konkurētspējīgā izglītībā. Drošība ir ne tikai ekipējuma vai tehnikas iegāde, tā ir rīcība, lai katram bērnam Latvijā ir laba skola, vecākiem – nepieciešamais atbalsts,” norāda Ministru prezidente Evika Siliņa.

Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem – par 804,3 miljoniem eiro. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 5,1 miljarda eiro apmērā.

“2026. gada budžetā drošākai nākotnei valdība ir atrisinājusi sarežģītāko uzdevumu – nodrošināt nepieciešamo finansējumu Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanai. Vienlaikus esam spējuši palielināt atbalstu ģimenēm un ieguldījumus izglītībā, kā arī paredzējuši vairāk nekā 1 miljardu eiro ES fondu investīciju ekonomikas izaugsmei, tostarp reģionu attīstībai, infrastruktūrai, uzņēmējdarbības konkurētspējai un cilvēkkapitālam. Tie ir ilgtermiņa ieguldījumi, kas stiprina sabiedrības un valsts drošību un stabilitāti. Būtiski, ka to esam panākuši, efektivizējot publiskās pārvaldes izdevumus par vairāk nekā 800 miljoniem eiro trīs gadu periodā un nepalielinot pamatnodokļus,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Nākamā gada valsts budžets veidots, balstoties uz piesardzīgām makroekonomiskajām prognozēm, kas izstrādātas šī gada jūnijā. Tās paredz mērenu ekonomikas izaugsmi un pakāpenisku inflācijas samazināšanos vidējā termiņā. Būtiskāko devumu ekonomikas izaugsmē šogad dod būvniecības, apstrādes rūpniecības un tirdzniecības nozares. Arī uzņēmumu kreditēšanas apjomi pēc vairāku gadu stagnācijas šogad ir sākuši spēcīgi pieaugt, un uzņēmumiem izsniegto kredītu portfelis augustā, salīdzinot ar 2024. gada augustu, ir audzis par 16%. Šā gada ekonomikas izaugsme tiek prognozēta 1,1% apmērā, savukārt nākamā gada budžeta ietvaros izaugsme plānota 2,1% apmērā, bet turpmākajos gados – līdz 2,2%.

Inflācijas prognoze 2025. gadam paaugstināta līdz 3,5%, ko galvenokārt ietekmē pārtikas cenu kāpums un siltumapgādes tarifu pieaugums. Nākamajos gados paredzēta pakāpeniska inflācijas samazināšanās – līdz 2,3% 2026. gadā un 2,2% turpmākajos gados, kas atbilst konverģējošas ekonomikas cenu pieauguma līmenim.

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2025. gadā tiek prognozēts 2,9% no IKP, savukārt 2026. gadā tas pieaugs līdz 3,3% un vidējā termiņā saglabāsies ap 3,6%. Deficīta pieaugumu nosaka finansējuma palielinājums valsts aizsardzības un drošības stiprināšanai. Šie izdevumi tiek veikti ES fiskālo noteikumu elastības mehānisma – valsts izņēmuma klauzulas aizsardzībai – ietvaros, kas ļauj dalībvalstīm īslaicīgi pārsniegt deficīta un izdevumu pieauguma robežas, ja papildu līdzekļi tiek novirzīti tieši aizsardzībai. Latvija šo iespēju izmanto atbildīgi, saglabājot fiskālās politikas ilgtspēju un paredzot deficīta pakāpenisku samazināšanos, noslēdzoties izņēmuma klauzulas periodam.

Lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un iedzīvotāju ienākumu pieaugumu, valdība 2025. gadā īstenoja darbaspēka nodokļu reformu, samazinot nodokļu slogu darba devējiem un ņēmējiem. Reformas rezultātā budžeta ieņēmumi 2025. – 2028. gadā samazinās par aptuveni 1 miljardu eiro.

Savukārt darbs pie 2026. gada valsts budžeta sagatavošanas sākās ar valsts budžeta izdevumu samazināšanu. Šajā procesā aktīvi iesaistījās valdības sociālie un sadarbības partneri. Kopējā darba rezultātā 2026. gadam nodrošināts 233 miljonu eiro fiskālais ietaupījums, savukārt vidējā termiņā (2026. – 2028. gadā) kopējais izdevumu samazinājums pārsniedz 800 miljonus eiro, apliecinot valdības konsekventu darbu pie efektīvas publisko resursu pārvaldības un finanšu ilgtspējas stiprināšanas.

Salīdzinot ar 2025. gada plānu, 2026. gadā valsts pamatbudžeta pamatfunkciju izdevumi ir samazināti tostarp Finanšu ministrijā (-16%), Tieslietu ministrijā (-10%), Klimata un enerģētikas ministrijā (-9%), Ekonomikas ministrijā (-9%), Ārlietu ministrijā (-5%) un citās.

Šie pasākumi kopumā demonstrē valdības sistēmisku un atbildīgu pieeju publisko finanšu vadībā, virzoties uz ilgtspējīgu izdevumu samazināšanu, resursu optimizāciju un augstāku efektivitāti visā valsts sektorā, kā arī nodrošinot nepieciešamos finanšu resursus valdības noteiktajām prioritātēm, norāda Finanšu ministrijā.

Lasiet arī: 

Nogalināto suņu lieta – trim pašvaldības policijas darbiniekiem uzsākta dienesta pārbaude

Latvijā radīto zaļo griķu kefīru atzīst par vienu no inovatīvākajiem produktiem pasaulē

Pēkšņi atcelts Raimonda Paula koncerts satrauc Maestro talanta cienītājus

Boti un slēpņi pa visu Rīgu – policija cīnās pret neatļautu vielu tirgotājiem vietnē Telegram

«Man neļāva pat pa logu skatīties,» – Ērkšķu šova dalībniece Egija atklāj savu traģisko dzīvesstāstu

Jaunas iespējas par spīti grūtībām – oktobra horoskops visām Austrumu zodiaka zīmēm