Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs savu aizturēšanu uzskata par klaji nelikumīgu, taču aizdomās turēta statuss viņam nav šobrīd noteikts, aģentūrai LETA pastāstīja Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Advokāts apstiprināja, ka vakar, pēc tam, kad Rimšēvičš pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzaicinājuma ieradās minētajā iestādē, viņam, pat neuzdodot nekādus jautājumus par apstākļiem, kuru dēļ viņš uzaicināts, tika paziņots par viņa aizturēšanu. Aizturēšanas iemesls ir kāds notikums, kas it kā norisinājies pirms daudziem gadiem.

Rimšēvičš šobrīd atrodas Valsts policijas izolatorā, taču aizdomās turētā statuss viņam nav piemērots. Advokātam šobrīd nav zināms, kā KNAB rīkosies tālāk attiecībā uz Rimšēviču.

Plašāku informāciju par aizturēšanu un KNAB veiktajām izmeklēšanas darbībām advokāts nedrīkstot sniegt.

Rimšēvičs un viņa aizstāvis veikto aizturēšanu uzskata par klaji nelikumīgu un veiktu ar mērķi, lai izraisītu plašu sabiedrisko rezonansi, un tā apšaubāmi ir vērsta uz to mērķu sasniegšanu, kuri noteikti kriminālprocesa likumā.

Rimšēvičs, ierodoties KNAB nekavējoties apliecināja savu gatavību sniegt visu minēto iestādi interesējošo informāciju un piedalīties visās nepieciešamajās procesuālajās darbībās, lai pēc iespējas ātrāk varētu noskaidrot patiesību, taču aizturēšanas fakta noformēšanu KNAB uzskatīja par visaktuālāko.

“Pašlaik par aizturēšanas faktu tiek gatavota sūdzība, jo ir nepieļaujami, ka personu var aizturēt, pat par daudzus gadus iepriekš it kā notikušiem notikumiem, piesedzoties ar formālu no likuma pārrakstītu frāzi, ka “uz personu kā noziedzīga nodarījuma izdarītāju norāda cietušais vai cita persona, kura redzējusi notikumu vai citādā veidā tieši ieguvusi šādu informāciju”,” norādīja advokāts.

Jau ziņots, ka KNAB kriminālprocesā ir piemērojis aizturētā statusu Rimšēvičam, aģentūru LETA informēja premjera birojā. Tāpat aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka aizturēts ir uzņēmējs Māris Martinsons.

KNAB 16.februārī Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos veica kratīšanu.

Portāls “Diena” vēsta, ka abas kratīšanas – gan Latvijas Bankas prezidenta Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā veiktā, gan pie uzņēmēja Martinsona veiktā – notikušas vienlaikus un tās ir savstarpēji saistītas ar kriminālprocesu, ko Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) izmeklēja pret maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu un Ilmāru Krūmu.

Izmeklēšana, kas pirmo reizi oficiāli sasaista Rimšēviča un Martinsona vārdus, saistīta ar trim iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem – par kukuļa pieprasīšanu valsts amatpersonai, izspiešanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās un starpniecību kukuļdošanā. Izmeklētājiem ir aizdomas, ka Latvijā ilgstoši darbojusies organizētās noziedzības grupa, kurā bijušas savstarpēji sadalītas lomas. Grupa, izmantodama dienesta stāvokli un ietekmi politiskajās aprindās, izspiedusi kukuļus, tostarp no kredītiestādēm.

Latvijas Bankas prezidenta amatā Rimšēvičs tika iecelts 2001. gada 20. decembrī, bet 2007. gadā un 2013. gadā Saeima viņu atkārtoti ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz sešiem gadiem. Viņam 2019. gada nogalē beigsies trešais pilnvaru termiņš. Rimšēvičs iepriekš izteicies, ka neplāno kandidēt uz nākamo pilnvaru termiņu šajā amatā.

Foto: LETA