Šogad pašmāju Eirovīzijas nacionālajā atlasē ir ienākušas negaidīti jaunas vēsmas. Ar dziesmu “Funny Girl” vienā no pusfināliem startēs ārzemju latviete Laura Rizzotto. Slavenā latviešu aviatora Herberta Cukura atvases mazmeita jau pēc divām nedēļām kāps uz “Supernova” skatuves, lai cīnītos par iespēju Latviju pārstāvēt Eirovīzijā Portugālē.  Meitene šonedēļ pirmo reizi savā dzīvē ieradās vecvecāku dzimtenē Latvijā. Sirsnīgā sarunā ar portālu “Rīta Kafija” dziedātāja stāsta par pirmajiem iespaidiem, esot vecvecāku dzimtenē un bērnību Brazīlijā svinot latviešu svētkus.

Laura savos 23 gados ir gana nopietna konkurente visiem jau labi zināmajiem pašmāju mūziķiem. Bruņota ar brazīliešiem raksturīgo mīļumu, ņujorkiešiem piemītošo vērienu un latviešu mīlestību uz mūziku, viņa šonedēļ pirmo reizi dzīvē ieradās valstī, ko visu savu mūžu sauc par dzimteni.  Meitene ir ļoti atvērta un pretimnākoša kontaktos ar vietējo presi un jau dienu pēc atlidošanās bija ar mieru satikties Vecrīgā esošajā krodziņā “Ezītis Miglā”, lai dalītos savās sajūtās pirmo reizi esot Latvijā. Apspriežot leģendāro multfilmu, kam par godu ir šāds krodziņa nosaukums un, ko obligāti jāaplūko esot Latvijā, mūsu intervijas laiks vairāku stundu garumā paskrēja nemanot.

Šī tev ir pirmā reize Latvijā. Gribās zināt, kā atšķiras gaidītais no reālā?

• Patiesībā es tā īsti pat nezināju ko gaidīt. Man šis tiešām ir diezgan liels emocionāls notikums. Es beidzot esmu Latvijā. Bērnībā mūsu vecmāmiņa ar degsmi acīs stāstīja par Latviju un tās skaistumu. Ap deviņdesmitajiem gadiem viņa kopā ar tēti bija šeit uz Dziesmu un deju svētkiem. Un, tas ar kādu sirsnību un burvību balsī viņa stāstīja par šo vietu, man vienmēr ir radījis piederības sajūtu Latvijai. Es vienmēr Latviju esmu saukusi par mūsu dzimteni. Man grūti atbildēt uz jautājumu ar ko gaidītais atšķiras no redzamā – esmu te vēl tikai divas dienas. Taču, mani ļoti pārsteidz un sajūsmina cik šeit visur ir mājīgi un piemīlīgi. Un galvenais, ka Latvijā ir ļoti jauki un sirsnīgi cilvēki.

Ko pa šo laiku jau esi paguvusi redzēt no Latvijas?

• Trešdienā mūsu pirmajā dienā apciemoju brālēnus un māsīcas, kas pirms pāris gadiem no Brazīlijas jau pārcēlās uz dzīvi Latvijā. Taču, patiesībā pirmajā dienā vienkārši ar plaši atvērtām acīm gāju pa Rīgas ielām un baudīju skatu. Fantastiska arhitektūra, īsta ziema un neticams Vecrīgas valdzinājums. Vakarā, kad jau ir tumšs un iedegas nakts apgaismojums, skats, kas paveras esot laukumā pie prezidenta pils, ir tik neaprakstāmi skaists. Taču neko daudz vēl neesmu paguvusi redzēt, tagad esmu aplūkojusi arī šo piemīlīgo kafejnīcu. Lielā iepazīšanās ar Latvijas nakts dzīvi man būs šajā nedēļas nogalē. Mani radiņi apsolījās vest mani uz vietējo burziņu. Un teica, ka pabūsim kādā no pašmāju mūziķu koncertiem. To viņi vēl tur noslēpumā, kur īsti es tikšu aizvesta. Es zinu, ka mēs noteikti dosimies uz Liepāju. Šī ir manu vecvecāku dzimtā puse. No šejienes mēs visi esam cēlušies. Es jau tagad sajūtu to skaistumu, ko par Latviju savos stāstos teica vecmāmiņa, bet domāju – Liepājā pabūt pie jūras būs kas īpašs.

Runājot par tavu piederību Latvijai, tavs vecvectēvs bija leģendāra personība Latvijas aviācijas vēsturē, ko tu zini par savu vecvectēvu Herbertu Cukuru?

• Mans vecvectēvs bija izcils lidotājs un Latvijas patriots. Es daudz esmu dzirdējusi par viņa drosmi un dzīvi Latvijā. Galvenokārt no vecmāmiņas, kas ir viņa meita (Antinea Dolores Cukurs Rizzoto J.O). Tieši viņa arī ģimenē nesa tālāk latvisko identitāti un parašas.

Tava bērnība pagāja saulainajā Brazīlijā, kādus latviešu svētkus Jūs svinējāt?

• Man prātā visvairāk palicis tas, kā mēs visa ģimene svinējām tieši Ziemassvētkus. Un smaržas, kas man šķiet raksturo Latviju. Es no bērnības atceros smaržu, kas nāca no cepeškrāsns, un sajūsmā kliedzu vienu no pirmajiem latviešu valodā apgūtajiem vārdiem “speķa rausis”. Vēl uz Ziemassvētkiem vecmāmiņai bija īpaša piparkūku recepte. Un tas radīja māju sajūtu.

Un, kā ar latviskām rotām vai tērpiem?

• Jā, tas ir vārdiem neaprakstāms skaistums. Kad vecmāmiņa rādīja savu tautas tērpu ar visu kroni galvā un brošām, man tas bērnībā šķita kaut kas karalisks. Īstenībā mēs jau divus gadus visa ģimene plānojām šogad ierasties Latvijā uz simtgades svētkiem un galvenais apmeklēt Dziesmu svētkus. Man ļoti patīk latviešu tautas mūzika un īstenībā arī popmūzika. Tai ir ļoti atšķirīgs skanējums un neparastas nianses. Nebūšu oriģināla, bet mana mīļākā latviešu grupa ir “Prāta Vētra”. Es pat esmu iedziedājusi viņu dziesmu “Mana Dziesma”. Un meklējot informāciju par “Dziesmu svētkiem”, es atradu pieteikumu “Supernovai”. Un man tiešām būs ļoti interesanti būt uz vienas skatuves ar Latvijā jau pazīstamiem mūziķiem.

Runājot par “Supernova”, kuri tavuprāt ir tavi bīstamākie sāncenši?

• (smejas) Es pat nezinu, laikam visi! Man vienīgai šis ir kaut kas jauns. Taču, godīgi sakot, šogad ir daudzas ļoti labas dziesmas un visi konkurenti ir spēcīgi. Visu izšķirs tas, kā mēs paši spēsim uzrunāt skatītājus.

Un, ko tu darīsi uz skatuves?

• Nē, nē, nekādu “spoileru” nebūs. Nu, labi – es jau savu domu nedaudz izteicu videoklipā. Man ļoti patīk spēlēties ar tēliem. Un divi tēli, kas man iet kopā ar šo dziesmu – Džokers un Arlekīns.

Tu esi augusi Brazīlijā un turienes mūzika ir pilnīgi savādākos ritmos un žanros, kāpēc nedziedi tādu mūziku?

• Patiesībā ar to es arī sāku savu karjeru. Man patīk brazīliešu mūzika, taču es organiski brīvāk jūtos dziedot angļu valodā, ko šobrīd arī daru, dzīvojot Ņujorkā. Un sākot karjeru, es brazīliešu lielākos hītus iedziedāju angliski. Taču, nu es radu pati savu mūziku.

Jā, jā, pirms savas mūzikas radīšanas tu vēl paguvi sastrādāties ar Dženiferu Lopesu, kāda bija šī sadarbība?

• Ļoti jauka. Viņa patiesībā ir sirsnīga un pretimnākoša māksliniece. Un man šī sadarbība bija ļoti patīkams un nozīmīgs posms dzīvē.

Kas vispār ir tavi elki mūzikā?

(aizdomājas) Elku man ir ļoti daudz. Eltons Džons, Meraija Kerija, Džastins Timberleiks, Maikls Džeksons un tā varētu turpināt visu dienu. Es ļoti augstu vērtēju mūziķu sasniegumus karjerā un cenšos no viņiem mācīties gan kā sevi pasniegt uz skatuves, gan kā ar dziesmu uzrunāt milzu auditoriju.

Iespējams – tev būs šāda iespēja uz lielās skatuves Portugālē, ko tu gribēsi pavēstīt par Latviju?

• Esiet lepni par to, kas Jūs esiet.

Intervijai beidzoties mēs vēl nešķīrāmies, bet apmetām īsu loku apkārt Vecrīgai. Aplūkojot radio māju, Doma laukumu, prezidenta pili un baznīcas un šaurās mūra ieliņas. Runājām par augusta puču, barikāžu laiku, Baltijas ceļu un nesenajiem 13.janvāra nemieriem. Savukārt, Laura steidza papildināt savu sarakstu ar vietām Latvija, kuras vēl jāpagūst aplūkot šajās trīs nedēļas. Taču, vasarā viņa noteikti būs atpakaļ ar krietni labākām latviešu valodas prasmēm un vecmāmiņu, kas kā īsta latviete arī pēc 80 ir sīksta kurzemniece.

Foto: Jānis Ogle