Šodien, atzīmējot Lielo dienu, Rīgā notiks veselības un skaistuma veicināšanas rituāli, putnu dzīšana, šūpoļu kāršana, kā arī Lieldienu laika spēles un sadziedāšanās.

Atzīmējot Lielo dienu, svētku noskaņai katram atnākušajam palīdzēs līdzi paņemtie pūpolu un izplaukušie bērzu zari, kārklu šautriņas, sarkani vilnas dzīpari, dzērvenītes, kā arī krāsainas dzijas pīnītes šūpoļu rotāšanai un, protams, krāsotas olas, kas domātas gan ziedošanai šūpolēm, zīlēšanai, sacensībai, gan pašu ēšanai, citu cienāšanai un dāvināšanai par šūpoļu kārumu un šūpošanu.

No plkst.6 rītā Arkādija parkā ar dziesmām Liepu aplī, pēršanos ar pūpoliem un izplaucētiem bērzu zariem, veselības un skaistuma veicināšanas rituāliem Mārupītes krastā, putnu dzīšanu, šūpoļu kāršanu un citiem tradicionāliem rituāliem auglības, veselības un skaistuma nodrošināšanai, tiks sagaidīts Lielās dienas saullēkts.

Plkst.6 uz tikšanos aicina arī Katlakalna folkloras kopa “Rāmupe”. Folkloras kopa aicina pulcēties pie Katlakalna Tautas nama Katlakalnā, Pļavniekkalna ielā 35. Pēc tam plkst.6.15 atpūtas vietā Nēģīši aiz Pļavniekkalna sākumskolas notiks Saules sagaidīšanas rituāli, gavilēšana, saules saukšana un sveicināšana. Tiks kurta Lielās diena rīta uguns, mazgāta mute Daugavā, dzīti putni, daudzināta saule un pavasaris.

Plkst.8 notiks Lielās dienas svinēšana pie Katlakalna Tautas nama. Tur paredzēta šūpoļu rotāšana, olu ziedošana, šūpošanās, apdziedāšanās, olu kaujas, rotaļas un citas saviesīgas un jaukas svētku norises.

No plkst.11 Lielās dienas svinības “Saule kāpj debesīs” notiks arī kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” filiāles pagalmā, Ieriķu ielā 43 A. Visiem pasākuma apmeklētājiem kopā ar tautas mūzikas grupu “Teikas muzikanti” būs iespēja ne tikai dziedāt, dejot un iet rotaļās, bet arī uzzināt, kas ir nozīmīgākās Lielās dienas tradīcijas, kā arī pašiem piedalīties darbībās, kas senajiem latviešiem nozīmēja auglības veicināšanu. Notiks olu ripināšanas sacensības, kuras nodrošina tautas lietišķās mākslas studija “Dzīne”.

Savukārt no plkst.13 līdz 16 pēcpusdienā Lielās dienas svinēšana norisināsies Vecrīgā, Līvu laukumā, kur skanēs Lieldienu dziesmas un apdziedāšanās, tiks pušķotas šūpoles, krāsotas olas, notiks dažādas Lieldienu laika spēles un rotaļas, olu kaujas un ripināšana, kā arī sadancošana. Un, protams, neiztrūkstošā šūpošanās, lai nodrošinātu labu vasaru.

Lielās dienas sagaidīšanu un svinēšanu vadīs Rīgas folkloras kopas “Ģrodi”, “Garataka”, “Skandinieki”, “Savieši”, “Lāns”, ”Krulla”, “Berendejka”, “Dandari”, “Vilcenes”, “Vilkači”, “Rija”, “Laiva”, Rīgas Danču klubs un ciemiņi – Bārbeles, folkloras kopa “Tīrums” un Katlakalna folkloras kopa “Rāmupe”.

Pavasara atnākšanu tautas tradīcijās iezīmē vairākas svinamās dienas gandrīz mēneša garumā – jau sākot no Austrām jeb Pūpolnīcas, ko atzīmējam marta vidū. Vēlāk nāk Ģērda jeb Kustoņu diena, un tad jau pati, Lielā diena, kam seko vēl vairākas svarīgas dienas – Bendiks, Ganu diena un visbeidzot Māras diena. Šis laika posms ir saistīts ar Zemes mātes atmošanos un atjaunošanos. Mostas auglības spēki, diena kļūst garāka par nakti un gaisma svin galīgo uzvaru pār tumsu.

Foto: pexels