Foto: Pexels

Aktivizējušies krāpnieki, kuri paši uzrunā darba meklētājus, kuri izvietojuši sludinājumus dažādos interneta portālos vai sociālajos tīklos. Lai pieteiktos vakancei, naudas izkrāpēji, izliekoties par lielu uzņēmumu pārstāvjiem, upurus aicina atvērt kontu bankā, pierunā atdot pieejas datus un tos izmanto dažādu aizdevumu ņemšanai, kā arī preču iegādei nomaksā.

Shēma darbojas līdzīgi kā citas – krāpnieki pierunā iedzīvotājus atdot tiem internetbankas pieejas datus. Tālāk viņi nomaina klienta kontaktinformāciju, ieskaita kontā summu, ja tas ir no jauna izveidots konts, un tālāk seko aktīva pieteikšanās dažādiem ātrajiem aizdevumiem un preču iegādei nomaksā.

Preces tiek pasūtītas ar saņemšanu pakomātā, un tālāk tirgotas tajās pašās platformās, kur darba meklētāji sākotnēji izvietojuši sludinājumus, ka meklē darbu. Krāpnieki iegādājas elektronikas preces vai jebkuras preces, kuras iespējams ātri realizēt.

“Pēdējā laikā esam konstatējuši vairākus gadījumus, kur klienta kontā tiek ieskaitītas vairākas naudas summas no dažādiem aizdevējiem. Ar klientu sazināties nav iespējams, un jāveic tāds kā detektīva darbs, lai vispār sameklētu īsto klienta telefona numuru. Krāpnieki visu informāciju klienta datos ir nomainījuši, jo caur internetbanku krāpniekiem ir arī piekļuve klienta kontaktinformācijai. Savukārt, autorizējoties ar internetbanku, rodas iespēja piekļūt arī dažādiem portāliem, internetveikaliem un kreditēšanas platformām. Šādas situācijas rodas, jo krāpnieki izmanto cilvēka vēlmi atrast darbu un iestāsta tam, ka interneta bankas pieejas – lietotājvārdu, paroli var atdot potenciālajam darba devējam. Tā ir cilvēka vēlme uzticēties autoritātei, ar ko krāpnieki manipulē,” skaidro “Citadeles” Privātpersonu apkalpošanas daļas vadītājs Jānis Mūrnieks.

Lasiet arī: Noslēdzoties Dziesmu un deju svētkiem, nākamnedēļ būs par vienu brīvdienu vairāk

Banka atgādina, ka sava bankas konta pieejas datus nedrīkst dot nevienam. Tāpat arī elektroniskā paraksta paroles ir rūpīgi jāsargā, lai krāpnieki tās nevarētu izmantot autentificējoties bankā un valsts iestāžu e-pakalpojumu lapās. Digitālā identitāte atvieglo pakalpojumu saņemšanas procesu, bet šie dati ir jāsargā tāpat, kā jebkurš personu apliecinošs dokuments.