Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vērš uzmanību, ka korupcijas uztveres indekss (KUI) neatspoguļo korupcijas faktisko situāciju valstī, jo korupcija ir latents noziegums.

Latvijā KUI nosaka jau 18 gadus un šajā laika posmā ir bijuši gan kāpumi, gan kritumi. Šī gada rezultātu uzlabojums ir skaidrojams ar valstī jau ilglaicīgi realizētajām pretkorupcijas aktivitātēm, kuras tikušas realizētas atbilstoši valsts pretkorupcijas programmām, kā arī tas ir KNAB 14 gadu pieredzes un mērķtiecīgā darba rezultāts, aģentūru BNS informēja KNAB.

To apliecina arī 2016.gada oktobra pētījumu centra “SKDS” pētījuma dati, ka, salīdzinot ar 2015.gadu, 2016.gadā par 18% ir samazinājies to respondentu skaits, kuri atzinuši, ka pēdējo divu gadu laikā, kārtojot kādas lietas, jautājumus vai problēmas ir veikuši neoficiālus maksājumus, devuši dāvanas vai izmantojuši sakarus.

Tāpat par 10% ir palielinājies to respondentu skaits, kuri, saskaroties ar korupcijas gadījumiem, būtu gatavi ziņot par tiem. Līdz ar to, arī par 2% ir palielinājusies respondentu gatavība ziņot KNAB par viņiem zināmajiem pārkāpumiem, piemēram, kad tiek pieprasīts kukulis vai amatpersona pārkāpj savas pilnvaras.

KNAB vērš uzmanību, ka nevalstiskās organizācijas “Transparency International” indekss atspoguļo korupcijas uztveri, nevis faktisko situāciju, ko ir teju neiespējami precīzi izmērīt, jo korupcija ir latents noziegums. Tāpēc KNAB aicina ikvienu būt neiecietīgam pret korupciju, neiesaistīties pretlikumīgās darbībās un par sev zināmiem gadījumiem ziņot KNAB.

Jau vēstīts, ka pagājušajā gadā iecietība pret korupciju Latvijā ir turpinājusi mazināties, tomēr vairākas citas valstis šajā jomā uzrādījušas vēl labākus rezultātus, liecina ikgadējais korupcijas uztveres indekss, kuru trešdien publiskojusi nevalstiskā organizācija “Transparency International”.

Minētajā korupcijas uztveres indeksā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Latvija ieguvusi līdz šim augstāko punktu skaitu – 57 no 100, kas ir par diviem punktiem vairāk nekā pērn. Tas nozīmē, ka pēdējā gada laikā mūsu valstī samazinājusies iecietība pret korupciju. 2014.gadā Latvija šajā indeksā bija novērtēta ar 55 punktiem, 2013.gadā – ar 53 punktiem, bet 2012.gadā – ar 49 punktiem.

Tomēr, neraugoties uz uzlabojumiem, kopējā reitingā Latvija 2016.gadā ir piedzīvojusi kritumu par četrām pozīcijām – no 40. uz 44.vietu, dalot to ar Gruziju, kura arī ieguvusi 57 punktus.

Gan Igaunija, gan arī Lietuva minētajā reitingā ieņem augstākas vietas – attiecīgi 22. un 38.vietu. Igaunija ieguvusi 70 punktus, bet Lietuva – 59.

Reitingā pirmo vietu ar 90 punktiem dala Dānija un Jaunzēlande, kurām ar 89 punktiem seko Somija. Saraksta augšgalā atrodama arī Zviedrija, Šveice, Norvēģija, Singapūra, Nīderlande un Kanāda.

Savukārt reitinga tabulas pēdējā jeb 176.vietā ar nieka desmit punktiem ierindojusies Somālija, kas liecina, ka šajā valstī ir vislielākā iecietība pret korupciju. Saraksta lejasgalā atrodas arī Dienvidsudāna, Ziemeļkoreja un Sīrija.

Kā norāda “Sabiedrība par atklātību “Delna””, korupcijas uztveres indekss ir visplašāk lietotais korupcijas līmeņa indikators pasaulē. Tas summē dažādu avotu datus, kas atspoguļo uzņēmēju un ekspertu korupcijas līmeņa uztveri valsts pārvaldē. Valstīm tiek piešķirti punkti skalā no 0 līdz 100, kur 0 nozīmē, ka valstī ir augsta korupcija, bet 100, ka korupcija ir zema.

”Transparency International” korupcijas uztveres indeksu nosaka kopš 1995.gada. Latvija vērtēto valstu vidū iekļauta kopš 1998.gada.