«Es dzīvoju savu dzīvi,» – Dzelzītis atklāj, kā dzīvo, kopš aizgājis no Dailes teātra

Lauris Dzelzītis. Foto: Ekrānšāviņš

“Pašlaik man viss ir labi. Viss notiek! Ir filma “Vecāku sapulce”, ir izrādes. Es dzīvoju savu dzīvi. Par to, kāda šobrīd ir noslodze, kad esmu ārpus teātra, pagaidām vēl nevēlos runāt,” žurnālam “Privātā Dzīve” atklāj aktieris Lauris Dzelzītis.

Kā zināms, karjera Dailes teātrī viņam aprāvās uzrez pēc “Spēlmaņu nakts” ceremonijas pērn 23. novembrī Valmierā. Tur viņam izvērtās konflikts ar aktrisi un dramaturģi Anci Muižnieci un Leļļu teātra režisoru Edgaru Kaufeldu. Par notikušo uzsākts arī kriminālprocess, un Dzelzītis jau izteicies, ka atzīst savu vainu un no sirds nožēlo izdarīto. Izdevumam “Ir” Dzelzītis komentēja notikušo: “Manas apziņas tur bija maz, varbūt pat nebija vispār. Kaut kas vienkārši sagāja uz īso… Esmu ātras dabas, uzbraucu Ancei Muižniecei. Kad viņu metās aizstāvēt Edgars Kaufelds, cieta viņš.”

Dzelzītis izdevumam “Privātā Dzīve” atzīst, ka par notikušo nevēlas runāt, vēlas vienkārši dzīvot tālāk.

Dailes teātra direktors Juris Žagars, jautāts, vai Dzelzītis varētu atgriezties štatā, izdevumam atbild: “Dzelzītis publiskajā telpā ir paudis, ka viņam vajadzīgs restarts, rehabilitācija… Viņam vajagot izvērtēt un pārvērtēt pašam sevi. Ja viņš to izdarīs, pēc gada vai diviem vēlēsies atgriezties teātrī un ja kolektīvs to akceptēs un pieņems, es tam neredzu nekādus šķēršļus. Cilvēks jau nav izdarījis nekādu nāves grēku. Viņš ir savā dzīvē izdarījis kļūdu, ko apzinās un dziļi nožēlo, līdz ar to – kāpēc lai viņš kādreiz neatgrieztos uz teātra skatuves.”

Šobrīd Dzelzītis redzams vienā no lomām jaunajā pašmāju komēdijā “Vecāku sapulce”.

Satiekoties mācību gada noslēdzošajā vecāku sapulcē, absurdi pārpratumi un absolūts haoss starp 9.c klases vecākiem ir neizbēgami. Kolorītajā kompānijā visiem ir viedoklis par visu – no veģetārajiem pīrādziņiem līdz pat pedagogu ētikai un klases mikroklimatam. Tikmēr jaunās skolotājas Dārtas centieni ievirzīt izlaiduma plānošanu produktīvā gultnē kļūst par neiespējamo misiju.

Filmas režisore ir Marta Elīna Martinsone, scenārija autore Linda Rudene, operators Aigars Sērmukšs, mākslinieks Jānis Bijubens, kostīmu mākslinieces Ieva Kauliņa, Jūlija Volkinšteine, grima māksliniece Maija Gundare, filmas producenti Inese Boka-Grūbe un Gints Grūbe, izpildproducente Ilze Krūmiņliepa.

Filma tapusi studijā “Mistrus Media”, kas iepriekš veidojusi daudzsēriju mākslas filmas “Pansija pilī” un “Emīlija. Latvijas preses karaliene”, kā arī spēlfilmas “Janvāris”, “Melānijas hronika”, “Marijas klusums”, “Tēvs Nakts”, “Sema ceļojumi” un “Maiņa”.