Norādīt savu e-pasta adresi, lai saņemtu nelielu atlaidi interneta veikalā, komentēt rakstu portālā ar savu Facebook profilu, dot piekrišanu sīkdatņu apstrādei – interneta lietotāji ik dienu pieņem desmitiem lēmumu, kur, kā un kam atstāt savus datus. Tomēr vieglprātīga attieksme pret personas datu nodošanu dažkārt var izraisīt nepatīkamas sekas – privātuma apdraudējumu, komercpiedāvājumu pārbagātību, bet sliktākajā gadījumā arī pastāv iespēja kļūt par krāpnieku upuri.

Datu valsts inspekcijas Prevencijas nodaļas vadītāja vietnieks Lauris Linabergs uzsver: “Bieži vien ikdienas steigā interneta lietotāji mēdz piemirst, ka internets nav anonīma vide, un nepiedomā pirms dalīties ar saviem personas datiem, gan ar tādiem vieglāk atpazīstamiem datiem kā vārds, uzvārds, personas kods, tālruņa numurs, dzīvesvietas adrese, gan arī ar datiem, par ko mēdzam neiedomāties. Piemēram, kādas preces mums patikušas, dalība sociālo tīklu lietotāju grupās un citu privātu informāciju. Esam novērojuši, ka datu aizsardzības problēmas lielākoties rodas nezināšanas un izpratnes trūkuma dēļ, īpaši tas attiecas uz vecāka gadagājuma cilvēkiem un tiem iedzīvotājiem, kuri internetu lieto retāk.”

Datu valsts inspekcijas speciālisti aicina ievērot vienkāršus drošības pamatprincipus, kas palīdzēs kontrolēt personas datu plūsmu un to izmantošanu.

• Vispirms būtu jāsaprot, ka tā ir katra paša atbildība – pārliecināties, kādam nolūkam un kur dati tiek prasīti, iepazīstoties ar organizācijas, internetveikala vai citas interneta vietnes privātuma politiku un kārtības noteikumiem. Vispārīgā datu aizsardzības regula aizsargā iedzīvotāju tiesības nosakot noteikumus uzņēmējiem, kā tie var apstrādāt tiem nepieciešamos personas datus. Datu izmantošana nav aizliegta, tomēr Vispārīgā datu aizsardzības regula ļauj iedzīvotājiem kontrolēt savu personas datu izmantošanu, tai skaitā pieņemot informētus un pārdomātus lēmumus par savu datu izmantošanu.

• Nākamais solis ir izvērtēt, vai ieguvums, kas tiks saņemts apmaiņā pret personas datiem, ir tā vērts, lai upurētu privātumu. Ir skaidrs, ja vēlamies iepirkties interneta veikalā ar produktu piegādi uz mājām, būs jānorāda gan savas dzīvesvietas adrese, gan arī tālruņa informācija. Tomēr iedzīvotājiem jābūt uzmanīgiem, ja tiek prasīta papildu informācija, kas neattiecas uz konkrēto pakalpojuma saņemšanu, piemēram, ģimenes stāvoklis, ienākumu apjoms un cita informācija, ar kā palīdzību var veidot patērētāja profilu.

• Saziņai ar vismaz 3 000 Latvijas valsts un pašvaldību iestādēm ērtākais un drošākais veids ir izmantot e-adresi jeb oficiālo elektronisko adresi. To ikviens var bez maksas izveidot Latvija.lv tīmekļvietnē.

• Ja redzam, ka mūsu dati tiek izmantoti nevēlamā veidā, ātrākais un pareizākais ceļš ir sazināties ar organizāciju un noskaidrot situāciju. Organizācijai ir jābūt gatavai sniegt informāciju – kāds ir datu izmantošanas nolūks un pamatojums.

• Informēts un zinošs iedzīvotājs spēs apturēt nelikumīgu datu apstrādi. Likums paredz organizāciju pienākumu labot neprecīzu informāciju un pat dzēst personas datus, ko organizācijai vairāk nav pamata apstrādāt.

• Ja konstatējam, ka mūsu dati izmantoti prettiesiski, ikviens var vērsties ar iesniegumu Datu valsts inspekcijā.

Lai vairotu Latvijas iedzīvotāju izpratni par personas datu aizsardzības nozīmi un iespējām tos pasargāt, Datu valsts inspekcija uzsāk informatīvu kampaņu “Tavi dati – Tava drošība”.