Lauksaimnieki saka, ka Saeimas deputāti, neiedziļinoties būtībā, faktiski virzījuši likumprojektu ar “pelējuma smaku”  un sauc to par “dunci mugurā”.

Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis “X” ierakstā pauž, ka tā ir “cilvēku apzagšana un afēra.”  Daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka tā ir absolūti nekaunīga un neslēpta apdrošinātāju interešu lobēšana, vēl citi ir neizpratnē, kā gan var būt, ka deputātiem par acīmredzamu neiedziļināšanos lietas būtībā un paviršību maksā 4 220 eiro mēnesī.

Saeimas deputāti un grozījumu iniciatore Finanšu ministrija no šī nesmukuma cenšas atkratīties, aizsedzoties ar Eiropas Savienības direktīvas prasībām, taču tā demonstrē vēl kliedzošāku nekompetenci un iebrauc dziļāk auzās. Jo Eiropa nemaz nepaģēr, lai katram garāžā stāvošam transporta līdzeklim pat tad, ja tas tur nīkst jau desmit gadus, obligāti nepieciešama OCTA polise!

Kā skaidroja izbijušais ceļu policijas priekšnieks, tagad Saeimas deputāts no partijas “Latvija pirmajā vietā” Edmunds Zivtiņš, tiešām var notikt dažādi kuriozi satiksmes negadījumi, kuros iesaistīts stāvošs auto vai auto kustībā bez autovadītāja, bet tie ir retums, un tiem bija izveidota sistēma – rezerves atbalsta fonds, lai atmaksātu zaudējumus šādos gadījumos. Tāpēc nav nepieciešams prasīt OCTA arī transportlīdzekļiem, kuri nepiedalās satiksmē. Taču pārbaudot “par” balsojušo sarakstu, izrādās, ka starp viņiem ir arī deputāts Zivtiņš. Kad skandāls jau gāja vaļā pilnā sparā, viņš, tāpat kā  deputāti Didzis Šmits un Andris Kulbergs (abi no Apvienotā saraksta) atvainojās. “Vainīgs. Neiedziļinājos. Atvainojos,”   tā Didzis Šmits. “Atvainojos autobraucējiem, ka šo palaidu garām,” – Andris Kulbergs.

Tagad Saeima pēc opozīcijas deputātu iesnieguma ķersies pie kļūdu labošanas. Taču diezin vai Finanšu ministrija būs ar mieru atzīt, ka, gatavojot šos grozījumus, vienalga, tīši vai neapzināti, maldinājusi ne vien Saeimu, bet arī valdību. Vēlreiz atkārtoju, ES direktīva  nemaz obligāti nepieprasa katra transportlīdzekļa civiltiesisko apdrošināšanu, ja vien tas nav noņemts no uzskaites un tam nav nodots numurs. Tā norāda, ka valstij jāuzņemas atbildība un jāsedz šādu nekustošu braucamo nodarītie zaudējumi trešo personu veselībai vai mantai (direktīvas 14.pants). Šos zaudējumus var segt no apdrošinātāju garantiju fonda. Tomēr atzīsim, ka apdrošinātājiem daudz patīkamāk būtu saņemt OCTA maksājumu par katru garāžā esošu auto, nevis reizi desmit vai divdesmit gados izmaksāt atlīdzību kādam nelaimes putnam, kam negaidot būtu  uzripojis šķūni stāvošs auto.

Var prognozēt, ka apdrošināšanas kompāniju lobiju iedvesmotie tautas kalpi ņemsies klaigāt, ka tāda braucamā noņemšana no uzskaites, kurš ilgāku vai īsāku laiku nepiedalās ceļu satiksmē, neprasa ne lielas pūles, ne enerģiju.

Šiem deputātiem gribas uzdot jautājumu – kurš un kā kontrolēs, vai par nebraucošu auto OCTA ir samaksāta vai nav? Vai šim nolūkam tiks radīts jauns birokrātiskais aparāts ar kontrolieriem, inspektoriem un sazin ko vēl? Vai deputāti ir informēti, ka CSDD klientu apkalpošanas centros parasti mēdz būt rindas un reti kuram strādājošam cilvēkam būs laiks un vēlme vienu dienu izķēzīt, lai numura zīmes nodotu, un vēl vienu – lai saņemtu atkal atpakaļ? Un vispār – kāda vella pēc šis auto reģistrācijas numurs jāvizina turp un atpakaļ, ja daudz vienkāršāk būtu izmantot šim nolūkam digitālus risinājumus, proti, izdarīt to turpat CSDD portālā.

Būs interesanti paskatīties, kas šajā “kļūdu labojumā” spēlēs pirmo vijoli – tie, kuri balstās uz veselā saprāta un elementārs loģikas diktētām prasībām, vai tie, kuri par katru cenu gribēs turēt Finanšu ministrijas nekļūdības kanti un, iespējams, arī pakalpot apdrošinātāju interesēm.

Lasiet arī:  Nedēļas horoskops: 29. novembris – 5. decembris

Lasiet arī: FOTO | Rātslaukumā un Doma laukumā iedegtas galvenās Rīgas Ziemassvētku egles

Lasiet arī:  Ne tikai Fredijs Merkūrijs: vēl divas slavenības, kuras šokēja pasauli ar HIV diagnozi