Publicitātes foto

Tehnoloģiju attīstība ir nesusi milzīgu progresu, – agrīnās brīdināšanas sistēmas, ūdens līmeņa sensori un droni ir tikai daži no revolucionārajiem izgudrojumiem, kas ik dienas glābj miljoniem dzīvību –, taču dažkārt cilvēciskas kļūdas, neievēroti drošības standarti vai neparedzētas dabas stihijas izraisa postošus negadījumus, kas satricina visu pasauli, vēsta  “National Geographic”.

Šādas nelaimes sauc par tehnogēnajām katastrofām. Tās aizsāk nepārdomāta cilvēka rīcība vai kļūdas, tehnoloģisko sistēmu darbības traucējumi, kā arī drošības noteikumu neievērošana. Proti, pēc teorijas tās ir novēršamas, piemēram, kodolkatastrofas, ķīmisko vielu noplūdes, satiksmes negadījumi, ēku un tiltu sabrukšana vai sprādzieni un ugunsgrēki.

Tehnogēnās katastrofas bieži vien atstāj ietekmi uz vidi, ekonomiku un, protams, cilvēku dzīvībām. Traģēdiju biežākais cēlonis ir pats cilvēks, tāpēc pēc jebkuras nelaimes seko izmeklēšana, lai noteiktu vainīgo un novērstu līdzīgas likstas nākotnē.

Daudziem atmiņā labi palikusi 1986. gada Černobiļas atomelektrostacijas nelaime Ukrainā. Kodolreaktora sprādziens izraisīja masveida radioaktīvo piesārņojumu, kas skāra Eiropu un toreizējo Padomju Savienību. Tūkstošiem cilvēku zaudēja dzīvību, vēl vairāk pat daudzus gadus pēc traģēdijas cieš no smagām veselības problēmām.

Par galveno vaininieku atzina stacijas direktoru Viktoru Brjuhanovu, kuram piesprieda desmit gadu cietumsodu, bet atbrīvoja pirms termiņa, un reaktora galveno inženieri. Daudzi uzskata, ka pie vainas bija sistēmas nepilnības un darbinieku nekompetences kombinācija, bet pilnīga taisnība tā arī netika panākta.

Prāmja “Estonia” traģēdija raisa plašas diskusijas par tās patiesajiem cēloņiem

Viena no 20. gadsimta lielākajām kuģniecības katastrofām ir Igaunijas prāmja “Estonia” nogrimšana Baltijas jūrā. 1994. gada 28. septembra naktī ceļā no Tallinas uz Stokholmu bojā gāja vai bez vēsts pazuda 852 pasažieri un apkalpes locekļi, tostarp arī 17 Latvijas valstspiederīgie.

Oficiālā notikušā versija vēsta, ka stipru viļņu trieciena dēļ salūza prāmja priekšējā viziera durvis un kuģī dažās minūtēs ieplūda tūkstošiem tonnu ūdens, kas to nogremdēja, un aptuveni pēc pusstundas kuģis jau bija pilnībā zem ūdens. Šī traģēdija arī 30 gadus vēlāk raisa plašas diskusijas par tās patiesajiem cēloņiem.

Izmeklēšanas komisija atklāja, ka viziera aizslēgšanas mehānismi nebija pietiekami stipri, lai izturētu spēcīgos viļņus. Tomēr katastrofa joprojām ir apvīta noslēpumiem – dažas teorijas norāda uz iespējamu sprādzienu vai pat nelegālu kravu uz kuģa. Pēc traģēdijas Baltijas valstīs tika ieviesti stingrāki kuģošanas drošības noteikumi, lai novērstu līdzīgas nelaimes.

Mūsdienās prāmja vraks atrodas 80 metru dziļumā un tiek uzskatīts par masu kapu. Katastrofa radīja ne tikai traģiskas sekas ģimenēm, bet arī spēcīgi ietekmēja reģionālo politiku un drošības standartus.

“Grenfell” augstceltnes ugunsgrēks izgaismoja nepilnības ugunsdrošībā

2017. gada 14. jūnija naktī Londonas 24 stāvu augstceltnē “Grenfell Tower” izcēlās postošs ugunsgrēks. Liesmas ātri izplatījās pa ēkas ārējo izolāciju un aptvēra visu namu, laupot dzīvību 72 cilvēkiem un simtiem atstājot bez pajumtes.

Izmeklēšana atklāja, ka ēkas fasādei izmantotais ugunsnedrošais materiāls būtiski veicināja liesmu izplatīšanos. Turklāt tika atklātas arī nepilnības ēkas ugunsdrošības sistēmās, piemēram, nefunkcionējošas trauksmes sirēnas un nepietiekami evakuācijas plāni. Šī traģēdija izgaismoja būtiskus trūkumus būvniecības un ugunsdrošības regulējumos visā Apvienotajā Karalistē.

“Grenfell Tower” ugunsgrēks kļuva par simbolu cīņai par sociālo taisnīgumu un drošiem dzīves apstākļiem, īpaši mazaizsargātajiem iedzīvotājiem. Pēc katastrofas valdība solīja ievērojamas izmaiņas būvniecības noteikumos, taču šie solījumi joprojām nav līdz galam izpildīti.

“Concorde” lidmašīnas katastrofa palīdzēja sakārtot aviācijas drošības standartus

2000. gada 25. jūlijā netālu no Parīzes notika viena no aviācijas vēsturē simboliskākajām traģēdijām. Leģendārā “Concorde” lidmašīna, kas gadu desmitiem bija sinonīms ātrumam un luksusam, piedzīvoja postošu avāriju, nogalinot visus 109 cilvēkus uz klāja un vēl četrus, kas atradās uz zemes.

Ekspertīze atklāja, ka avāriju izraisīja metāla loksne, kas bija nokritusi uz skrejceļa no cita lidaparāta. Tā pārdūra “Concorde” riepu, un izsistie, lidojošie gumijas gabali saplēsa degvielas tvertni, izraisot ugunsgrēku.

Pēc katastrofas “Concorde” lidmašīnas uz laiku tika izslēgtas no aprites un gaisa kuģa drošības sistēmas tika pārskatītas un uzlabotas. Šī traģēdija iezīmēja sākumu “Concorde” norietam, un šie lidaparāti trīs gadus pēc liktenīgās nelaimes – 2003. gadā – tika izņemti no ekspluatācijas pavisam.

Šī katastrofa valstij ne tikai lika rūpīgāk pievērsties aviācijas drošības jautājumu sakārtošanai, bet arī atgādināja, ka pat vismodernākās tehnoloģijas nevar pilnībā pasargāt no neparedzamiem riskiem.

Fukušimas katastrofa liek pārskatīt kodolenerģētikas politiku

2011. gada 11. martā Japānu satricināja 9,1 magnitūdu stipra zemestrīce, kas izraisīja cunami, kura rezultātā notika šausminoša kodolkatastrofa “Fukushima Daiichi” spēkstacijā. Cunami pārpludināja atomelektrostacijas dzesēšanas sistēmas, izraisot trīs reaktoru “izkušanu” un plašu radioaktīvo noplūdi.

Katastrofai sekoja tūkstošiem cilvēku evakuācija. Piesārņojums skāra plašas teritorijas, kuras joprojām nav pilnībā atveseļojušās. Vēlāk starptautiskā mērogā notika plašas debates par kodolenerģijas drošību, liekot vairākām valstīm pārskatīt savas enerģētikas politikas.

Fukušima kļuva par brīdinošu piemēru tam, ka arī dabas katastrofu izraisītas kataklizmas var izrādīties cilvēka radītas. Proti, nelaime nebūtu notikusi, ja būtu laikus nodrošināts ārkārtas plāns un cilvēki būtu informēti, kā rīkoties krīzes situācijā. Šodien mums ir jābūt gataviem pat visneparedzamākajiem scenārijiem.

“Kursk” zemūdenes katastrofa – viena no traģiskākajām vēsturē

2000. gada 12. augustā Barenca jūrā notika viena no traģiskākajām zemūdens katastrofām pasaules vēsturē – Krievijas atomzemūdene “Kursk” nogrima divu spēcīgu sprādzienu rezultātā.

Uz klāja atradās 118 jūrnieki, kuri visi zaudēja dzīvību. Pirmais sprādziens notika neveiksmīga torpēdas izmēģinājuma dēļ, kas vēlāk izraisīja eksploziju “ķēdes reakciju” un masveida bojājumus zemūdenes korpusā.

Krievijas valdības lēnā un nepietiekamā reakcija uz notikušo un novēlotā glābšanas operācija raisīja plašu starptautisku kritiku. Tiek uzskatīts, ka daļa apkalpes pēc pirmā sprādziena izdzīvoja un gaidīja palīdzību, bet skābekļa trūkuma un dzesēšanas šķidruma noplūdes dēļ visi apkalpes locekļi gāja bojā teju uzreiz pēc atkārtotajiem sprādzieniem.

“Kursk” kļuva par simbolu ne tikai Krievijas militāro spēju trūkumiem, bet arī valdības caurspīdīguma problēmām. Krievijas prezidents Vladimirs Putins intervijā CNN, atbildot uz jautājumu par šo katastrofu, ciniski paziņoja: “Tā nogrima”.

Pēc katastrofas tika veiktas reformas zemūdens flotē, lai uzlabotu drošības standartus un glābšanas operāciju koordināciju.

“Apollo 13” kosmosa misija: “Hjūston, mums ir problēma”

1970. gada 11. aprīlī “Apollo 13” devās uz Mēnesi, taču tikai divas dienas vēlāk, eksplodējot skābekļa tvertnei, misija pārvērtās cīņā par izdzīvošanu. “Hjūston, mums ir problēma,” kļuva par frāzi, kas simbolizē cilvēka izturību un atjautību ārkārtas situācijās.

Kosmosa kuģa komanda ciešā sadarbībā ar NASA speciālistiem pārvarēja šķēršļus un izstrādāja risinājumus, lai apkalpe droši atgrieztos uz Zemes. Neraugoties uz sākotnējām neveiksmēm, “Apollo 13” kapsula “Odyssey” sešas dienas pēc starta veiksmīgi nolaidās Klusajā okeānā un šis notikums kļuva par triumfu kosmosa izpētē.

“Apollo 13” nelaime ne tikai pierādīja inženierijas un cilvēka garu pārspēt likstas, bet arī palīdzēja uzlabot NASA drošības standartus, nodrošinot, ka nākamās misijas tiek vēl rūpīgāk sagatavotas neparedzamiem scenārijiem.

“Piper Alpha” naftas platformas katastrofa joprojām ietekmē naftas industriju

 1988. gada 6. jūlijā notika viena no nāvējošākajām naftas ieguves industrijas katastrofām vēsturē – “Piper Alpha” platforma eksplodēja Ziemeļjūrā, atņemot 167 cilvēku dzīvības. Sprādzienu izraisīja kļūme gāzes sūkņa remontdarbu laikā, kas noveda pie ugunsgrēka un vēlāk arī sprādziena.

Izmeklēšana atklāja nopietnas nepilnības drošības procedūrās un platformas evakuācijas sistēmās. Turklāt uzņēmums, kas pārvaldīja platformu, nebija veicis nepieciešamos drošības uzlabojumus, lai pasargātu darbiniekus no šādām un līdzīgām nelaimēm.

“Piper Alpha” traģēdija bija brīdinājums visai naftas un gāzes nozarei par drošības noteikumu neievērošanas sekām. Tā līdz šai dienai kalpo kā skarba mācība, kas joprojām ietekmē naftas industrijas standartus un regulējumus visā pasaulē.

Lasiet arī:

VIDEO | Pirmo reizi angļu valodā – Emilija piesaka savu Supernovas dziesmu

Aizvadītais gads bijis siltākais pasaules novērojumu vēsturē

Gatavojies pārbaudījumiem – astrologi atklājuši, kuri būs divi smagākie mēneši šogad