Neraugoties uz to, ka 21.augustā apritēs divi mēneši kopš Rīgas dome strādā bez priekšsēdētāja, kas ļauj rosināt lemt par domes atlaišanu, ievēlēt mēru deputātiem būs tiesības arī pēc šī datuma, aģentūrai LETA pastāstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) padomnieks juridiskajos jautājumos Valdis Verners.

Ja dome divus mēnešus strādā bez priekšsēdētāja, tas Ministru kabinetam ļauj ierosināt Saeimai domes atlaišanu. Taču deputātiem arī pēc šī datuma joprojām ir iespēja ievēlēt mēru, jo viņi nezaudē savu deputāta statusu, viņš skaidroja.

“Darbojoties likuma “Par pašvaldībām” noteiktās procedūras ietvaros, viņi var noturēt domes sēdes un pieņemt lēmumus, tajā skaitā politisko lēmumu par domes priekšsēdētāja ievēlēšanu,” skaidroja Verners.

Ja priekšsēdis tiek ievēlēts, Saeima domi vairs atlaist nevar, neraugoties uz to, ka ir uzsākta procedūra šāda lēmuma pieņemšanai.

Pēc VARAM pārstāvju teiktā, ja Rīgas mērs netiks ievēlēts līdz 21.augustam, VARAM šajā datumā nosūtīs domei pieprasījumu septiņu dienu laikā sniegt paskaidrojumus par likuma neievērošanu.

Pēc paskaidrojumu saņemšanas VARAM kā atbildīgā ministrija sagatavos likumprojektu par domes atlaišanu, paredzot noteikt pagaidu administrāciju, kas uzņemtos pašvaldības vadīšanu, kā arī to, kādā termiņā jānotiek jaunām domes vēlēšanām. Šī likumprojekta izstrāde varētu ilgt aptuveni divas nedēļas.

Ja Ministru kabinets izšķiras par pašvaldības domes atlaišanu, tas akceptē likumprojektu savā sēdē un iesniedz to Saeimā. Savukārt Saeima likumprojektus parasti izskata trīs lasījumos.

“Saeima likumprojektu var izskatīt arī steidzamības kārtībā divos lasījumos. Taču šo termiņu nav iespējams prognozēt. Tā var būt nedēļa vai tie var būt mēneši, tas ir atkarīgs no Saeimas deputātu lēmuma,” skaidroja VARAM pārstāvis, norādot, ka dome ir atlaista ar brīdi, kad stājas spēkā likums par domes atlaišanu.

Līdz Saeimas galīgā lēmuma pieņemšanas brīdim domnieki saglabās savus deputātu statusus un varēs ievēlēt jaunu priekšsēdi. Domes darbu tikmēr vadīs priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs, kas šajā gadījumā ir Oļegs Burovs (GKR).

Kā ziņots, Rīgā mēra amats ir brīvs kopš 21.jūnija. Pavadījis amatā nepilnu mēnesi, pirms Jāņiem uzticības balsojumu neizturēja Dainis Turlais (GKR).

Pašreizējie amata kandidāti ir Burovs un Viesturs Zeps (LA).

Ziņas avots: LETA