Foto: Pixabay

Demokrātija joprojām ir vissvarīgākā vērtība, kas pēc Eiropas Savienības iedzīvotāju ieskatiem Eiropas Parlamentam jāaizstāv, tāpat 72% respondentu ES un 80% Latvijā uzskata, ka viņu valsts ir ieguvēja no dalības ES, informē parlamenta sekretārs Latvijā Jānis Skrastiņš.

Demokrātija, cilvēktiesības un vārda brīvība ir ārkārtīgi svarīgi jautājumi ES iedzīvotājiem, jo viņi aicina Eiropas Parlamentu aizstāvēt šīs Savienības pamatā esošās vērtības. Tās ir dažas no galvenajām atziņām no Eiropas Parlamenta 2022.gada rudens Eirobarometra aptaujas, kuras rezultāti tika publicēti 14.decembrī.

Aptaujā, kas notika no 2022.gada 12.oktobra līdz 7.novembrim, 74% ES iedzīvotāju atbalstīja to, ka Eiropas Savienība sniedz palīdzību Ukrainai pēc Krievijas iebrukuma. Visās ES dalībvalstīs vairums iedzīvotāju pauž atbalstu ES palīdzībai – visaugstākais atbalsts ir Zviedrijā (97%), Somijā (95%), Nīderlandē (93%), Portugālē (92%) un Dānijā (92%).

Savukārt Latvijā ES sniegto palīdzību atbalsta 76% iedzīvotāju.

Desmit mēnešu laikā, kopš sācies karš Ukrainā, atbalsts konkrētiem ES veiktajiem pasākumiem, piemēram, sankcijām pret Krievijas valdību vai finansiālā, militārā vai humānā palīdzība Ukrainai, joprojām ir saglabājies augsts – 73%.

EP jaunākā Eirobarometra aptauja liecina par Eiropas iedzīvotāju stingro apņemšanos ne tikai atbalstīt Ukrainu, bet arī vērtības, uz kurām balstās Eiropas Savienība.

Uz jautājumu par to, kuras vērtības Eiropas Parlamentam būtu jāaizstāv prioritāri, visbiežākā atbilde bija demokrātija (36%), kam seko cilvēktiesību aizsardzība ES un pasaulē (29%) un vārda un domas brīvība (28%). Savukārt Latvijā visvairāk respondentu uzskata, ka ES primāri ir jāaizstāv cilvēktiesību aizsardzība ES un pasaulē (39%). Iedzīvotāji vēlas, lai šīs ES pamatvērtības tiktu aizsargātas un aizstāvētas gan ES, gan ārpus tās. Šīs pašas vērtības ukraiņi aizstāv katru dienu, kopš Krievijas karaspēks neizprovocēti un nepamatoti iebruka Ukrainā.

Runājot par aptaujas rezultātiem, EP priekšsēdētaja Roberta Metsola (Roberta Metsola) sacīja: “Krievijas agresija ir izraisījusi briesmīgas cilvēku ciešanas un milzīgus postījumus. Ukraiņu drosme un noturība, saskaroties ar teroru, ir iespaidīga. Labākā atbilde un atbalsts, ko mēs kā Eiropas Savienība varam dot, ir Eiropas solidaritāte un Eiropas vienotība. Ukraiņi var paļauties uz Eiropas Parlamenta nelokāmo atbalstu.”

Kā norāda Skrastiņš, Krievijas kara ietekmi Ukrainā neapšaubāmi izjūt arī Eiropas iedzīvotāji. Kara un tā seku dēļ gandrīz divas trešdaļas ES iedzīvotāju domā, ka viņu dzīve mainīsies (65%). Salīdzinājumā ar 2022.gada aprīli/maiju šis rādītājs pieaudzis par 4 procentpunktiem.

Tajā pašā laikā iedzīvotāji saskata patieso vērtību, ko dod dalība Eiropas Savienībā, proti, 72% eiropiešu (un 74% Latvijā) apgalvo, ka viņu valsts ir ieguvusi no dalības ES.

Jautāti par iemesliem, kāpēc viņu valsts ir ieguvēja, respondenti visbiežāk minēja ES ieguldījumu miera uzturēšanā un drošības stiprināšanā (36%, + 6 procentpunkti salīdzinājumā ar 2021.gada novembri/decembri). Lielākais pieaugums vērojams Latvijā (+ 16 procentpunkti), Lietuvā (+ 15 procentpunkti), Igaunijā (+ 12 procentpunkti), Nīderlandē (+ 13 procentpunkti), Maltā (+ 11 procentpunkti) un Polijā (+ 11 procentpunkti), un to varētu būt ietekmējis Krievijas karš pret Ukrainu.

Starp citiem iemesliem respondenti bieži minējuši ES valstu sadarbību (35%, + 3 procentpunkti) un ES ieguldījumu valsts ekonomiskajā izaugsmē (30%, =).