Francijas centriskais prezidenta kandidāts Emanuels Makrons un galēji labējā kandidāte Marina Lepēna trešdien piedalījās vienīgajās televīzijas debatēs starp viņiem pirms svētdien paredzētās prezidenta vēlēšanu otrās kārtas un to gaitā apmainījās ar apvainojumiem.
Makrons apsūdzēja Lepēnu melos, savukārt viņa raksturoja bijušo investīciju baņķieri Makronu kā “elites kandidātu”, kurš pārdotu Francijas kompānijas vairāksolīšanā ārzemniekiem.
“Jūsu stratēģija ir stāstīt daudz melu, jūs neko neierosināt,” Makrons teica Lepēnai, kura atbildēja, ka bijušais ekonomikas ministrs Makrons pārstāv “nekontrolētu globalizāciju”.
Debašu pirmajās minūtēs Lepēna uzbruka sāncensim, nosaucot viņu par “sistēmas mīluli”.
Makrons atcirta, ka Nacionālās frontes (FN) dibinātāja un pirmā līdera Žana Marī Lepēna meita Marina ir “mantiniece sistēmai, kas desmitiem gadu uzplaukusi no franču tautas dusmām”. “Jūs spēlējaties ar bailēm,” viņš piebilda.
Lepēna sacīja, ka ir vajadzīgas “radikālas” pārmaiņas, lai samazinātu 10% lielo bezdarba līmeni. Viņa arī uzskata, ka sarunās par pašreiz spēkā esošo 35 stundu darba nedēļu ir jāpiedalās nozarēm, nevis atsevišķām kompānijām, un raksturoja Makrona pretējo viedokli šajā jautājumā kā “brāļu slepkavību”, jo tas nozīmētu sarīdīt vienu grupu, šķiru vai kompāniju pret citu.
Makrons atbildēja, ka daudzus Lepēnas priekšlikumus nāktos finansēt ar aizņemšanos vai nodokļu pacelšanu un ka viņai nav plāna viņas ierosinātās politikas finansēšanai.
Lepēna atcirta, ka viņa aizsargātu valsts aktīvus un palielinātu tautas pirktspēju, bet Makrons izpārdotu Francijas valsts kompānijas ārzemju pircējiem. “Manā vīzijā viss nav pārdodams, visu nevar nopirkt,” teica Lepēna.
Makrons solīja pazemināt nodokļus visiem strādniekiem, bet atzina, ka viņš paceltu nodokļus tiem pensionāriem, kas dzīvo finansiālā labklājībā. Viņš arī solīja piešķirt bezdarba pabalstus neatkarīgiem amatniekiem, tirgotājiem un lauksaimniekiem, kas bankrotē, bet pašlaik nevar pretendēt uz šiem pabalstiem.
Lepēna apsūdzēja savu sāncensi “pašapmierinātībā” attiecībā uz islāma fundamentālistiem un sacīja, ka “mums vajag iznīdēt islāmistu ideoloģiju”. Viņa ir solījusi slēgt Islāma organizāciju savienību Francijā (UOIF), kas ir saistīta ar “Musulmaņu brālību”, un sacīja, ka šī islāma fundamentālistu federācija atbalsta Makronu.
Lepēna arī ir ierosinājusi vairākus pasākumus jauna terorakta iespējamības novēršanai Francijā, tostarp visu ārzemnieku izraidīšanu, par kuriem ir lieta policijā, un atņemt Francijas pilsonību dubultpilsoņiem, kas tiek turēti aizdomās par terorismu.
Viņa sacīja, ka Makrons “gaida uzbrukumu”, nevis veiks proaktīvus pasākumus.
Makrons atbildēja, ka Lepēna novestu Franciju līdz pilsoņkaram un, ierobežojot musulmaņu iedzīvotāju tiesības, dotu islāma ekstrēmistiem, ko viņi vēlas. “Tas, ko teroristi gaida, ir pilsoņkarš, šķelšanās, riebīgas runas,” teica Makrons.
Lepēna arī apsūdzēja Makronu “ekstrēma” Eiropas federālisma atbalstīšanā un solīja atjaunot Francijas nacionālo valūtu franku, kas būtu maksāšanas līdzeklis paralēli eiro, ja tas tiktu nolemts referendumā.
“Vienā vai otrā veidā Franciju pārvaldīs sieviete, un tā būs vai nu es, vai madāma Merkele,” teica Lepēna, liekot saprast, ka proeiropeiskais Makrons būtu atkarīgs no Vācijas kancleres Angelas Merkeles.
Makrons atcirta, ka Lepēna spēlē uz cilvēku bailēm. “Baiļu virspriestere ir šeit manā priekšā,” viņš sacīja.
Makrons arī uzsvēra, ka mazajiem lauksaimniekiem, kas pārdod produkciju Eiropā, ir vajadzīgs eiro, un ka Francijas izstāšanās no eiro zonas izraisītu devalvāciju, kuras dēļ viņu ietaupījumi saruktu par 20-30%.
Kad Žans Marī Lepēns 2002.gadā iekļuva prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, viņa konservatīvais sāncensis Žaks Širaks atteicās debatēt ar viņu, baidoties “normalizēt naidu un neiecietību”.
Televīzijas debates ir Lepēnas lielākā iespēja iespaidot neizlēmīgos vēlētājus.
Foto: reuters
