Glorija Grevcova. Foto: Ieva Ābele/Saeima/Flickr

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kurā strādās arī no partijas “Sabilitātei!” ievēlētā Glorija Grevcova, jāizstrādā un jāpieņem  likumprojekti, kas  veicina dzimumu līdztiesību,  apkaro cilvēktirdzniecību, novērš vardarbību izglītības iestādēs. Šī komisija būtībā ir Saeimas morālais kompass. Tā skata arī jautājumus, kas skar reliģisko organizāciju un mediju  darbu.

Tieši šai komisijai, Krievijai iebrūkot Ukrainā, bija jārīkojas informatīvās telpas aizsardzībā.  Pēc vairāku iestāžu un Valsts drošības dienesta ieteikuma Saeima lēma uz pieciem gadiem  aizliegt Latvijā retranslēt  Krievijas  televīzijas kanālus, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Kopā ar Nacionālās drošības komisiju tā bija  atbildīga arī par  steidzamu Latvijas Pareizticīgās baznīcas saišu pārraušanu ar Maskavu. Kā zināms Krievijas pareizticīgā baznīca aktīvi atbalsta Vladimira Putina režīmu un karu Ukrainā.

Pagājušajā nedēļā ievēlētās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sastāvs  liek domāt, ka sapratne par cilvēktiesībām un vārda brīvību 14.Saeimā var būt krietni atšķirīga.

“Stabilitātei!” kā savu pārstāvi darbam komisijā izvirzījusi Gloriju Grevcovu. Šī partija kara pirmajās nedēļās aicināja ieturēt neitralitāti un iebilda pret sankcijām. Grevcova  ir Krievijā populāra  tiktokere. Viņas  Latviju nomelnojošos video  rāda arī “Rossija 24” un citi Latvijā aizliegtie televīzijas kanāli. Sižetos Grevcova metas okupācijas pieminekļu sardzē,  kritizē to nojaukšanu, viņas viedoklis labi noder  propagandista Vladimira  Solovjova raidījumam.

Grevcova uzskata, ka aizliegumu retranslēt Krievijas kanālus nevajagot attiecināt uz izklaides programmām, un regulējums  jāpārskata. ”Ir atjaunojami nevis ziņu kanāli, bet tieši izklaides. Jo tieši izklaides jomā ir daudz interesantu raidījumu un seriālu, kas nekādā gadījumā nav saistīti ar politiku,” raidījumam norāda Grevcova.

Pēc 24.februāra  Latvijā  pārtrauca arī Putina karu atbalstošā Aleksandra Lukašenko kontrolēto Baltkrievijas televīzijas kanālu rādīšanu. Taču nule ievēlētā deputāte Grevcova turpina sniegt intervijas Baltkrievijas medijiem, lai stāstītu, kāds uzplaukums ekonomiski Latvijai bija padomju savienībā, cik slikta dzīve ir tagad un ka ar kaimiņiem – Krieviju un  Baltkrieviju – jādraudzējas.

“Tas, kas notiek ir vienkārši šausmas! To var pielīdzināt genocīdam. Cilvēki tādus rēķinus saņem, tādus rēķinus man tiktok sūta. Tie nevis par procentiem pieauguši, bet par vairākām reizēm. Es  niknumā vāros, ko ar mūsu valsti izdarījuši!” tā Grevcova.

Komisijā darbosies arī  Augusts Brigmanis un Jānis Vucāns no “Zaļo un zemnieku savienības” (ZZS). Abi pārstāv politisko spēku, kura premjera kandidāts Aivars Lembergs iekļauts ASV sankciju sarakstā. Un kurš pazīstams ar kritiskiem izteikumiem pret NATO un pirmajās Krievijas sākto postījumu nedēļās  ieteica Ukrainai sēsties pie sarunu galda, lai vienotos par kara pārtraukšanu.

Informatīvās telpas drošība, sevišķi Latvijas pierobežā, ZZS deputātus satraucot, bet ko darīt, ne Brigmanim, ne Vucānam padoma nav, ziņo raidījums

Komisijā darbosies arī Linda Liepiņa. Viņa pārstāv  partiju “Latvija pirmajā vietā”. Aināra Šlesera vadītā partija savu kapitālu uzaudzēja cīnoties pret obligāto vakcināciju un asi kritizēja  sabiedriskos  medijus, ka tie nepietiekami dod vārdu opozīcijai un vakcinācijas jautājumā pārstāvot tikai valdības viedokli.

Liepiņai tāpat kā citiem šīs Saeimas komisijas pārstāvjiem būs jābalso par abu sabiedrisko mediju apvienošanu. Koncepcija paredz, ka apvienošanai  jānotiek 2024.gadā un vairāku gadu laikā finansējums jāpalielina līdz 0,16 procentiem no IKP. Tas ik gadu prasītu vidēji trīs miljonu palielinājumu klāt pie abu mediju pašreizējā  budžeta.

“Mums būtu jādara viss iespējamais, lai medijus atbrīvotu no jebkādas politiķu ietekmes. Mēs jau, protams, varam skaļi deklarēt, ka mediji ir neatkarīgi. Diemžēl tā nav. Diemžēl prakse rāda kaut ko pilnīgi citu,” teic Liepiņa.

Sabiedrisko mediju darbs nav apmierinājis deputātu Aleksandru Kiršteinu. “Nacionālā apvienība” viņu deleģējusi darbam Cilvēktiesību komisijā, neskatoties uz to, ka viņš  sabiedriskā medija žurnālisti sociālajos tīklos atļāvies nosaukt par politisko prostitūtu. Ja otra apvienības pārstāve komisijā Ināra Mūrniece aizies strādāt valdībā, iespējams, partijas viedokli šeit pārstāvēs vienīgi Kiršteins.

Komisijas vadība uzticēta Didzim Šmitam no “Apvienotā saraksta”. Viņš savā politiskajā karjerā bijis elastīgs un pabijis vairākās partijās. 2009.gadā Šmits bija pārtikas rūpniekus pārstāvošo organizāciju vadībā, izveidoja biedrību “Tautas laiks” un plānoja dibināt jaunu sociāli  liberālu partiju. Pasākumam jau bija aizrunāta  Nacionālā teātra zāle. Partijas atbalstītāju vidū – eksprezidents Guntis Ulmanis un kādreiz ar Tautas partijas dibinātāju Andri Šķēli saistītie uzņēmēji Atis Sausnītis un Ivars Strautiņš. Tomēr partija netapa, gadu vēlāk Ulmanis izveidoja politisko apvienību ar Aināru Šleseru un Andri Šķēli  ”Par labu Latviju”, kurai  Šmits nepievienojās.

Pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām Šmits iestājās Artusa Kaimiņa dibinātajā partijā “KPV.LV” un tika ievēlēts parlamentā. Taču partijai izjūkot, Šmits pārgāja uz tobrīd vēl ZZS sastāvā ietilpstošo “Latvijas Zaļo partiju”.

Priekšvēlēšanu debašu karstumā izskanējusi  informācija  par “Latvijas Zaļās partijas” līdera Edgara Tavara došanos pie Lemberga uz Ventspili kopā ar Didzi Šmitu. Tobrīd ZZS kodolu veidojošie spēki vēl nebija paziņojuši par atsevišķu startu vēlēšanās. Gan Tavars, gan Šmits šo neformālo tikšanos ar Lembergu, kas notika šā gada pavasarī Ventspilī, “Nekā personīga” apstiprināja.

Tā kā tā saruna bijusi neformāla, tās saturs paliks neizpausts. Taču Zaļā partija uzskatījusi par pareizu pirms lēmuma par izstāšanos no ZZS informēt arī “Latvijai un Ventspilij” līderi.

Viens no 13.Saeimas nepadarītajiem darbiem ir Civilās savienības likumprojekts. Tam bija jāsakārto valsts aizsardzība viendzimuma pāriem, tai skaitā mantojuma jautājumā, ko uzdeva Satversmes tiesa.  Taču 49 deputāti, arī  koalīcijas partija “Nacionālā apvienība” šā gada jūnijā par Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu nebalsoja, tā bloķējot Saeimas darbu.

Regulējuma pieņemšanu neatbalstīja arī  Didzis Šmits: “Es balsoju pret, jo uzskatīju, ka likums nav kvalitatīvs, man ļoti nepatika, tas, kā tas tiek darīts. Tai skaitā komisijā, kur, manuprāt, bija pamanāma deputātu ietekmēšana.”

Lasiet arī: VIDEO | Bermudu divstūris uzraksta čuhņai veltītu dziesmu

14.Saeimai jālemj, vai turpināt šā likumprojekta izskatīšanu vai to noraidīt. Atbildīgā par jau izstrādātā regulējuma tālāko virzību ir Juridiskā komisija. Taču Saeimas vairākumam Civilās savienības likumprojektu noraidot, jautājums par citādu viendzimuma pāru attiecību regulējumu varētu nonākt Šmita vadītās komisijas kompetencē. “Tas mums kopīgi ir jālemj. Es tur tagad neskriešu ratiem pa priekšu. Tas nav atkarīgs tikai no komisijas. No Saeimas vairākuma vēlmes un spējām to realizēt. Es personīgi esmu diezgan liberāls, bet ne es viens to lemju un virzu,” tā Šmits.

Līdztekus ”Jaunajai vienotībai”, Civilās savienības likumprojektu iepriekš atbalstījuši vēl tikai ”Progresīvie”.  Abiem spēkiem Cilvēktiesību  komisijā  ir  četras no  11 deputātu balsīm.