Publicitātes foto

Zibens izlādes spriegums var sasniegt pat 100 miljonus voltu, bet temperatūra – 30 tūkstošus grādu pēc Celsija, kas ir vairāk nekā piecas reizes karstāk par Saules virsmu. Lai gan dažos vasarai raksturīgā dabas parādība raisa sajūsmu, citos tā izsauc bailes, jo ik gadu zibens aiz sevis atstāj vairākus tūkstošus upuru, vēsta  “National Geographic”.

Tāpat kā daudz kur citur pasaulē, arī Latvijā zibens ir visai ierasta dabas parādība, un tā sekas var būt visdažādākās – no īslaicīgiem elektroapgādes traucējumiem un bojātām elektroierīcēm līdz sašķeltiem kokiem, bojātai infrastruktūrai un pat bīstamiem ugunsgrēkiem, kas iznīcina mājas un apdraud dzīvības.

Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem 2023. gada vasaras sezonā vien tika fiksēti vairāk nekā 30 tūkstoši zibens spērienu, kas ir būtiski vairāk nekā vidēji iepriekšējos gados. Šī tendence tiek saistīta ar klimata pārmaiņām, kuru dēļ vasaras kļūst karstākas un gaisā uzkrājas vairāk mitruma – tas veicina negaisu veidošanos un zibens izlāžu biežumu.

Šā gada 17. jūlija vakarā zibens dēļ nodega kāda māja Aizputē. Tajā pašā dienā sociālos medijus pārņēma aculiecinieka video – zibens bija trāpījis Rīgas radio un televīzijas tornī, kas ir augstākā šāda veida celtne Eiropas Savienībā. Lai gan konstrukcija aprīkota ar zibens novedējiem, trieciens bija spēcīgs un skats – iespaidīgs.

Šīs vasaras satraucošo notikumu klāstu papildina arī ziņa par jauno vīrieti Edgaru Pujātu, kuram Rīgā, pie Māras dīķa, patveroties no lietus zem koka, iespēra zibens. Par laimi, jauneklis izdzīvoja, liekot ārstiem vien nobrīnīties.

Kad patvērums pārtop lamatās

Negaisa laikā nav ieteicams peldēties vai uzturēties ūdenstilpju tuvumā, tieši pretēji – svarīgi meklēt patvērumu iekštelpās, turēt durvis un logus aizvērtus, atvienot ierīces no elektrotīkla un izvairīties no metāla vai citiem elektrību vadošiem priekšmetiem, tostarp, slapjiem.

Ja tomēr gadījies palikt ārā, nedrīkst atrasties zem elektrolīnijām vai augstiem kokiem, tāpat nav vēlams būt klajā laukā – pļavā, pludmalē vai kalna virsotnē, jo tas padara cilvēku par augstāko punktu, proti, zibens mērķi. Kategoriski nedrīkst izmantot mobilo tālruni, īpaši, ja tas savienots ar austiņām vai ārējo akumulatoru. Jāatceras, ka ikviens kustīgs ķermenis arī piesaista zibeni, tāpēc nav ieteicams skriet vai braukt ar velosipēdu.

Tomēr ne vienmēr cilvēki šos norādījumus uztver nopietni. Tā, piemēram, 2016. gada maijā Monso parkā, Parīzē, Francijā, cieta kāda cilvēku grupa, kas tobrīd svinēja bērna dzimšanas dienas ballīti. Kamēr viņi slēpās zem koka, tajā trāpīja zibens šautra. 11 cilvēki tika ievainoti. No tiem astoņi bija bērni, un vismaz trīs guva ļoti smagus savainojumus. Par laimi, visi izdzīvoja.

Francijas mediji toreiz plaši atspoguļoja notikušo, uzsverot, ka bērnu dzīvību glābusi ātra apkārtējo cilvēku un glābēju reakcija. Zibens esot nācis negaidīti, un paši vecāki atzina, ka rīkojušies instinktīvi, meklējot patvērumu zem koka, un nebija apsvēruši, ka tas ir viens no bīstamākajiem risinājumiem.

Zibens trāpa metāla krustā

Visbiežāk negaiss novērojams jūlijā un augustā. 2019. gada vasaras izskaņā zibens šautra iespēra Gevonta kalnā, Polijā. Kāds, iespējams, notikušajam varētu piedēvēt reliģisku nozīmi, jo šautra trāpīja lielā metāla krustā pašā kalna virsotnē. Tobrīd blakus objektam atradās vairāki tūristi, no kuriem četri, tai skaitā divi bērni, mira. Arī šajā reizē stihija pārgājiena dalībniekus pārsteidza nesagatavotus – kad viņi todien uzsāka ceļu, debesis bija pilnīgi skaidras.

Liktenīgais pērkona negaiss plosījās gan Polijā, gan Slovākijā, un kopumā tika ievainoti vairāk nekā 100 cilvēki. Vietējie glābēji stāstīja, ka negaisa mākoņi kalnos parādījās dažu minūšu laikā un zibeņoja tik bieži, ka evakuācija bija ārkārtīgi sarežģīta. Šis notikums raisīja diskusiju par to, vai tūristu takās nepieciešams uzstādīt brīdinājuma sistēmas, kas laikus signalizētu par tuvojošos negaisu.

Ik gadu ap 24 tūkstošiem bojāgājušo

Pēdējos gados klimata pārmaiņu dēļ zibens visā pasaulē redzams aizvien biežāk, un eksperti prognozē, ka šī tendence, visticamāk, turpināsies. Pieaugot vidējai gaisa temperatūrai un gaisam kļūstot mitrākam, intensīvāk veidojas mākoņi un negaiss novērojams biežāk. Īpaši spēcīgi tas skar reģionus, kam raksturīgs mitrs un karsts klimats.

Viena no tādām teritorijām ir Indijas ziemeļu un austrumu daļa. Valstī, kurā ir aptuveni pusotrs miljards iedzīvotāju, zibens ik gadu nogalina vairāk nekā 2500 cilvēku. Šā gada aprīlī Bihāras, Utarpradēšas un Utarakhandas štatā vētra un spēcīgs negaiss vienā dienā laupīja 50 cilvēku dzīvības. Šajā ziņā Bihāra kļuvusi bēdīgi slavena – pagājušajā gadā štatā zibens nogalināja 243 cilvēkus, bet 2023. gadā – 275.

Tiek lēsts, ka ik gadu visā pasaulē zibens traumas rodas apmēram 240 tūkstošus reižu, un ap 24 tūkstošiem cilvēku iet bojā. Visaugstākais zibens spērienu līmenis novērots Centrālāfrikā, kurai raksturīgs kalnains reljefs un mitrs klimats. Savukārt Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) aptuveni viens no 10 tūkstošiem cilvēku dzīves laikā cieš no zibens.

Negaisu galvaspilsēta

Par laimi, zibens ne vienmēr nes upurus. Dažkārt tas sasniedz dažādas ēkas, taču, pateicoties mūsdienīgām drošības sistēmām un efektīviem zibensnovedējiem, iespējams novērst nopietnus postījumus un pasargāt gan ēku konstrukciju, gan cilvēkus tajā. Zibensnovedēji ir speciāli veidoti, lai droši novadītu izlādi zemē, neļaujot elektriskajai strāvai izraisīt ugunsgrēkus vai bojāt elektroierīces.

Izrādās, ka slavenajā, 381 metru augstajā biroju centrā “Empire State Building” Ņujorkā, ASV, zibens iesper vismaz 25 līdz 100 reizes gadā. Protams, arī šai ēkai ir zibens novedēji, kas pasargā ne tikai pašu celtni, bet arī tās apmeklētājus.

Taču visbiežāk ASV zibens novērojams tieši Floridā – tas notiek tik bieži, ka tā neoficiāli pasludināta par “negaisu galvaspilsētu”. Šajā štatā, kurā ir aptuveni 23 miljoni iedzīvotāju, ik gadu zibens spēriena dēļ mirst vismaz septiņi cilvēki, kas ir augstākais rādītājs ASV. Kopumā Floridā gadā tiek fiksēti aptuveni 1,2 miljoni zibens spērienu.

Ne tikai gruveši, bet arī plūdi un ugunsgrēki

Negaisa laikā nereti cieš ne tikai torņi, augstceltnes vai baznīcas, bet arī cita infrastruktūra – tilti, elektrolīnijas, ūdensapgādes sistēmas. Vēsturē zināmi vairāki gadījumi, kad zibens izraisījis sprādzienus munīcijas noliktavās vai radījis bojājumus hidroelektrostaciju konstrukcijās, kas savukārt noveduši pie plašiem plūdiem un cilvēku masu evakuācijas.

Lauksaimniecībā zibens spēriens vienā mirklī var iznīcināt veselu ganāmpulku, bet pilsētvidē tas apdraud telekomunikāciju un transporta sistēmas, kā arī elektroapgādi, pilnībā paralizējot cilvēku ikdienu. Piemēram, šogad nepieredzēta zibens aktivitāte – vairāk nekā 260 tūkstoši zibens spērienu – atstāja bez elektrības vairāk nekā 14 tūkstošus mājsaimniecību un uzņēmumu Kvīnslendā, Austrālijā. Daļā rajonu elektroapgādes atjaunošana ilga pat līdz nākamajai dienai.

Pērn Albertas provincē, Kanādā, zibens izraisīja milzīgus meža ugunsgrēkus Džasperas nacionālajā parkā, kas piespieda evakuēt vairāk nekā 25 tūkstošus cilvēku un iznīcināja simtiem ēku. Līdzīgi 2020. gadā Kalifornijā, ASV, “sausā zibens” vētras laikā izcēlās vairāk nekā 500 ugunsgrēku.

Savukārt Dienvidkarolīnā, ASV, šogad zibens trāpīja elektrosadales transformatorā, izraisot ugunsbumbas eksploziju, plašus elektroapgādes traucējumus un satiksmes haosu.

Lasiet arī:

“Brīvību vistām!” – dzīvnieku aizstāvji dodas pie Saeimas ar prasību mainīt likumu

Jaunais mācību gads Latvijā: ko sola skolotājiem, skolēniem un vecākiem?

Solīja remontu, paņēma naudu un pazuda… Rīgā aizturēts vīrietis, kurš apkrāpis vairākus cilvēkus

SPKC brīdina: Covid-19 atkal pieaug Latvijā

Seko mums arī Facebook,X, Instagram un Draugiem