Jau 1. jūlijā Krievijas televīzijas kanālos būtu bijis jāstartē deviņus mēnešus ilgajam realitātes šovam “Game 2: Winter”, jeb tautas valodā runājot – “Bada spēlēm” krievu gaumē. Topošajā šovā centās iekļūt arī 33 gadus vecais vīrietis no Latvijas – Raimonds Millers. Pateicoties aktivitātēm sociālajos tīklos, viņš visu laiku atradās balsojuma topa augšgalā un bija starp tiem 40 cilvēkiem, kam būtu jāpiedalās šovā. Taču, izrādās, viss šovs bija tikai tukši solījumi.
Kulta grāmata un filma “Hunger Games” (”Bada spēles”) visā pasaulē izpelnījās milzu auditorijas sajūsmu. Un, nav brīnums, ka kādam ķertajam radīsies ideja realizēt filmas sižetu, veidojot realitātes šovu, kur dalībnieki viens otru nogalina un uzvar tikai dzīvi palikušais. Un ir tikai viena valsts, kur ko tādu var realizēt – Krievija. Šī Krievijas TV šova galvenais atbalstītājs ir 35 gadus jaunais miljonārs Jevgēnijs Pjatkovskis. Šova nolikumā stāv rakstīts, ka dalībniekiem būs atļauts darīt visu, kas ienāk prātā: smēķēt, kauties, izvarot, nogalināt, lietot alkoholu. Norises vieta: Sibīrija – Omska. Šova sākums tika paredzēts šī gada pirmajā jūlijā. Savukārt, sākoties jūnijam, bija jau jābūt zināmiem 40 šova dalībniekiem. Jau no gada sākuma portālā “Game 2: Winter” varēja pieteikties potenciālie šova dalībnieki. Un balsojuma rezultātā tiktu noteikts, kuri 20 vīrieši un 20 sievietes cīnīsies par galveno balvu – 1, 6 miljoniem dolāru. Uz vietu šovā pretendēja arī 33 gadus vecais avantūrists no Latvijas – Raimonds Millers. Vīrietis atradās balsojuma augšgalā un bija viens no reālākajiem pretendentiem uz iekļūšanu šovā. Taču gaidītās ziņas vietā par iekļūšanu šovā 1. jūnijs vīrietim sākās ar nepatīkamu pārsteigumu. Lūk, ko Raimonds Millers pauda sociālajā tīklā Facebook: “Sveiki, visapkārt!!! Šī gada februārī pamanīju Facebook klejojošu ziņu par izdzīvošanas šovu “Game2: Winter”. Tas, kā šovs un tā norise bija aprakstīta mani ieintriģēja. Protams, bija nianses, kurām pievērsu uzmanību, un daudz kas no tā visa šķita nereāli, tomēr saglabāju ticību, ka mūsdienās iespējams pilnīgi viss un sāku domāt par anketas aizpildīšanu un iesūtīšanu. Viens no punktiem pieprasīja īsu stāstījumu par sevi video formātā. Tā kā šovs ir krievu, nolēmu savu video arī ierunāt krievu valodā. Tas bija aizraujošs process. Veselu nedēļu trenējos savu runu. Darba laikā skaļā balsī atkārtoju tekstu vēl un vēl, pie viena veicot korekcijas vārdu kārtojumā, to izvēlē un teksta formā. 3 dienas staigāju pa mežu un kameras priekšā runāju un stāstīju. Tā kā agrāk neko tamlīdzīgu nebiju darījis, tas man bija vesels izaicinājums. Biju safilmējis vairāk nekā 300 video un visbeidzot izdevās tas, ko no sevis prasīju. No visiem uzņemtajiem video var samontēt īstu smieklu devu, jo krievu valodā mēle nepavisam negribēja kustēties un nereti pats sasmējos no tā, kādi vārdi atskanēja no manas mutes. Pienāca tā diena, kad iesūtīju anketu ar video un pēc nedēļas biju starp dalībniekiem. Prieks un satraukums valdīja manī. Sākās lielā balsošanas ēra. Es vērsos pie visiem draugiem un vēlāk jau pie cilvēkiem, kurus nepazīstu, ar lūgumu balsot par mani. Tā kā man Facebook bija ap 300 draugiem nolēmu, ka pulks ir jāpalielina, lai postus, kurus repostojot ieskaitīja kā balsi, redz pēc iespējas lielāks ļaužu pulks. Tad nu ķēros vērsim pie ragiem un sāku aicināt nepazīstamus cilvēkus kļūt par maniem draugiem. Facebook maksimālais uzaicināto (neapstiprināto) lietotāju skaita limits ir 1000. Nācās atrast veidu, kā pēc iespējas ātrāk no tiem, kuri neapstiprina un nenoraida, tikt vaļā, lai var aicināt citus. Atradu arī veidu, kā to izdarīt. Pāris nedēļās mans draugu pulks no 300 bija pārtapis par ievērojamiem 3000. Bieži vien cilvēki jautāja “vai esam pazīstami?”, “Vai esam kaut kur tikušies?” un līdzīga rakstura jautājumus. Vairumā gadījumu atbildēju un teicu visu, kā ir, neko nepiedomājot un nemeloju, ka esam pazīstami vai tamlīdzīgi. Gadījās arī cilvēki, ar kuriem sarakstījos pusstundu un pat ilgāk, ar kuriem izvērtās ļoti patīkamas sarunas. Laiks ritēja savu ritējumu un pamazām tuvojās finālbalsojuma sākuma laiks. Nolēmu pamest darbu Dānijā, pārdot visu savu iedzīvi un pārcelties uz Latviju, lai varu šeit sadarīt visu, kas nepieciešams, lai dotos uz šovu. Tā arī izdarīju – 28. aprīlī nostrādāju pēdējo darba dienu. Priekšniecība manu nodomu atbalstīja un teica, ka atgriezties varu jebkurā laikā. Super! Maija sākumā ierados Latvijā. Darīju visu, lai cilvēki par mani balsotu.
Pamazām tuvojās balsošanas noslēguma diena un es turēju 14 pozīciju vīriešu konkurencē. Tāda pozīcija bija arī pašās beigās, 30. maijā.
Esmu pateicīgs visiem, kuri par mani balsoja, dalījās ar postiem, turēja par mani īkšķus.
Tā nu pienāca arī 1. jūnijs, kad pēc šova organizatora vārdiem, vajadzētu nākt klajā jaunai informācijai. Tik tiešām! Jauna informācija parādījās! Šova mājas lapā bija ievietots video, kur Jevgēnijs Pjatkovskis atklāj, ka šovs nebūs un ka tas esot mārketinga eksperiments vai kaut kas tamlīdzīgs. Vienu vārdu sakot, esam apmuļķoti. Tātad plānotais šovs”Game 2: Winter” NENOTIKS!”
Foto: Facebook