Donalds Tramps. Foto: Gage Skidmore/Flickr

ASV prezidents Donalds Tramps ir pārliecināts, ka zemākas naftas cenas piespiedīs Kremli pārtraukt karu pret Ukrainu. Prezidents to paziņojis Londonā kopīgā preses konferencē ar Lielbritānijas premjerministru Kīru Stārmeru, ziņo Dialog.UA.

Žurnālists vaicāja Trampam, vai ir pienācis laiks noteikt jaunas sankcijas pret Krieviju, uz ko ASV prezidents atbildēja, norādot, ka viņa plāns ir “ļoti vienkāršs”.

“Ja naftas cena kritīsies, Putins izstāsies no kara; viņam nebūs izvēles,” sacīja ASV prezidents. Tramps atgādināja, ka Eiropas valstis joprojām iepērk Krievijas naftu, tādējādi finansējot karu pret Ukrainu. Viņš uzsvēra, ka Vašingtona jau ir veikusi pasākumus pret Indiju, nosakot augstus tarifus degvielas importam no Krievijas, neskatoties uz to, ka viņš ir “ļoti tuvs Indijas premjerministram”.

Tramps vēlreiz pieprasījis Eiropai pārtraukt naftas iepirkšanu no Krievijas. “Esmu gatavs darīt citas lietas, bet ne tad, kad cilvēki, par kuriem cīnos, iepērk naftu no Krievijas… Naftas cena jau ir ievērojami kritusies, mēs to esam sasnieguši. Mēs urbjam un ražojam vairāk naftas nekā jebkurš cits pasaulē, mēs darām daudz,” sacīja ASV līderis.

Tramps arī pauda pārliecību, ka karš tiks izbeigts. Viņš arī pieminēja milzīgos zaudējumus, ko šīs agresijas laikā cieta Krievijas armija. “Viss tiks izdarīts pareizi. Karš starp Krieviju un Ukrainu tiks izbeigts. Putins nogalina daudz cilvēku. Viņš zaudē vairāk cilvēku nekā nogalina. Krievijas karavīri mirst biežāk nekā Ukrainas karavīri,” viņš teica.

Tikšanās Aļaskā

Tramps joprojām ir pārliecināts par savu ietekmi izbeigt karu Ukrainā, pat neskatoties uz to, ka viņa un Putina tikšanās Aļaskā, ASV, nedeva nekādus rezultātus.

Vēl vairāk – Kremlis izmantoja Aļaskas samitu, lai Krieviju pasniegtu kā pasaules lielvaru, kas līdzvērtīga Amerikas Savienotajām Valstīm. Vienlaikus Kremlis vēlējās parādīt, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins ir ASV vadītāja Donalda Trampa līdzinieks.

Tomēr Kara pētījumu institūta (ISW) analītiķi pauduši savu redzējumu par Putina un Trampa tikšanos Aļaskā 15. augustā, skaidrojot, kāpēc to nevar salīdzināt ar Jaltas konferenci.

Tā 13. augustā augsta ranga Krievijas amatpersona Kirils Dmitrijevs pieminēja 1945. gada Jaltas konferenci starp PSRS, ASV un Lielbritāniju. Tiek apgalvots, ka šajā konferencē izdevās “uzvarēt” Otro pasaules karu, un Aļaskas samits palīdzēs Trampam un Putinam “novērst Trešo pasaules karu”.

Savukārt Krievijas Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Čepa sacīja, ka Krievijai un ASV vajadzētu sazināties savā starpā “kā draugiem”, atsaucoties arī uz Jaltas konferences notikumiem.

Krimas okupants Sergejs Aksjonovs gāja vēl tālāk un teica, ka ASV prezidentam vajadzētu apmeklēt pussalu un vienoties par “jaunu Jaltas mieru”. Arī Krievijas propagandas mediji sāka salīdzināt Aļaskas samitu ar Jaltas konferenci.

Kremļa salīdzinājumi, sasaistot 15. augusta Krievijas un Amerikas samitu ar 1945. gada Jaltas konferenci, ir vērsti uz to, lai slēptu spēku nelīdzsvarotību starp ASV un Krieviju un pasniegtu Krieviju kā valsti ar daudz spēcīgāku diplomātisko, militāro un ekonomisko pozīciju, nekā tā patiesībā ir. Kremlis jau tagad cenšas pasniegt pašu Trampa un Putina tikšanās faktu kā Krievijas uzvaru, lai radītu iespaidu, ka Krievija ir vienlīdzīgā situācijā ar ASV, pirms abu līderu tikšanās skaidroja eksperti.

Arī abu tikšanos salīdzinājumi ir nepareizi, jo 1945. gada Jaltas konferences rezultātā tika panākta vienošanās par Eiropas pēckara struktūru, savukārt Tramps un citas ASV amatpersonas ir vairākkārt paziņojušas, ka 15. augusta samitā netiks panākta nekāda ASV un Krievijas vienošanās par kara izbeigšanu Ukrainā, iepriekš uzsvēra analītiķi.

“Krievijas amatpersonas atkārtoti uzsvēra, ka Krievijas mērķi Ukrainā pirms Aļaskas samita 15. augustā paliek nemainīgi, vēlreiz apliecinot, ka Kremlis joprojām nav ieinteresēts nopietnās miera sarunās. Krievijas Ārlietu ministrijas Informācijas un preses departamenta direktora vietnieks Aleksejs Fadejevs 13. augustā paziņoja, ka Krievijas nostāja par kara pret Ukrainu atrisināšanu ir palikusi “nemainīga” kopš Krievijas prezidenta Vladimira Putina 2024. gada 14. jūnija runas. Fadejevs piebilda, ka Krievijas delegācijas mērķi Aļaskas samitā 15. augustā ir noteikti “tikai nacionālajās interesēs”, un norādīja, ka Krievija neizskatīs nekādas teritoriālas piekāpšanās.  Fadejeva izteikumi liecina, ka Kremlis karā pret Ukrainu saglabā savus ilgstošos mērķus, kas nozīmē Ukrainas pilnīgu militāro un politisko kapitulāciju Krievijai, un nav mainījis savu nostāju pirms Aļaskas samita,” pirms 15. augusta tikšanās uzsvēra ISW.

Tramps pirms 15. augusta atkārtoti uzsvēra ASV interesi veicināt turpmākas Ukrainas un Krievijas miera sarunas un brīdināja, ka Krievija saskarsies ar “ļoti smagām sekām”, ja Putins pēc Aļaskas samita neiesaistīsies nopietnās miera sarunās ar Ukrainu.

Lasiet arī: 

Pieaudzis odekolona pārdošanas apjoms, veikalos to tirgo blakus alkoholam

«Šis tas uz priekšu ir pavirzījies,» – Timmas tēvs komentē basketbolista nāves apstākļu izmeklēšanu

«Amerikā interesanti laiki pienākuši,» – Elīna Fūrmane slēdz savu veikalu ASV

Sola sekot līdzi, lai Centrāltirgū netirgo matrjoškas un vairāk runā latviski