Pasažieru vilciens maršrutā Rīga-Bolderāja varētu tikt ieviests tuvāko divu līdz trīs gadu laikā, pirmdien žurnālistiem sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

“Rīgas centrā sastrēgumi ir no rīta un vakaros. Izbraukt cauri Rīgas centram ir arvien grūtāk un es domāju, ka tas ir arī valsts interesēs, lai vairāk cilvēki izmantotu tieši vilciena pārvadājumus,” teica ministrs.

Viņš norādīja, ka būs nepieciešamas investīcijas, lai nodrošinātu pasažieru vilcienam atbilstošu ātrumu, izveidotu pieturvietas, kā arī “Park and Ride” punktus pie stacijām. “Tas viss ir izdarāms tuvāko divu trīs gadu laikā,” teica Linkaits.

Tajā pašā laikā satiksmes ministrs uzsvēra, ka par projekta īstenošanai nepieciešamajām summām vēl nav runāts, jo vispirms, piemēram, ir jāsaprot, kurās vietās būs stacijas. “Protams, liels jautājums ir finansējums, kā mēs nodrošinām pārvadājumus šajā segmentā,” teica ministrs, norādot, ka ir divi varianti – pārvadājumu nodrošināšanu šajā maršrutā uzņemas valsts, vai tas tiek darīts sadarbībā ar Rīgas pilsētu.

Ja pārvadājumus maršrutā Rīga-Bolderāja uzņemsies valsts, tas, pēc Linkaita teiktā, būtu kā papildu maršruts tiem, kurus jau veic AS “Pasažieru vilciens”, savukārt sadarbībā ar Rīgas pilsētu varētu veidot kopīgus risinājumus, kas nozīmētu, ka pasažieri varētu izmantot to pašu atlaižu sistēmu, kas jau ir Rīgā.

“Tīri tehniski pirmais, ko varētu izdarīt, būtu palaist vilcienu līdz Bolderājai, kur ir dzelzceļa pārbrauktuve, un pēc tam skatīties un uzlabot Daugavgrīvas pusi,” stāstīja ministrs, piebilstot, ka attiecīgā dzelzceļa maršruta galapunkts varētu būtu Daugavgrīvā.

Linkaits stāstīja, ka ir vairāki varianti, kur tieši stacija varētu būt, tostarp no dzelzceļnieku viedokļa izdevīgākā vieta būtu aiz Buļļupes pēc Flotes ielas, jo tieši pie tilta ir slīpums, bet no pasažieru apmaiņas viedokļa būtiski, lai pieturvieta būtu pēc iespējas tuvāk sabiedriskajam transportam un gājēju plūsmai. Savukārt Bolderājas pusē pietura būtu pie dzelzceļa pārbrauktuves, kur ir autobusu pieturas, un ir nepieciešamā telpa gan stacijas, gan “Park and Ride” sistēmas izveidei. Vēl viena pietura varētu būt Dzirciema ielas rajonā, vietā, kur ir pārvads uz Imantu.

“Mūsu uzdevums, veidojot maršrutu, ir lai tas būtu konkurētspējīgs. Ja pašreiz 3.maršruta autobuss ārpus sastrēgumstundām brauc no Bolderājas uz centru 33 minūtes, mūsu uzdevums ir panākt, lai vilciens būtu krietni ātrāks. Ar esošo infrastruktūru no Bolderājas līdz Rīgai ar vilcienu 22 minūtēs atbraukt ir iespējamas, no Daugavgrīvas – tās būtu 27 minūtes. Tas ir pietiekami konkurētspējīgs rādītājs, ņemot vērā kādi ir sastrēgumi,” stāstīja Linkaits.

Jautāts, kāpēc ministram ir pārliecība, ka šī maršruta ieviešana izdosies, Linkaits teica, ka “vajag iet un darīt, un tad arī būs rezultāti”.

Savukārt jautāts, kāpēc tieši tagad izlemts šo jautājumu aktualizēt, Linkaits stāstīja, ka ir jāveicina cilvēku pārsēšanās no autotransporta uz dzelzceļa transportu, kā arī jāpanāk maksimāli efektīva esošās dzelzceļa infrastruktūras izmantošana. “Rīga-Bolderāja ir viens no tiem maršrutiem, kur ar salīdzinoši mazu finansiālu ieguldījumu var panākt labu rezultātu,” skaidroja ministrs, piebilstot, ka šajā posmā sliedes nav jālabo, bet jāveic ieguldījumi signalizācijas sistēmā, tostarp īpaši Daugavgrīvas posmā.

Tajā pašā laikā jautāts, kādi varētu būt lielākie izaicinājumi projekta īstenošanā, satiksmes ministrs teica, ka tās ir finanses un vienošanās ar Rīgas pilsētu par finansējuma piesaisti.

Satiksmes ministrijas (SM) pārstāve Iveta Kancēna aģentūrai LETA norādīja, ka SM izveidotā darba grupa, kurai jāizvērtē pasažieru vilcienu satiksmes virzienā uz Bolderāju atjaunošana, šodien vienojās, ka VAS “Latvijas dzelzceļš” sagatavos nepieciešamās infrastruktūras priekšprojektu ar indikatīvām investīcijām dažādiem risinājumu variantiem. Savukārt “Pasažieru vilciens” gatavos indikatīvu biznesa plānu.

Tāpat satiksmes ministrs norādīja, ka notiek sarunas arī ar Lietuvu par iespējamiem pasažieru pārvadājumiem Mažeiķu līnijā tiklīdz būs atjaunotas sliedes posmā Reņģe-Mažeiķi.

Ziņas avots: LETA