Latvijā pagājušajā gadā 75% iedzīvotāju raizējās par saņemto medicīnas pakalpojumu kvalitāti, liecina aptauja, kas ietverta apdrošinātāja “Ergo” Baltijas valstu Drošības indeksā.

Pēdējo gadu laikā viedoklis šajā jautājumā faktiski nemainās – gan 2014.gadā, gan arī 2015.gadā par saņemto medicīnas pakalpojumu kvalitāti raizējās 74% Latvijas iedzīvotāju.

“Ergo” valdes locekle Baltijas valstīs Ingrīda Ķirse skaidro, ka iemesli tam, visdrīzāk, ir kompleksi un slēpjas nesakārtotībā, kas valda esošajā sistēmā – nemainīgs un haotisks finansējuma trūkums, bezgalīgas rindas, lai saņemtu nepieciešamos pakalpojumus, mainīga informācija par to, vai, kad un vai vispār pakalpojums pieejams par valsts naudu. Jau sen nepieciešamas, taču tā arī līdz šim nav notikušas fundamentālas sistēmas izmaiņas. Vienlaikus cilvēki saskaras ar to, ka medicīnas pakalpojumi ir dārgi, ja par tiem jāmaksā no savas kabatas.

Aptauja atklāj, ka turpat trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju baidās, ka slimības gadījumā nespēs apmaksāt ārstēšanos, un tikpat jeb 74% baidās, ka varētu tik nopietni saslimt, ka būtu nepieciešama ilgstoša ārstēšana. Bažas šajā jautājumā gadu no gada ir vienādi augstā līmenī: 2014.gadā tie bija 72%, bet 2015.gadā – 75%.

“Ergo” Drošības indeksa pētījums, kas veikts visās trijās Baltijas valstīs, atklāj, ka Igaunijas iedzīvotāju bažas pretēji Latvijas un Lietuvas iedzīvotājiem saistībā ar veselību ir būtiski mazinājušās. Igaunija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kurā iedzīvotāji noskaņojumu ar veselību saistītajos jautājumos novērtējuši par septiņiem punktiem augstāk nekā 2015.gada pētījumā. Skalā no -100 līdz +100 punktiem Igaunijas iedzīvotāji šo aspektu novērtējuši ar -7, Latvijas iedzīvotāji – ar -34, savukārt Lietuvas iedzīvotāji – ar -31 punktu.

“Igaunijas iedzīvotāji jūtami mazāk piedalās medicīnas pakalpojumu finansēšanā nekā iedzīvotāji Latvijā un Lietuvā. Mēs Latvijā lielāko daļu ārstēšanās izdevumu sedzam paši vai tie, kam tāda iespēja ir, izmantojot privāto veselības apdrošināšanu. Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju nedrošību un neticību esošajai valsts veselības aprūpes sistēmai apliecina tas, ka ar katru gadu visā Baltijā pieprasījums pēc privātās veselības apdrošināšanas arvien pieaug. Cilvēkiem ir vajadzīga apziņa, ka nepieciešamības gadījumā medicīnas pakalpojumi būs pieejami un tie tiks sniegti kvalitatīvi. Tas arvien vairāk cilvēku mudina domāt par to, ka rūpes par savu veselību jāpārņem savās rokās,” skaidro Ķirse.

Veselības apdrošināšana Latvijā ir apmēram 400 000 iedzīvotāju, un lielākajai daļai to nodrošina darba devēji, pilnībā vai daļēji sedzot ar polises iegādi saistītos izdevumus. Kopumā veselības apdrošināšanas klienti atlīdzībās Latvijā 2016.gadā saņēma 55,8 miljonus eiro, kas ir par 11,6% vairāk nekā 2015.gadā.

“Ergo” Drošības indeksa dati iegūti Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju aptaujā interneta vidē. To izstrādāja un īsteno apdrošināšanas sabiedrība “Ergo” sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. Kopumā tika aptaujāti 1005 pastāvīgie iedzīvotāji katrā valstī vecumā no 18 gadiem līdz 74 gadiem.

Saistītās tēmas:

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube