Viens no galvenajiem ekspertu grupas secinājumiem par Zolitūdes traģēdiju bija nepietiekama kopnes apakšjoslas montāžas mezglu stiprība.

Šodien uz Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesu liecināt bija aicināts Normunds Tirāns, kurš ir būvkonstrukciju projektētājs un praktizējošs būvinženieris. Viņā strādāja būvkonstrukciju sadaļas grupā Kaspara Kurtiša vadībā, galvenokārt strādājot ar tērauda kopnes pārrēķiniem.

Liecinieks sacīja, ka galvenie secinājumi bija tādi, ka bijusi nepietiekama kopnes apakšjoslas montāžas mezglu stiprība. Eksperts sacīja, ka jau sākotnēji dzelzsbetona plātnes bija pārslogotas, līdz ar to veidojās trausla kopdarbība starp plātnēm un metāla kopni, tāpēc uz mezglu nonāca lielas slodzes.

Prokurori jautāja, vai bija vēl kādi papildu iemesli jumta sabrukšanai? Tirāns pauda, ka bija virkne papildu pārkāpumu, piemēram, kopnēs iebūvētās skrūves bija neatbilstošas, jo tās bija vājākas, nekā tam vajadzētu būt – tām bija spēja turēt vairāk nekā 19 tonnas, nevis 22 tonnas.

Viņš atkārtoti norādīja, ka tieši nepietiekamā mezglu stiprība bija galvenais iemesls jumta sabrukumam, bet pārējie iemesli varēja nedaudz pasteidzināt vai palēnināt konstrukcijas sabrukumu. Tā varēja sabrukt jau tūlīt pēc montāžas, piebilda eksperts.

Prokurors Kaspars Cakuls jautāja, vai būtu bijis iespējams pamanīt defektu kopnē? Eksperts skaidroja, ka ļoti precīzi uz šo jautājumu atbildēt viņš nevar, bet kopumā tas būtu ļoti grūti pamanāms. Tāpat viņam tika jautāts, vai otrās kārtas būvniecība varēja ietekmēt jumta sabrukumu? Uz šo jautājumu Tirāns atbildēja apstiprinoši.

“Agri vai vēlu šis nogruvums notiktu,” teica Tirāns.

Viņš sacīja, ka bijusi nevienmērīga nospriegošana skrūvēm, kas nelielā mērā varēja paātrināt sabrukšanas procesu. Viņš piebilda, ka tas bija visstrīdīgākais jautājums, kam veltīja daudz uzmanības.

Jautāts, vai 2011.gadā notikušais ugunsgrēks uz jumta kādā veidā ietekmēja traģēdijas faktu, eksperts sacīja, ka tas faktiski neietekmēja rezultātu, jo nebija lielas slodzes uz virsbetonu. Aizstāvība vēl vienu reizi pārjautāja, vai tas ietekmēja jumta nesošo konstrukciju nestspēju, bet eksperts vēlreiz norādīja, ka faktiski neietekmēja, bet “var formāli runāt, ka visam ir mikroskopiska ietekme”. “Tas drīzāk varēja ietekmēt tā, ka virsbetonam varēja paslikintāties elastības rādītāji. Es uzskatu, ka ugunsgrēka ietekme – ja tāda bija – bija ārkārtīgi niecīga,” teica Tirāns.

Apsūdzētā Ivara Sergeta aizstāvis Artūrs Zvejsalnieks ekspertam jautāja, kā gadījumā, ja nebija pietiekami daudz datu, varēja konstruēt kopnes? Tirāns uz to norādīja, ka tas jājautā “Vikom Industry” un pārējiem ekspertiem. Jautāts, vai ekspertīzes gaitā redzēja kādu saraksti, citus dokumentus, ka “Vikom” pieprasīja papildu informāciju, Tirāns atbildēja noliedzoši.

2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam “Maxima”, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti secināja, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.

Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām. Šīs personas ir ēkas būvinženieris Sergets, Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma “Re&Re” būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.

Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.

Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem – Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai – izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.

Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.

Krimināllietā, ko skata Pārdaugavas tiesa, apsūdzēta ir arī “Maxima” darbiniece Inna Šuvajeva.

Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzina.

Saistītās tēmas:

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube