Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Štāba bataljona godasardzes rotas bijušais karavīrs, 25 gadus vecais Rūdolfs Freimanis ir vērsies tiesā pret armiju un Aizsardzības ministriju (AM) par viņa atvaļināšanu no dienesta veselības problēmu dēļ, jo uzskata, ka dienestā viņš sabeidzis veselību, raksta “Latvijas Avīze”.

Freimanis savulaik pabeidzis Ogres Meža tehnikumu un nedaudz pastudējis Sporta akadēmijā, bet 2010.gada beigās nolēmis doties armijā. Pēc Kājnieku skolas viņš nosūtīts uz Štāba bataljona godasardzes rotu, kur pavadījis visu dienesta laiku līdz pat 2015.gada 30.jūlijam, kad tika atzīts par dienestam nederīgu un pēc tam atvaļināts.

Pirmās veselības ķibeles Freimani skārušas lauku mācībās, kad viņam bijis jānes cits karavīrs. Celšanas brīdī Freimanis izdzirdējis tirkšķi un dūrienu cirksnī, vēlāk viņam konstatēta trūce, kas tikusi operēta. Karavīrs nospriedis, ka konkrētais uzdevums bijis neadekvāti smags mācībām, turklāt bijis jāveic bez iepriekšējas apmācības, tāpēc viņš uzrakstījis dienesta ziņojumu – izmeklēšana esot sākta, bet neesot pabeigta. Armijas Medicīnas nodrošinājuma centra ķirurģe sniegusi atzinumu, ka notikušais nav darba trauma.

“Vēlāk, runājot ar juristiem, sapratu, ka man bija tiesības dokumentēt traumas gūšanas faktu un saņemt kompensāciju. (…) Bet labi, armija man apmaksāja operāciju, kas notika zem pilnas narkozes. Nedēļu pavadīju slimnīcā. Pēc trijiem mēnešiem sveiks un vesels atgriezos dienestā,” stāstījis Freimanis.

2014.gada sākumā Freimanim sācis paaugstināties asinsspiediens. “Dodoties uz norīkojumu pie Brīvības pieminekļa, jāveic apskate štāba bataljona medicīnas daļā. Asinsspiedienam augstākā robeža ir 140. Vienreiz ārsti konstatēja 145, tad 150, teica, ka varu neiet norīkojumā, taču es gāju uz savu atbildību, bet, kad tuvojās 160, ārsti vairs nelaida un sūtīja uz Medicīnas nodrošinājuma centru pie kardioloģes,” atminējies Freimanis.

Mediķi viņam konstatējuši sirds aortālā vārstuļa iedzimtu patoloģiju, kas saasinājusies līdz kritiskai situācijai, tāpēc viņam nekavējoties veikta veiksmīga aortas protezēšanas operācija. Mediķi informējuši, ka tas bijis iedzimts defekts, kas parasti parādās ne agrāk kā pusmūžā, bet karavīram progresējis agrāk dienesta fiziskās un psihoemocionālās slodzes dēj.

2015.gada jūnijā viņam piešķirta 3.grupas invaliditāte uz mūžu, un vēlāk Freimanis atvaļināts no dienesta.

Freimanis uzskata, ka veselība viņam pasliktinājusies tieši dienesta dēļ, savukārt armijas ambulatorā medicīniskā komisija un Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisija apstiprinājusi viņam slimības apliecību, kurā teikts, ka iegūtā sirds slimība nav saistīta ar militārā dienesta pildīšanu.

Freimanis tiesā prasa pārskatīt ārstu komisijas lēmuma daļu, kas attiecas uz slimības nesaistīšanu ar dienestu. “Uzskatu, ka ārstiem vajadzēja konstatēt sirds vārstuļa patoloģiju, kas man ļautu izvērtēt situāciju, mainīt dzīvesveidu un saglabāt dabisku sirdi līdz pat vecumam, varbūt pat pavisam izvairīties no operācijas. Tā vietā sanāk, ka darīju visu, lai sirdi sabeigtu, un mans veselības stāvoklis strauji un neatgriezeniski ir pasliktinājies. Es gribu saņemt to, kas ir likumā noteikts, jo esmu un palieku Latvijas un armijas patriots, kas dienēja pēc vislabākās sirdsapziņas,” paziņojis Freimanis.

Līdz šim bijušajam karavīram izmaksāti 70% jeb nedaudz virs 9000 eiro, kas pienākas par 3.invaliditātes grupu, ja tā iegūta, pildot militāro dienestu.

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nams Freimaņa sūdzību nākamreiz skatīs 20.jūnijā plkst.13. Bijušo karavīru pārstāv advokāts Edgars Štāls.

Saistītās tēmas:

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube