Kultūras informāciju sistēmas centra (KISC) īstenotajos Eiropas Savienības (ES) fondu projektos ir konstatētas neatbilstības ap 590 000 eiro apmērā, kuras nācies segt par valsts līdzekļiem, raksta “Diena”.

Nacionālā muzeja krājuma kopkataloga pilnveidošanas projektā neatbilstības bijušas 386 938 eiro apmērā, kultūras un atmiņas institūciju vienotās informācijas pārvaldības sistēmas projektā, kurā ietilpst arī Latvijas digitālā kultūras karte – 190 578 eiro, vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas izstrādē un ieviešanā – 6921 eiro, bet citos projektos – mazākas summas.

Laikraksts atzīmē, ka Latvijas digitālā kultūras karte top jau vairāk nekā desmit gadus un ir izmaksājusi vairāk nekā miljonu eiro, taču tā neatbilst mūsdienu prasībām nedz darbības ātruma, nedz satura ziņā. Karte bija solīta kā “apjomīga un sazarota ar kultūru saistītās informācijas pārvaldības sistēma kultūras pieejamības veicināšanai un kultūras daudzveidīgai klātbūtnei globālajā tīmeklī”.

Kultūras kartes tapšanu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Bila un Melindas Geitsu fonds, kā arī Latvijas valsts. Noslēdzoties projekta ieviešanai, tā izrādījusies noderīga vienīgi nozares iestāžu vadītājiem atskaišu iesniegšanai un ministrijai – statistikas apkopošanai, bet publiskajā sadaļā faktiski informācijas nav.

KISC direktors Armands Magone un projekta vadītājs Jānis Ziediņš atzinuši, ka portāls ir par lēnu, nav gana mūsdienīgs, taču tur neko nevarot darīt un naudu neviens tajā vairs neieguldīs, tāpēc publisko sadaļu tiek plānots vispār slēgt. Kultūras karte pildīšot tās pamatmērķi – kalpot par kultūras statistikas sistēmu. Tās jēga esot labāka plānošana, piemēram, ja līdzās blakus pagastos ir divi kultūras nami, jumtu remontēšot tam, kurā publikas vairāk.

ES līdzfinansētajos projektos tiek veikta pēcuzraudzība un īstenotajai iecerei jāturpina darboties atbilstoši sākotnējiem plāniem – kultūras kartes gadījumā līdz 2020. gadam. Visas neatbilstības tiek ņemtas ārā no projekta attiecināmajām izmaksām. Ja kāda funkcija nedarbojas vai kāda sadaļa netiek ieviesta vai trūkst lietotāju, nauda jāatmaksā. Šobrīd, lai arī formāli projekts skaitās pabeigts, pastāv iespēja, ka valstij nāksies Eiropas naudu vismaz daļēji atmaksāt.

Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) pārstāve Daiga Reihmane paudusi viedokli, ka e-veselības ieviešanā iet kā pa celmiem – visi termiņi esot pārtērēti un izstrādāti pakalpojumi, kas netiek lietoti. Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM,) veicot sistēmas funkcionalitātes pārbaudi, konstatējusi, ka vairāki e-pakalpojumi nav pieejami vai netiek izmantoti.

1.jūnijā KISC bija jāiesniedz atskaite CFLA – skaidrojumi un pārskats par izstrādātās informācijas sistēmas pakalpojumu pieejamību un lietojamību. Pēc tam uzraugs lems, vai kāda no izmaksām nav veikta atbilstoši un vai nav piemērojamas vēl kādas finanšu korekcijas. Taču noteiktajā datumā pārskats nav iesniegts.

Saistītās tēmas:

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube