Veselības ministrijai ir jāizveido mehānismi, kas kompensēs darba samaksas kritumu, atsakoties no pagarinātā normālā darba laika, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Sarmīte Villere.

Pašlaik NMPD pagarināto normālo darba laiku strādā aptuveni 1500 darbinieki. “Darbinieks nestrādā 240 stundas tāpēc, ka viņam nav mājās ko darīt. Viņam ir skaidrs, cik liela summa ir jānopelna, lai dzīvotu. 168 stundās viņš to nevar nopelnīt, bet var 240 stundās, taču to nevar pavilkt desmitiem gadu. Cilvēks izdeg un nodara pāri savai veselībai. Mūsu mediķi ir jāsaudzē. Tāpēc ir jābūt mehānismiem, kas kompensēs darba samaksas kritumu, kas būs saistīts ar atteikšanos no normālā pagarinātā darba laika,” teica Villere.

Daļai darbinieku NMPD nav vienīgā darba vieta. Pēc dienesta vadītājas teiktā, aptuveni 10% dienesta darbinieku mēnesī, ieskaitot darba laiku citās darba vietās, strādā līdz pat 400 stundām. “Tātad darbinieks pēc dežūras dodas uz nākamo darbu vai otrādi. Cilvēks pēc šāda maratona, protams, ir noguris, un šāds darbinieks nav labākais variants pacientam, jo var kļūt neuzmanīgs. Cilvēki turpina skriet pa n-tajām darbvietām, lai sev nodrošinātu iztiku. Šobrīd izskatās, ka, ja esi izvēlējies medicīnas profesiju, esi sev zināmā mērā izrakstījis nabadzības apliecību. Nevar izdzīvot ar filozofiju, ka gan jau tev kāds iedos aploksni, turklāt pazemojošā veidā. Var teikt, ka naudas vienmēr būs par maz, bet ir jābūt zināmam līmenim, lai cilvēks varētu samaksāt rēķinus,” sacīja NMPD direktore.

Dienestā pašlaik ir aptuveni 100 vakances, taču situācija dažādās Latvijas vietās ir atšķirīga. “Piemēram, ja Ventspilī ir [kadru] pārprodukcija, mēs nevaram tos pārcelt uz Saldu. Tāpat nenokomplektētas brigādes rodas saistībā ar attaisnotajām prombūtnēm, un pārsvarā tās ir slimības,” skaidroja Villere un piebilda, ka darbinieki slimo diezgan daudz, un tas rada ietekmi uz brigāžu nodrošināšanu.

Savukārt kadru mainība dienestā šobrīd ir aptuveni 17%. Villere atzīmēja, ka pērn tā bijusi lielāka saistībā ar lielo izdienas pensijā devušos darbinieku skaitu. “2016.gada janvārī spēkā stājās Izdienas pensiju likums NMPD darbiniekiem, kas ir pareizi, jo cilvēks pirmspensijas vecumā vairs fiziski nevar, apkrāvies ar iekārtām, skraidīt pa stāviem un vēl veikt stundu ilgu reanimāciju. Šo iespēju pusotra gada laikā ir izmantojuši ap 200 darbinieku. Viņu vietā ienāk jaunie, tāpēc sevišķi Rīgas reģionā, kur nomaiņa notika ļoti strauji, gados jauno darbinieku īpatsvars ir diezgan liels – darbinieku vecumā līdz 30 gadiem ir aptuveni 29% no kopējā darbinieku skaita,” informēja dienesta vadītāja.

Villere norādīja, ka jaunajiem darbiniekiem ir jābūt skaidrībai, cik liels tuvākajā nākotnē būs viņu atalgojums. “Ir kolēģi, kuri zemā atalgojuma dēļ aizbrauc strādāt uz ārzemēm. Tāpēc ir jābūt skaidram redzējumam, kā notiks atteikšanās no normālā pagarinātā darba laika, lai jauns cilvēks, kurš vēl svārstās, vai braukt uz Norvēģiju aprūpēt vecus cilvēkus pansionātā vai palikt strādāt NMPD Latvijā. Viņam ir jābūt skaidram redzējumam, kā situācija attīstīsies tālāk. Viņš droši vien var paciesties pusgadu, bet ir jāzina, kādi būs nosacījumi atalgojumam tuvākajā laikā. Viņš negaidīs 2020.gadu, kad kaut kas varētu mainīties. (..) Jaunais kolēģis bez sertifikāta par vienu slodzi saņem nedaudz vairāk par 400 eiro, tā ir ļoti maza nauda tik atbildīgam darbam,” teica Villere.

NMPD direktore pastāstīja, ka pašlaik ārsta palīgu studijas valsts finansē trīs gadus, taču ceturto studiju gadu, kad jāiegūst specializācija un sertifikāts neatliekamajā medicīnā, lai varētu strādāt par brigādes vadītāju, valsts vairs neapmaksā. Tas paliek uz paša studenta pleciem vai iespēju robežās dienests no sava budžeta daļai savu darbinieku to apmaksā. Pagaidām vēl nav risinājuma, kā nodrošināt arī ceturto studiju gadu bez maksas, taču Veselības ministrija meklējot risinājumus.

Jau ziņots, ka Saeima 8.jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma likuma izmaiņas par pakāpenisku atteikšanos no pagarinātā normālā darba laika mediķiem. Pārejas periodā no šī gada 1.jūlija līdz 31.decembrim ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kas nav ārstniecības personas, varēs noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 55 stundas nedēļā, 2018.gadā – 50 stundas, bet 2019.gadā – 45 stundas nedēļā. Darba samaksu par darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, pārejas periodā aprēķinās, ņemot vērā koeficientu. Šogad tas būs 1,1, 2018.gadā – 1,2, bet 2019.gadā – 1,35.

Līdz šim ārstniecības personai varēja noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī, paredzot darba samaksu tikai ārstniecības personai noteiktās darba algas apmērā. Pakāpenisku atteikšanos no pagarinātā normālā darba laika mediķiem finansēs no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, paredz 30.maijā Ministru kabineta sēdē atbalstītais Finanšu ministrijas (FM) priekšlikums.

Pilnu interviju lasiet sadaļā LETA+: http://www.leta.lv/plus/133C7780-E35F-F2F6-8F3B-CE3A42C0B56E/

Saistītās tēmas:

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube